Priesteris Renārs Birkovs: Laulība bija labais, ko biju gatavs upurēt, lai būtu pie altāra

Renārs nāk pretī tik smaidīgs, ka jāsmaida arī man. Vienojamies viens otru uzrunāt ar tu, jo esam no vienas puses – Balvu novada Lazdukalna, abi kristīti Bēržu baznīcā, mācījušies vienā skolā – Eglaines pamatskolā. 

– Skatos un brīnos! Gavēņa laikā te, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles kūrijā, uz galda stāv liels trauks ar šokolādes konfektēm! Lai kārdinātu?
– Sajutos neērti, ka nepiedāvāju, jo pat nepamanīju – tās te vienmēr stāvējušas. Bet gavēnī nav aizliegts ēst konfektes! Es arī pa kādai apēdu, tas nav nekāds grēks.

Lai gan pie grēksūdzes eju regulāri – līdz dažām reizēm mēnesī, gavēņa laikā sevī ieskatos īpaši dziļi.

– Esmu dzirdējusi, ka cilvēki par gavēni sauc arī 40 dienu atteikšanos no alkohola, sociālajiem tīkliem vai konfektēm, ar to lepojoties sociālajos tīklos. Sak, gavēju jau desmit, jau divdesmit dienas. Tas ir gavēnis?
– Gavēnis tiešām ir atturības laiks, bet nepietiek tikai no kaut kā atteikties. Svarīgi, ko liek atsacīšanās vietā – kam tā kalpo. Ja atsakies no tortītēm, bet jau otrajā nedēļā sāc stāstīt, kā ciet un gaidi gavēņa beigas, lai atgrieztos pie tortītēm, – atsperes būs vaļā un viss pa vecam –, tad tas nav gavēnis. Gavēņa laiks saistīts ar cilvēka iekšējo gandarīšanu, attīrīšanos, grēku nožēlu. Atteikšanās ir tam, lai par kaut ko aizdomātos un kaut ko mainītu – atbrīvotu sevī vietu, lai sevi ieraudzītu citādu un caur to uzlabotu attiecības ar Dievu.