Lietots auto: Mercedes-Benz A-klase (97–04) — ekspertu atsauksmes

Defekti
Auto Bild
Auto Bild
14. maijs, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Autobild
Vismazākais Mercedes-Benz (tips W168), 1998. gadā noteica jaunus drošības standartus. Auto Bild zina gan šī auto trūkumus, gan cilvēku, kas šo auto labojis jau vairāk nekā 10 gadus. Lieliska kombinācija, lai uzzinātu noderīgākos pirkšanas padomus lietotas A-klases iegādē.

Ak vai, tas gan bija ilgi! Jau piecu gadu vecumā es zināju, ka labākas mašīnas par Mercedes nav. Taču man vajadzēja sasniegt 22 gadu vecumu, līdz to biju ieskaidrojis arī savai mātei. Galu galā es taču no 1997. līdz 1999. gadam strādāju Autorizētā Mercedes servisa pārdošanas daļā un varēju viņai izrādīt visus modeļus. Mammu neuzrunāja SL vai S klase, šādi auto viņai šķita tīrā izrādīšanās. Nē, viņas sirds piederēja tikko prezentētajam mazulim: A klasei, pirmajai mazajai automašīnai ar zvaigzni pierē. Ar milzīgu jumta lūku, augstu sēdekļu pozīciju un ļoti kompaktiem virsbūves izmēriem. Šādā kombinācijā tas nekur vairs nebija redzēts.

 Šis instrumentu panelis 90. gadu beigās atgādināja kosmosa kuģi, jo īpaši ķieģeļsarkanā izpildījumā

1998. gadā viņa par savu vulkāna sarkano A160 ar ķieģelsarkanajiem sēdekļiem samaksāja 42 000 marku. Šī naudas summa bija tā vērta, jo mamma brauc ar šo automašīnu vēl šodien. Kādas pa šo laiku ir bijušas problēmas? Es tās zinu noteikti, jo pēc garantijas laika beigām rūpējos par remontiem un apkopi. Vispirms remontēju, būdams students, vēlāk – jau redaktors.

Pirmos 100 000 kilometrus nekas liels nenotika. Bremžu diski priekšā izturēja 90 000 kilometru, vienreiz neblīvs bija lameļu jumts, aizmugurējās ass gultņiem parādījās brīvkustība (tie tika nomainīti uz ražotāja rēķina), priekšējam tiltam grabēja stabilizatora atsaites un bukses. Sīkums.

Toties nekāds sīkums nebija automātiskās sajūga sistēmas AKS hidraulikas vienības nomaiņa pie 140 000 kilometriem.

Mamma Daimler samaksāja vairāk nekā 1000 eiro, jo šīm vajadzībām bija nepieciešams nolaist zemāk motoru un priekšējo tiltu (tieši tajā laikā es biju atvaļinājumā). Kas man A klasē sagādā vilšanos: pretkorozijas aizsardzība, jo grīda rūsē jau arī zem pārsegumiem. Daimler savu pirmo A klasi laikam nebūvēja visam mūžam. Tāpēc tam drīz nāksies veikt otrreizēju konservēšanu

Testa brauciens

 Uz vietas tas ir stabils, bet līkumos? Pēc apgāšanās aļņa testa laikā, 1997. gadā A klase standartaprīkojumā ieguva ESP, cietākas atsperes un lielākus stabilizatorus.

  • Mūsu testa automobilis 

Tas nācis no pirmā īpašnieka rokām. A160 Elegance komplektācijā ir gandrīz viss papildaprīkojums, ko vien bija iespējams dabūt 1998. gadā – ieskaitot lameļu jumtu, automātisko sajūga sistēmu AKS un gaisa kondicionētāju. Jauns šāds 3,57 metrus garš Benz maksāja vairāk nekā 42 000 marku – par to naudu gandrīz varēja nopirkt arī (bez papildaprīkojuma) C klasi.

  • Mūsu iespaids

Sajūtas par braucienu ir divējādas. No vienas puses, tā ir emocionāla sajūta sēdēt sendviča tipa uzbūves dēļ par 20 centimetriem augstāk. No otras puses, ir jūtams, ka braukšanas drošība šeit bija prioritārāka par braukšanas prieku – standartaprīkojumā iekļautais ESP (aļņa tests!) nobremzē šo mazuli bez ceremonijām. Toties saviem izmēriem tas piedāvā daudz vietas un daudzpusīgi pielāgojamu salonu.

  • Mūsu spriedums

Ir skaidrs: šis vulkānsarkanais A160 netiks pārdots. Kāpēc ne? Jo tas ir gandrīz pilnībā aprīkots pirmās sērijas eksemplārs retā krāsu kombinācijā. Kādreiz retu auto cienītāji vēl atklās pirmo mazo automobili ar zvaigzni.

Tas sanikno

Sendviča tipa virsbūve ļauj izbaudīt plašu salonu un liek remonta veicējam pamatīgi lamāties. Ja jānomaina tādas nolietojumam pakļautas detaļas kā ūdens sūknis vai starteris, jānolaiž zemāk viss motors – tas maksās sviedrus un nervus vai arī vairākus simtus eiro.

Arī tādi apkopes darbi kā ķīļsiksnas vai aizdedzes sveču nomaiņa prasa slaidas mehāniķa rokas, jo motortelpā ir maz vietas.

Benzīna dzinējiem bieži bojāti aizdedzes moduļi (līdz 2001. gada martam), bet dīzeļmotori ir ar neblīviem inžektoriem. Neatsverama ir grīdas tuvāka aplūkošana, kad ir demontēti pārsegumi, jo tikai tā var nākt uz pēdām rūsai. Tā bieži slēpjas pie garenstieņa aizmugurējās ass apvidū, arī degvielas tvertne mēdz rūsēt. Ieteicam izvairīties no automātiskā sajūga AKS (tam bieži ir bojātas vadības ierīces un hidraulika) un automātiskās kārbas (lameļu lūzumi).

Rezumējums

Kas attiecas uz drošību un uzticamību, tad A klase attaisno visas cerības. Taču tie, kas šad tad mēdz A klases mašīnas remontēt, zina to patieso seju: slēpti rūsas perēkļi un šaurā motortelpa var sagādāt augstas remonta izmaksas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+