Gads pēc Jēkabpils traģēdijas: Rusiņš pārāk sevi mīlēja, lai nodarītu sev pāri
Slepkava nav atrasts. 16. aprīlī aprit gads kopš Jēkabpils traģēdijas, kad Leons Rusiņš nogalināja sava bērna mammu Ivetu. «Mana intuīcija vedina domāt, ka viņš ir dzīvs,» saka pulkvežleitnante Evita Galviņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšniece. Kopš pērnā gada septembra viņa vada Jēkabpils policiju.
Foto: Māris Justs
– Nākot pa gaiteni, policijas iecirknis Jēkabpilī izskatās diezgan nožēlojams, bet jums kabinets tāds tīri neko!
– Kad pērnā gada 1. septembrī sāku te strādāt, arī nobrīnījos – šī bija vienīgā izremontētā telpa ēkā, pārējiem darbiniekiem tāda komforta nav. Kad sāku apstaigāt teritoriju un apskatīties turpmāko darba lauku, kļuva skumji – dažiem kolēģiem ir krēsli vēl no 1981. gada. Aizkraukles policijā esmu nostrādājusi 27 gadus, tur iecirknis ir pavisam citāds – viss izremontēts, darbiniekiem ir komfortabla darba vide.
No kļūdām mācās. Pavisam nesen, februārī, izglābām kādu sievieti.
– Kāpēc viens iecirknis izremontēts, bet otrs ne?
– Viss atkarīgs no piešķirtajiem naudas līdzekļiem, atbildīgās personas izlemj, kur un kā tos ieguldīt. Kas un kā vēsturiski noticis Jēkabpilī, kāpēc iecirknis ir tik bēdīgā stāvoklī, nemācēšu teikt.
