Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pirakantas pie mums joprojām nav pārāk izplatītas, jo Latvijas klimats tām nav pats piemērotākais. Dabā krāšņie krūmi, ko košo ogu un aso ērkšķu dēļ sauc par ugunsērkšķiem, aug Dienvideiropā un Āzijā.
Tā kā dzīvoju Latvijas austrumu daļā, kur klimats ir bargāks nekā Latvijas vidienē un rietumu daļā, audzēju tikai pirakantu pamatsugu. Pirms vairāk nekā 30 gadiem pirakantas stādu man iedeva dendroloģe Aija Kaškure no Kalsnavas un jokojot teica, lai jau pamokos. Toreiz par pirakantām neko nezināju. Iestādīju mājas dienvidu pusē, kur tā pavasarī bagātīgi ziedēja baltiem ziedu ķekariem, bet rudenī briedināja koraļļsārtas ogas. Tās ir bez izteiktas garšas, mazliet savelkošas, drīkst ēst. Var gatavot marmelādes, mērces, želejas. Putni pirakantas ogas parasti apēd pēdējās.
Bargās ziemās pirakanta apsala līdz sniegam, augšējo zaru lapiņas cieta arī no saules apdeguma. Ar to jārēķinās Latvijas austrumu daļā. Pavasarī pēc sala bojāto zaru apgriešanas krūms atauga arvien kuplāks. Pirakantas vairāk piemērotas audzēšanai valsts vidienē un rietumos, kur ir maigāks klimats un mitrāks gaiss. Citādi augs ir pieticīgs, bez īpašām prasībām.»
Pirakantas portrets
- Pirakanta (Pyracantha coccinea, agrāk Cotoneaster pyracantha) tiek saukta arī par ugunsērkšķi, Ēģiptes ērkšķi, mūžīgo ugunsērkšķi un ugunsērkšķu krūmu. Ģints nosaukums Pyracantha atvasināts no diviem grieķu vārdiem: pyr, kas nozīmē uguns, un akantha, kas nozīmē ērkšķis.
- Sarkanās pirakantas kā krāšņumaugu dārzos audzē kopš 16. gadsimta beigām. Tās pieaugot sasniedz 1,5–2,5 metru augstumu un 2–2,5 metru platumu. Lapiņas ir 2–5 centimetrus garas, ap pusotra centimetra platas, garenas, tumši zaļas, nedaudz spīdīgas, ar mazliet gaišāku apakšpusi. Lapojums ir mūžzaļš, bet mūsu platuma grādos aukstajos mēnešos lapiņas var nedaudz nobirt.
- Krūmam ir izvērsta lapotnes forma un samērā kupls zarojums. Uz pelēkajiem dzinumiem ir ļoti asi, nepatīkami ērkšķi.
- Ziedi – no baltiem līdz rozīgi iedzelteniem, sakārtoti vairogveida ziedkopās. Zied maijā un jūnijā apmēram mēnesi, līdzīgi spirejai. Ar nektāru bagātie ziedi pievilina tauriņus un bites.
- Augusta beigās, septembrī ienākas apaļīgas ogas dzeltenā, oranžā vai sarkanā krāsā. Līdz pavasarim ogas no krūma pazūd, jo skaudrajos ziemas mēnešos noder putniem. Tās nav īpaši garšīgas, bet nav arī indīgas.
Svarīgākais par pirakantas audzēšanu
- Pirakantas jāstāda no vēja un saules aizsargātā vietā. Tāpat kā daudzi ziemzaļi augi, ziemas beigās un pavasara sākumā tās var apdegt. Lai tas nenotiktu, pirakantas piesedz ar egļu skujām, agrotīklu, niedru pinumu vai citu pieejamu materiālu.
- Patīk viegli skābena vai neitrāla augsne, nav piemērota pārmitra vieta.
- Ja riskē stādīt dzīvžogā, tad apmēram 50 cm attālumā citu no citas.
- Pēc stādīšanas, kamēr pirakantas ieaugas, jālaista. Jebkurš augs, kas stādu audzētavā audzēts podā, ir pieradis, ka to ik pārdienas laista, jo saknes vēl nespēj no augsnes uzņemt visu augam nepieciešamo mitrumu. Kad augs iesakņosies, laistīšana vairs nebūs nepieciešama, ja vien nav ilgstoši sausuma periodi.
- Augsni ieteicams mulčēt, lai tajā labāk saglabātos mitrums.
- Ziemā, ja temperatūra pārsniedz mīnus 20 grādus, piesedz ar egļu zariem vai citu materiālu.
- Nevajag pārspīlēt ar mēslošanu. Normālā dārza augsnē papildu barības vielas nav vajadzīgas. Pārmēslojot ar slāpekli, aug jauni dzinumi, kas nepārkoksnējas, un tas pasliktina auga ziemcietību, ir mazāk ziedu un mazāk košo ogu ķekaru.
- Ļoti liesā zemē agri pavasarī, kad zeme atkususi, pabaro ar kompostu vai kompleksajiem minerālmēsliem.
- Ērkšķiem ir nepatīkama maniere skrāpēties, tāpēc, kopjot pirakantas, noderēs garie rožu cimdi.
- Pirakantas var audzēt kā soliterus, bet tās lieliski izskatītos arī dzīvžogā (ja vien nenosalst un neapdeg), jo zari aug perpendikulāri stumbram un apgriežot kļūst arvien kuplāki, turklāt lapiņas saglabājas arī ziemā. Zaigai pirakanta aug kā krūms, kas, katru pavasari apgriežot, kļūst arvien kuplāks. Sākumā, kamēr apgūst savu apdzīvojamo platību un uzkrāj spēku, krūmiņš aug lēnāk. Vēlāk auglīgā zemē, ja pietiek mitruma, tas vasaras laikā pieaug par 50–70 centimetriem vai pat vairāk.
- Pirakantu var veidot arī uz viena stumbra kā nelielu kociņu, nogriežot apakšējos zarus un liekos dzinumus (sākumā gan jāsien pie stabila mieta), bet tad bargā ziemā to ir grūtāk pasargāt no dzelošajiem ziemas vējiem un saules.
Mana pieredze
Stāsta stādu plača Lielvārde saimniece Guna Sietiņa:
«Pirakantas ir ļoti dekoratīvas un salīdzinoši ātraudzīgas, taču tām nav laba salizturība. Ar pirakantām esmu eksperimentējusi gadus trīs. Kad ziemā nesedzu, daļa izdzīvoja, bet daļa gāja bojā. Citu gadu sasedzu ar sausām lapām, bet tad bija diezgan silta ziema, un pirakantas izsuta un aizgāja bojā. Iespējams, ka pirakantas vairāk piemērotas audzēšanai Kurzemes pusē, kur ir maigāks klimats.
No savas nelielās pieredzes sapratu, ka vislabāk tās jūtas pusēnā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Svarīgi, lai tā nebūtu skāba. Nav piemērota mitra vieta. Nebūtu vēlams apgriezt rudenī, jo tas var pasliktināt ziemošanu. Pietiek, ja apgriež reizi gadā – pavasarī. Pavasara pusē vēlams arī piesegt ar egļu zariem vai uztaisīt niedru vigvamu, lai saulē neapdeg. Jārēķinās arī ar to, ka pirakantu kopšanu apgrūtina ērkšķi. Tie ir ļoti asi un, kad ieduras ādā, ir grūti dabūjami laukā.»
Kur nopirkt stādus?
- Stādu audzētavā Sakstagals.
- Zaļenieku kokaudzētavā.
- Stādaudzētavā Dreiliņu stādi.
Skaistas šķirnes:
- ‘Orange Glow’.
- ‘Red Cushion’.
- ‘Soleil d’Or’.
- ‘Teton’.
- ‘Red Column’.
- ‘Lalandei’.
- ‘Red Star’.
- ‘Golden Charmer’.
