Kaķiem garšo zivis un kāmji neganti smird. 23 greizi un patiesi mīti par mājdzīvniekiem

Suns, kas rej – nekož, visiem kaķiem garšo zivis, bet trusim lielākais kārums ir kāpostlapa. Stereotipi par mūsu astainajiem draugiem, klejojot no mutes mutē, iesakņojušies tik dziļi, ka nu jau šķiet balta patiesība. Taču lielākoties visi šie priekšstati ir pilnīgi aplami, norāda speciālisti. Astes apkopoja populārākos mītus un mēģināja noskaidrot – kā tad ir patiesībā?
Mīti un patiesība
Ieva Štāle
5. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Konsultēja veterinārārste Baiba Reinika, felinoloģe Vija Klučniece un Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas nodaļas speciālists Māris Lielkalns.

  • Mīts: Kaķi ir zivju ēdāji

Patiesība: Kur tu esi redzējis kaķi, kurš dabā ēd zivis? Multenēs? Kaķis ir gaļēdājs, bet zivis tas ēd citu iemeslu dēļ – pēc smaržas tās atgādina grauzēju iekšas. Vienīgie kaķi, kas varētu ēst zivis laikā, kad laši migrē un atrodami seklos krastos, ir Usūrijas tīģeri. Arī niedru kaķi reizēm ķer zivis, tomēr pamatā kaķis šādu barību dabiskā veidā iegūt nevar. Turklāt zivīs esošie fermenti ir pat kaitīgi kaķa organismam, it īpaši grūsnības un mazuļu zīdīšanas laikā.

  • Mīts: Ja suns vai kaķis ēd zāli, gaidāms lietus

Patiesība: Kaķis ēd zāli, lai attīrītu gremošanas traktu – izraisītu vemšanu un atbrīvotos no salaizītajām spalvām. Savukārt suns zāli parasti ēd, kad viņam kaut kas nav kārtībā ar gremošanas traktu. Šajā gadījumā suņa saimniekam būtu vēlams konsultēties ar veterinārārstu.

  • Mīts: Kāmji neganti smird

Patiesība: Pats kāmis nekad nesmird, gluži otrādi – no viņa vēdī patīkams siena un pakaišu aromāts. Taču smird kāmīša tualete būrī, ja tas nav tīrīts veselu mēnesi. Mazuļiem šī smaka netīrītā būrī kļūst jūtama jau pēc divām nedēļām. Pamēģini pats sevi mēnesi nesakopt – smirdēsi vēl trakāk par kāmi!

  • Mīts: Kaķis guļ uz āderes

Patiesība: Kaķis tiešām guļ uz āderēm, jo šis dzīvnieks dod priekšroku negatīvajai enerģijai.

  • Mīts: Trušus jābaro ar kāpostiem

Patiesība: Kāposti trusim jādod ļoti prātīgi. Grauzējs tos drīkst ēst, tomēr, lai izvairītos no veselības problēmām, trušus jābaro ar burkāniem un sienu.

  • Mīts: ja sunim uz galvaskausa sataustāms ass kauls, viņš ir dusmīgs (vai arī gudrs)

Patiesība: Ne viens, ne otrs. Tā vienkārši ir individuāla anatomiska īpatnība. Ir suņi, kuriem pakauša kauls vairāk izteikts un tādi, kuriem mazāk izteikts. Tāpat maldīgi mēdz uzskatīt: ja sunim mutē ir daudz tumšu pigmentācijas plankumu, viņš noteikti ir nikns. Varbūt dažkārt šķiet, ka šie mīti varētu atbilst patiesībai, tomēr zinātniska pamatojuma šādiem pieņēmumiem nav.

  • Mīts: Mājas žurciņas var nodzīvot līdz sešu gadu vecumam

Patiesība: Žurciņas garākais mūžs varētu būt trīs, trīs ar pusi gadi, taču līdz tik cienījamam vecumam šie grauzēji nodzīvo ļoti reti.

  • Mīts: Ja suns nav normāli ēdis līdz gada vecumam, atlikušo mūžu viņš negausīgi rīs barību

Patiesība: Ne vienmēr. Patiesībā to nosaka daudzi faktori. Suns var būt rijīgs tāpēc, ka viņam ir zarnu trakta parazīti, barības uzsūkšanās traucējumi gremošanas traktā vai, piemēram, sunim strauji noteikta diēta, kas viņam izsaukusi nepārvaramu bada sajūtu. Iemesli var būt daudzi – to varbūtību gan vēlams noskaidrot pie veterinārārsta.

  • Mīts: Akvārija zivtiņas bez pārtikas var iztikt līdz trijām nedēļām

Patiesība: Pāris nedēļas zivis var atstāt bez barības un akvāriju bez uzraudzības, taču tādā gadījumā akvārijā jābūt apgaismojuma taimerim un ļoti sakārtotai videi. Labi, ja vismaz pāris reizes nedēļā zivtiņas tomēr tiek pabarotas.

  • Mīts: Dažādu šķirņu papagaiļus jātur atsevišķos būros 

Patiesība: Dažādu šķirņu putni var sadzīvot kopā, tomēr labāk kopā turēt pretējā dzimuma pārstāvjus. Starp vienas šķirnes papagaiļiem sadzīvo arī viena dzimuma pārstāvji.

  • Mīts: Kāmīši neprot peldēt

Patiesība: Un kā vēl prot! Visi grauzēji prot peldēt. Tiesa, peldēšanas paraugstundas kāmītis tev nedemonstrēs. Tomēr nokļuvis ūdenī, viņš peldēs.

  • Mīts: Kranči dzīvo ilgāk nekā šķirnes suņi

Patiesība: Nē. Katram organismam ir nolikts savs bioloģiskais mūžs. Ir šķirnes, kas dzīvo īsāku mūžu un šķirnes, kurām tas ir garāks. Galu galā – kas ir krancis? Tas ir dažādu šķirņu bastards. Gēnos dominējošā šķirne arī nosaka mūža ilgumu.

  • Mīts: Visi Siāmas kaķi ir nikni un plēsīgi

Patiesība: Mūsdienās Siāmas kaķi ir vieni no mīlīgākajiem mājas mīluļiem. Šāds mīts radies no Tajas kaķiem, kurus 1968. gadā ieveda bijušajā Padomju savienībā – viņi krustojās ar visdažādākajiem mājas kaķiem, tāpēc arī pārmantoja nevēlamas rakstura iezīmes. 

  • Mīts: Kāmīšus drīkst un ir nepieciešams mazgāt

Patiesība:To nevajadzētu darīt, vēl jo vairāk – ar ziepēm vai šampūnu, kas ir kaitīgi (jo īpaši ziepes), ja nokļūst mutē, ausīs, acīs, degunā. Turklāt arī pats mazgāšanas process kāmim ir bīstams. Dabā šie grauzēji, līdzīgi kā kaķi, attīra sevi, izlaizot kažociņu.

  • Mīts: Nolūkojot metienā kucēnu, jāizvēlas lielākais un stiprākais – tas būs veselīgāks dzīvnieks

Patiesība: Kucēna vecumā vēl nav iespējams precīzi prognozēt, kāds izaugs suns – tas atkarīgs gan no kucēna pareizas kopšanas un barošanas, gan iedzimtības. Praksē pierādījies, ka metiena sīkākais un salīdzinoši kuslākais kucēns var izaugt par eksterjera un veselības ziņā nevainojamu četrkājaino, bet metiena lielākais un brangākais turpmākās dzīves laikā izrādīties vien tāda viduvējība.

Nolūkojot kucēnu metienā, izvēlies drošāko, aktīvāko un ziņkārīgāko suņa bērnu, kura acis, ausis un kažociņš izskatās tīrs un veselīgs, kurš ir ņiprs un bez acīmredzamiem defektiem.

  • Mīts: Kāmjus drīkst barot tikai ar graudaugiem

Patiesība: Nē, kāmīši nevar pārtikt tikai no graudaugiem. Dabā šie dzīvnieciņi medī pat sienāžus, dažādas vaboles un apēdīs pat no ligzdas izkritušu vai ievainotu putnēnu! Tāpēc šad tad savu kāmīti vari uzcienāt ar kādu svaigas gaļas gabaliņu un ēdienreizei bieži piedāvāt arī dažādus dārzeņus (nav ieteicami vienīgi kāposti).

  • Mīts: Baltie kaķi ir kurli

Patiesība: Jā, balti kaķi mēdz būt kurli. Visbiežāk gan kurli ir baltie kaķi ar zilām acīm – tas ir ģenētiski savstarpēji saistīts.

  • Mīts: Plušķiem nedrīkst griezt spalvas ap acīm, kļūs akls

Patiesība: Tā nav. Suns var kļūt akls, ja dzīvniekam ieliecas plakstiņi, sāk augt uz iekšu skropstas vai arī, ja garais apmatojums traucē, sakairina acis un savaino radzeni. Pareizi kopjot un piefrizējot, garš apmatojums netraucē redzei.

  • Mīts: Ja suns laiza ievainojuma vietu, tā ātrāk sadzīst

Patiesība: Tā gluži nav. Laizot brūci, dzīvnieks veicina granulācijas audu (tie ir audi, kas dzīstot aizpilda brūci) veidošanos, taču sunim mutes dobumā ir daudz dažādu mikrofloru, tai skaitā arī kaitīgo. Ļoti bieži brūces laizīšana izraisa iekaisumu, it īpaši vasarā, un šis strutainais process var radīt liekas problēmas. Suņa siekalās nav nekā dezinficējoša.

  • Mīts: Ežiem garšo piens

Patiesība: Ežiem garšo piens, tas ir arī vērtīgs olbaltumvielu avots, taču ežiem to nevajadzētu dot, jo piens ir kaitīgs šo dzīvnieciņu gremošanas sistēmai. Līdzīgi kā sunim, arī eža kuņģis to nespēj pārstrādāt. Tāpat aplams ir mīts, ka ežiem garšo ogas, sēnes un āboli. Patiesībā ezis ir īstens gaļēdājs, kurš pamatā pārtiek no kukaiņiem, tārpiņiem, vardēm un pelēm.

  • Mīts: Jūras cūciņām nav nepieciešams ūdens

Patiesība: Tās ir muļķības! Katrai dzīvai radībai ūdens ir nepieciešams, tas ir dzīvības pamatu pamats. Vienkārši jūras cūciņas ēd augļus un dārzeņus, caur kuriem uzņem organismam nepieciešamo mitrumu. Ja mājās nav pārāk karsti, cūciņas ūdeni var nedzert, taču trauciņam ar ūdeni vienmēr ir jābūt noliktam būrītī.

  • Mīts: Suņiem garšo dezinfekcijas līdzekļi, piemēram, ūdeņraža pārskābe, ar kuriem dzīvniekam apstrādā brūci.  

Patiesība: Suņiem garšo daudzas ķīmiskas – vienu piesaista smarža, citu garša, taču suns diez vai tāpat vien dzertu ūdeņraža pārskābi. Dzīvnieks šo medicīnisko šķidrumu laiza cita iemesla dēļ – viņš grib nolaizīt no sevis svešo vielu vai arī – ja tā nopil no brūces un suns to uzlaiza no grīdas – satīrīt savu asiņu smaku. Tas ir dabas dots instinkts. 

  • Mīts: Pēc vakcinācijas dzīvnieka imūnsistēma kļūst vājāka

Patiesība: Vakcinācija nekādā veidā nepasliktina dzīvnieka imūnsistēmu. Imūnsistēma uz vakcīnu vienkārši dod atbildes reakciju un organisms izstrādā imunitāti tālāk. Norādījumu pēc vakcinācijas dzīvnieku nepeldināt un nemazgāt veterinārārsti dod tāpēc, lai pēc vakcinācijas pēkšņi nenostrādātu kādi citi faktori un dzīvnieks nesaslimtu ar kādu citu kaiti, kuru ārstējot, tiks traucēta normāla imunitātes izstrāde.

 

 

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs