Lietots auto: Mazda3 100 000 km izturības tests

Defekti
Auto Bild
Auto Bild
13. maijs, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Autobild
Lielie brāļi – Mazda 5 un 6 – tika galā ar izturības testu kā jau īsti paraugzēni. Un trešajam tāpēc gandrīz vai pienākuma pēc jāturpina šī tradīcija. Jūsu uzmanībai – Mazda3 raksturu rūdošais 100 000 km izturības tests.

Panākumi ir seksīgi. Un liek vēlēties atkārtojumu. Pirms Mazda3 ieradās Auto Bild uz savu izturības testu, mēs gaidījām no šā auto daudz. Divi brāļi – minivens Mazda 5 un vidējās klases pārstāvis Mazda6 – tikko bija beiguši savu 100 000 kilometru maratonu ar paraugzēna cienīgiem rezultātiem. Tāpēc visi dega nepacietībā uzzināt, vai arī trešais spēj pārsteigt ar tikpat pozitīvu rezultātu.

Pēc 24 mēnešiem atbilde ir skaidra: spēj gan! Teju vai vienīgā uzkrītošā lieta, ar ko japāņu Golf konkurents izcēlās mūsu redakcijā, bija koši zilais virsbūves krāsojums. Tas testa automobiļu garāžā bija kā košs plankums vispārējā vienmuļībā. Servisā Mazda3 redzēja tikai uz apkopēm Viss pārējais kā jau vienmēr.

 Liels deguns: platā gaisa ieplūdes atvere ļāva izkļūt tai cauri maziem akmentiņiem. Pēc 100 000 kilometriem tie bija nedaudz sabojājuši radiatoru

Bremžu uzliku nomaiņa pie 62 089 kilometriem ietilpst kategorijā normāls nolietojums. Brīnums, ka šie stoperi vispār tik ilgi izturēja. Galu galā šis ar pacieto piekari un tiešo stūri apveltītais kompaktais, uz sportiskumu pretendējošais automobilis tika darbināts drīzāk bezbēdīgi, nevis maigi. «Brīnišķīgi viegla gaita,» jūsmoja projektu menedžeris un Nordšleifes eksperts Mario Pukšecs. Un viņš tāds nebija vienīgais.

Remontdarbu un defektu saraksts kļūst iepriecinoši īss, servisā Mazda varēja redzēt tikai uz apkopēm. Testa distances pēdējā ceturtdaļā radio displejs atkārtoti rādīja nesakarīgu burtu kaudzi. Pēc 82 987 kilometriem bija nepieciešami jauni riepu ventiļi ar spiediena sensoriem – tas bija tikai Mazda profilaktiskais pasākums, jo bojāts nebija nekas. Un pašās beigās, ceļā uz izjaukšanas vietu, vairākkārt iedegās gaisa spilvena lampiņa. Arī te diagnoze bija vienkārša – veltīga trauksme. Tātad sīkumi vien.

Nekādu aizķeršanos, nekādu defektu, nekādu dārgu pārsteigumu. Tikai dažas… teiksim tā: īpatnības, kas ne gluži katram patika.

Runa ir, piemēram, par nasko uz apgriezieniem, bet ar vāju jaudu apveltīto benzīna dzinēju. «Kur tad noslēpti tie 105 ZS?» daži vīlušies redaktori rakstīja borta žurnālā. Turklāt arī šasija, kas bija gatava ar prieku ieiet līkumā, savu potenciālu zemās jaudas dēļ tā arī nespēja izmantot. Vēl viena kritizējama lieta: īsais pārnesuma skaitlis, kas, ātri braucot, degvielas patēriņu uzdzina līdz pat divciparu skaitlim. Jau testā noteiktais cipars – 9,6 litri – šķita pārāk liels kompaktam auto. «Te pietrūkst sestā pārnesuma,» tā skanēja kopējais viedoklis.

 Sportisks komandtiltiņš: izliekts priekšējais panelis ar dziļi kā alās apslēptiem instrumentiem. Navigācijas sistēma kaitināja mūs ar nepieciešamību knibināties ap tās pogām un pārāk mazo ekrānu

Arī skarbais amortizatoru komforts nerada atsaucību. Īsus triecienus japānis lika saviem pasažieriem izjust īpaši labi. Gaumes jautājums: precīzā, tiešā stūre. Mierīgāka rakstura cilvēkiem pat šķita, ka tā uz vadītāja pavēlēm reaģē pārāk asi. Turpretī sportiski braucēji pie katra pagrieziena beigām jau ar prieku sāka gaidīt nākamo. Arī īsie pārnesumi izsauca sajūsmas vētru: «Īsts džoistiks,» tā, runājot par precīzi fiksējošo kloķi, konstatēja redaktors Vilijs Koks, kas pats ir atzinies, ka patiesībā ir automātiskās transmisijas fans.

«Nezinu nevienu citu automobili, ar kuru ātrumu pārslēgšana būtu patīkamāka kā ar šo.»

Izturīgi salona apdares materiāli, saprātīgs aprīkojums. Turpretī kritiku izpelnījās mazais ar pilnu bāku nobraucamais attālums (bieži vien pārāk piesardzīgais degvielas līmeņa rādītājs jau pēc 400 kilometriem aicināja iegriezties boksos) un virsbūves metāls, kas šķita plāns. Arī skaņas izolācija nebija pārāk laba.

 Aukstuma pārsteigts: mīnus grādos Mazda braucējiem vispirms nācās nedaudz padrebināties, jo salons sasilst pavisam lēni. Toties apsildāmais vējstikls ļauj ziemā nenodarboties ar ledus kasīšanu. Par spīti vājam griezes momentam, priekšējie riteņi dažreiz mēdz griezties pārāk strauji

Feislifta laikā Mazda īpaši pievērsās tieši pēdējam jautājumam, tāpat tika arī mainīti apdares materiāli salonam. Estētiem traucēja augstais plastmasas īpatsvars. Taču, no otras puses, Mazda salona kvalitātei par labu runā fakts, ka tajā vērā ņemamas rētas neatstāja arī nevērīgo redakcijas kolēģu ikdiena.

Lielākā daļa testētāju slavēja – arī gara auguma braucējiem – ērtos sēdekļus un jēdzīgo aprīkojumu, piemēram, apsildāmo vējstiklu: «Ātra atkušana, viegla apledojuma gadījumā tas aiztaupa nepieciešamību kasīt ledu,» priecājās kāds kolēģis ziemā. «Kādēļ visām automašīnām nav kas tāds?»

Vilšanos sagādāja 4,46 metrus garā japāņa ietilpība. Golf ir par 20 centimetriem īsāks, taču jo īpaši aizmugurē tajā ir vairāk vietas.

Arī pārredzamība ir viduvēja. «Bez parkošanās sensora, braucot atpakaļgaitā, nekādi neiztikt,» borta žurnālā piezīmēja žurnāla interneta versijas redaktors Mikijs Foss. Dažos ierakstos bija runa par iebūvēto navigācijas sistēmu. Bija sūdzības par pārāk mazo ekrānu, kā arī ceļa mērķa ievadīšanas iespēju tikai ar taustiņiem uz stūres. Pēdējam braucienam tas skanēja šādi: Hitdorfera iela 73, Lēverkūzene.

No turienes mūsu zilais draugs pēc izjaukšanas devās citā dzīvē; Mazda mehāniķu komanda to salika atpakaļ rekordīsā laikā – 20 stundās. Mēs nemaz nešaubāmies, ka tas arī nākamos 100 000 kilometrus turpinās braukt un braukt, un braukt.

100 000 km izturības testa rezultāti

Solīda tehnika, bet arī rūsas aizmetņi

Mazda3 pietiek tikai ar kabatas lukturīti. Vēl pirms esam sākuši darboties ar endoskopu, jau pamanām tikko aizsākušos rūsu uz grīdas stūriem, aizmugurējā tilta apvidū, pie garenstieņiem. Rūsas aizmetņi ir arī pie dažām skrūvēm un turētājiem, pie aizmugurējā vāka ūdens notekas un pie logu sliedēm durvīs. Mazda runā par kosmētisku apmaļu rūsu. Izklausās nekaitīgi. Mēs tomēr domājam tā: uzmanieties! Tā izklausījās arī runas no Opel rūpnīcas līdz pat 90. gadu vidum, bet sekas ir visiem zināmas.

Pārāk vēlu palīgā nāca jauna konservēšanas tehnika. Bet, neņemot to vērā, Mazda tehnika ir labā stāvoklī. Pēc virzuļiem un cilindru vadīklām īpaši var noprast to paveikto darbu. Taču par izmērāmu nolietojumu runa vēl nevar būt.

Rezumējums

Lielie brāļi – Mazda 5 un Mazda6 – ļāva to nojaust jau iepriekšējos testos, bet trešais to tagad tikai apstiprina: Mazda ir viena no pirmajām izvēlēm visiem bezrūpīgajiem. Leģendārā japāņu uzticamība – šeit tā vēl pastāv. Taču autoražotājiem no Hirosimas tomēr nevajadzētu pārāk ilgi dusēt uz lauriem. Ja jau divus gadus vecam automobilim sāk parādīties rūsas aizmetņi – ir jārīkojas. Tehniska izturība ir viena lieta, bet ilglaicīga kvalitāte – kas cits. Galu galā automašīnas mūžs pēc 100 000 kilometriem vēl nav galā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+