Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Patiesībā Latvija ir īsta gudro sieviešu zeme. Mūsu dāmas pēc piecdesmit ir sparīgas, kompetentas un koptas. Un kas tas vispār par vecumu – piecdesmit, kā zināms, ir jaunie trīsdesmit! Arī Latvijas darba tirgus nav nekāda šokolādes asorti kaste ar milzīgu jauno profesionāļu piedāvājumu, jo daudzi jaunie un kvalificētie ir aizlaidušies uz ārzemēm. Tomēr atkal un atkal darba devējiem un personāla daļu darbiniekiem, ieraugot kāda potenciālā darbinieka dzimšanas gadu, uzreiz pēkšņi it kā aizmiglojas acis, zūd spēja vērtēt pēc reālajām prasmēm un zināšanām, un labu darbinieku anketas nelasītas aiziet nederīgo kaudzītē. Protams, tas attiecas ne jau tikai uz sievietēm vecumā pēc piecdesmit – eidžisma ēna skar arī vīriešus gados, un, starp citu, arī šķietami pārāk jaunus cilvēkus.
Kā sākt meklēt jaunu darbu, ja tev ir 50 plus
- Savā CV vecumu labāk nenorādi vai vismaz neliec kā pirmo. Tā nav obligāta prasība. Tāpat informāciju par izglītību, kas iegūta pirms ilgāka laika, neliec sarakstā kā pirmo.
- Rakstot par darba pieredzi, nav obligāti jāieraksta viss, kas darīts. Liec uzsvaru uz to pieredzi, kāda prasīta darba sludinājumā. Ieteiktais laika režģis ir beidzamie 15 gadi. Skaties, lai CV nav garāks par 2 lappusēm!
- Uzsver nevis to, ka tev ir liela pieredze, bet, ko tu proti un zini. Ja vari, pierādi to ar rezultātiem.
- Apzinies, norādi un izcel savas stiprās puses! Norādi iepriekš veiktos uzdevumus. Nereti, piemēram, biroja administratores pienākumi ir ietvēruši grāmatvedības, dokumentu sakārtošanu, komunikāciju, kafijas pagatavošanu un daudz ko citu, ne tikai, piemēram, darbu ar dokumentiem.
- Ja pēc darba pārrunām tev tomēr atsūta atteikumu, pateicies par informāciju un pajautā: «Vai varat ieteikt, kam man pievērst uzmanību, lai man citās darbavietās rezultāts būtu labāks?»
Pieredzējušu darbinieku plusi
- Ar gadiem cilvēki iemācās labāk regulēt savas emocijas, un saskarsmē kļūst patīkamāki.
- Reizēm mums bail, ka par cilvēkiem gados būs jārūpējas. Realitātē ir otrādi, statistika rāda, ka cilvēki gados parasti par citiem rūpējas daudz vairāk, nekā citi par viņiem.
- Cilvēki gados ir ļoti motivēti strādāt un novērtē savu darbu, turklāt viņiem piemīt ļoti liela atbildības sajūta.
- Ne jau visi mūža otrajā pusē grib cīnīties, sevi izaicināt un pierādīt, ir cilvēki, kas vienkārši grib nākt uz darbu, to labi izdarīt un saņemt atalgojumu. Un tie arī ir ļoti noderīgi darbinieki.
Runā kā ar vecu tanti
Kā pamanīt, ka atteikums saistīts ar aizspriedumiem vecuma dēļ? Acīs to neviens, protams, neteiks. Netiešas pazīmes darba intervijas laikā var nolasīt izturēšanās stilā – ja darba intervijā par tevi nez kādēļ rūpējas vairāk, nekā par citiem, ja intervētājs sāk runāt skaļākā balsī, lēnāk, vienkāršākiem teikumiem vai aizbildnieciskā tonī, kā ar jauku, vecu kundzi.
Nereti eidžismu var sajust arī darba vietā – ja kāds tiek izslēgts un viņu mūžīgi aizmirst uzaicināt uz kopīgajām ballītēm vai īsti neiesaista sarunās, vai arī tiek izmesti jociņi un frāzītes no sērijas Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi! Vienalga, par tevi vai kādu citu kolēģi, bet, ja kas tāds izskanējis, pēc tam vērts asprātim pateikt, kā tu jūties. Un paskaidrot, ka ir cilvēki, kas 70 gadu vecumā noskrien maratonu vai 80 gadu vecumā iegūst jaunu izglītību.
Ja godīgi, diezgan bieži eidžismu barojam mēs pašas, un piekarinām sev vecas tantes birku.
«Tas ir eidžisms, kas vērsts uz sevi, tas, ko sieviete par sevi domā pati. Piemēram, esmu par vecu, lai to darītu! Nē, ja tev tas interesē un patīk, tad jāiet un jādara!» uzskata Anita Gaile. Ja nespēj atcerēties kādu vārdu, tā uzreiz nav demence, tu vienkārši nespēj atcerēties vārdu. Ja reizēm saklapējas sirds, to nevis noraksta uz vecumu, bet iet pie ārsta. Ja nevari saskatīt sīkos burtiņus uz etiķetes, vienkārši jānopērk brilles. Tās ir veselības problēmas, kas jārisina! Ja mēs pašas apšaubām savu iespēju konkurēt darba tirgū un sevi regulāri graužam, pastāv iespēja, ka to sajutīs arī darba intervijās.
Tomēr arī uz lauriem dusēt nedrīkst. Ko iesākt? Pirmkārt, kārtīgi apzināties savu vērtību. Ja nepieciešams, var kaut ko no zināšanām atsvaidzināt, un tam pat nav sakara ar vecumu, jo kvalifikācija palaikam jāatjauno visiem! Līdz ar gadiem parasti nāk tādi skaisti plusi kā briedums, cilvēki iemācās labāk regulēt savas emocijas, un ar viņiem ir vieglāk un patīkamāk komunicēt, turklāt viņi ir labāki komandas spēlētāji.
Otrkārt – vairāk piedomāt pie tā, kā savas kompetences un prasmes gudri pasniegt potenciālajam darba devējam.
Bet, ja eidžisms izpaužas nekaunīgi, varbūt vērts tiesāties un rakstīt Eiropas cilvēktiesību tiesai, uzskata Anita Gaile. Parasti to grūti pierādīt, taču Latvijā ir diezgan daudz situāciju, kur tas izpaužas institucionāli, piemēram, izsludināta mācību programma līderiem, kur vecuma ierobežojums – 40 gadu. Vai noteikts vecuma ierobežojums, lai varētu saņemt aizdevumu jaunuzņēmumam. Ja kaut ko tādu atļaujas darīt valsts iestādes un nopietnas organizācijas, ir iespējams kaut ko mainīt.
«Nebaidieties, cīnieties!» citām, kas varētu saskarties ar eidžismu, ar kādu saskārusies pati, iesaka Gita. «Un, lai uzturētu sevi profesionālajā formā, visu laiku vajag mācīties, kur un kad vien ir tāda iespēja. Un, protams, apgūt datorzinātnes un jaunās tehnoloģijas.»
Kā nejusties vecai tantei?
- Briedums savu vērtību ļauj apzināties pašai, nevis liek gaidīt, kad to novērtēs kāds cits. Tāpēc vērts apsēsties un padomāt – kas tu esi, kāda ir tava vērtība? Palīdzēt var arī psihologs, psihoterapija vai, piemēram, garīgās prakses.
- Apzināti draudzēties ar dažādu paaudžu cilvēkiem! Un mācīties no viņiem. Ja agrāk vecs cilvēks bija viedais, kurš pamācīja citus, tad jaunajā pasaulē ar mūsdienu tehnoloģijām daudz kas mainījies.
- Ja ir tāds piedāvājums – kļūt par mentoru.
- Dzīvot iespējami dinamiski – iet sabiedrībā, iziet ar draugiem, būt aktīvai sociālajā dzīvē.
- Turpināt mācīties – noderēs mūžizglītība, kursi, jaunas intereses.
- Apgūt un spēt lietot jaunās tehnoloģijas.
- Menedžēt stresu un parūpēties par sevi – vai tu esi izgulējusies, vai tu pareizi ēd, vai tu pietiekami izkusties, vai tev ir savas relaksācijas metodes?
- Liela pieredze reizēm cilvēku padara rutinētu, un viņam vairs nemirdz acis par savu darbu. Tāpēc sevi jāiedvesmo, tomēr arī nepiemirstot novilkt robežas, kur tās vajadzīgas.
Vecam sunim jaunus trikus?
«Tāda tendence ir – izvēloties darbinieku, kā kritērijs kļūst vecums, neskatoties uz profesionālajām prasmēm un kompetencēm. Izstāstīšu savu pieredzi. Man šogad paliek piecdesmit, un pirms dažiem gadiem nedaudz jaunāka kolēģe, personāla daļas vadītāja, man neformālā sarunā stāstīja: «Kad saņemu CV, tad visus tos, kuriem ir ap piecdesmit, vienkārši lieku malā neieskatoties.» Es jautāju: «Tu mani tad noliktu nost?!» Tad, protams, tika ieslēgta atpakaļgaita: «Nē, tevi ne!»,» stāsta karjeras un biznesa vadības koučs, pārmaiņu arhitekte Anita Gaile. «Jo kas tad īsti ir eidžisms? Tie ir mūsu stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pret cilvēkiem, par kritēriju izvēloties viņu vecumu.» Un mūsu sabiedrībā pašlaik par sava veida robežu kļuvis vecums 50 plus – lai gan pētījumi liecina, ka lielākoties cilvēki lieliski saglabā savas fiziskās un kognitīvās spējas, un daudziem šis ir tieši profesionālā uzplaukuma laiks.
Nereti darba devēji domā, ka pat, ja vēl ir enerģija un spēks, var pietrūkt kvalifikācijas, lai strādātu ar mūsdienu tehnoloģijām. Tā var būt un var nebūt, tāpēc jāvērtē reālās prasmes, nevis gadu skaits. Pētījumi rāda, ka sievietes darba meklētājas, saskaroties ar atraidījumiem, tādās situācijās padodas biežāk nekā vīrieši, un arī laba līmeņa profesionāles piekrīt strādāt mazkvalificētu darbu, kļūstot, piemēram, par kasierēm, dežurantēm vai biļešu kontrolierēm.
Kā situāciju redz personāla atlases speciālisti? «Darba devējiem, kas izmanto mūsu pakalpojumus, mēdz būt arī ierobežojumi, kas saistīti ar vecumu,» atzīst Personāla atlases un pagaidu nodarbinātības aģentūras Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. «Bet mēs to neatbalstām, un aizvien vairāk strādājam par prasmēs balstītu atlasi. Piedāvājam testus, lai varētu vērtēt darbiniekus ne tikai pēc CV, bet pēc viņu reālajām prasmēm. Darbaspēka tirgus Latvijā nav vienkāršs, te ir un būs darbaspēka trūkums, tāpēc gudri jāstrādā ar to tirgu, kāds mums jau ir. Mēs vienkārši nevaram atļauties būt izvēlīgi neobjektīvu iemeslu dēļ – ja nepatīk matu krāsa, dzimums vai vecums. Jāskatās uz cilvēka prasmēm un pienesumu darba tirgū.» Baiba uzskata, ka darba devējiem, gluži otrādi, būtu jāapzinās plusi – pētījumi rāda, ka vecāka gada gājuma cilvēki ir daudz labāki komandas darbā, jo prot sadarboties un uzklausīt, un gatavi arī mācīties. Tie ir cilvēki ar vērtīgu dzīves pieredzi, kas gatavi ar to dalīties.
Viņas pārstāvētā kompānija kā vienu no risinājumiem piedāvā platformu workis.online, kurā tiek piedāvāts pagaidu darbs jeb darbs uz laiku. «Ir dāmas, piemēram, grāmatvedes, kas šajā platformā pastrādā nedēļas nogalē vai pāris dienas nedēļā, lai atkal iesaistītos darba tirgū un atgūtu pārliecību par sevi. Un mums ir diezgan daudz veiksmes stāstu, kur šie cilvēki no pagaidu darbiniekiem kļūst arī par pastāvīgiem darbiniekiem,» stāsta Baiba.
