Viedās Latgales pirtnieces
Pustumsa, zālīšu smaržas, klusi slotas švīksti, labs karstumiņš, ūdens pilieni un pirts bauda ķermenim – latviskie pirts rituāli ir ekskluzīvs brīvdienu piedzīvojums. Savs rokraksts un savas gudrības ir gan katram pirtniekam, gan katram reģionam, un pavisam, pavisam noteikti vērts aizbraukt izbaudīt Latgales pirtniekus.
- Pie sertificētas pirtnieces Gitas Usānes Latiņos Līvānu novada Sutros var piedzīvot gan prasmīgu pērienu, gan meistarklasēs iemācīties kaut ko no pirtnieces gudrībām. Gita pati sevi dēvē par zieddari un, dzīvojot pļavu un mežu ielokā, ir apguvusi daudz zināšanu par augiem. Pie šīs pirtnieces var mācīties gan zāļu tēju gudrības, gan to, kā no vienkāršiem produktiem pašām pagatavot sejas krēmus, lūpu balzamus un citu kosmētiku.
- Ļoti latgaliska pirtiņa ar senām tradīcijām gaida Kārsavas novada Mērdzenes pagasta Rūzoros – te pirtniece Ingūna Rauda nopērs simtgadīgā melnajā jeb dūmu pirtī, kam ir pat savs pirts gariņš. Pie Ingūnas ir rituāli ar dažādiem augiem, ar medu un dzintaru, ar berzīšiem, ēteriskajām eļļām, zāļu palagiem, tradīcijām un tautasdziesmām. Ingūnai ir dziedinošā pirts, kas varot sadziedēt gan ķermeni, gan dvēseli. Bet pati vecā pirtiņa ļauj mazliet aizceļot citos laikos.
Pirts rituāli jāsarunā laikus, jo tas ir ekskluzīvs piedzīvojums.
Kā pieteikties?
- Pirts Latiņos pie Gitas Usānes, Latiņi, Sutru pagasts, Līvānu novads, Tālr. 29425194
- Dziednieciskā pirts Papardes pie Ingūnas Raudas, Kārsavas novads, Mērdzenes pagasts, Rūzori, Tālr. 29395157
Porcelāna vieglums Preiļos
Preiļos šogad savu darbnīcu ciemiņiem atvērusi jauna māksliniece Sintija Logina, kas rada īpašus porcelāna traukus un rotas – vieglus, dzejiskus un noslēpumainus kā pasakas. Sintijas zīmols Piece of Touch (tulkojumā – gabaliņš pieskāriena) varbūt jau pamanīts tirdziņos vai Mākslas akadēmijas Jarmarkā. Sintija lielākoties darbojas ar smalko un vieglo porcelānu, taču viņas rokām klausa arī keramika un lielās māla bļodas. Pie Sintijas var gan vienkārši aizbraukt paskatīties porcelāna un keramikas trauku tapšanas noslēpumus, gan pieteikties meistarklasei un radīt savu porcelāna vai keramikas trauku. Prombraucot var arī dāvanai nopirkt kādu no Sintijas radītajām eleganti gaisīgajām rotām vai traukiem.
Kā pieteikties?
- Porcelāna darbnīca Piece of Touch, Jaunā iela 8, Preiļi, Tālr. 25729888
Unikālā Skrošu rūpnīca
Daugavpilī, kur ceļotājus jau tā lutina tādi brīnumi kā Daugavpils cietoksnis un Marka Rotko galerija, ir vēl kāda īpaša iespēja – unikāls industriāla tūrisma objekts. Ziemeļeiropā vecākā munīcijas ražotne, kas joprojām darbojas, – 1885. gadā atvērtā toreizējā Dinaburgas Reisnera rūpnīca, tagadējā Daugavpils Skrošu rūpnīca ar Eiropā vienīgo strādājošo svina liešanas torni. Jau no ārpuses tas ir fotogēnisks pilsētas sarkano ķieģeļu arhitektūras paraugs, bet iekšpusē gaida ļoti neparasta pieredze – gida pavadībā rūpnīcā var doties ekskursijās, aplūkot vēsturiskās iekārtas, izbaudīt senas rūpnīcas garšu un vienlaikus izprast, kā tā darbojas šodien. Ieroču un munīcijas ražošana parasti ir saistīta ar lielu slepenību, bet te šo procesu var gan aplūkot, gan iztaujāt gidu. Var apskatīt rūpnīcā ražoto, ne pārāk ikdienišķo produkciju, aplūkot vēsturisko ekspozīciju, redzēt skrošu liešanas cehu un izmēģināt spēkus rūpnīcas šautuvē. Daugavpils Skrošu rūpnīcā ražo patronas, lodes un svina makšķerēšanas piederumus, un Daugavpilī ražotā munīcija joprojām ir populāra.
Unikāls ir 32 metrus augstais skrošu liešanas tornis, kas joprojām darbojas. Tornī tievās strūklās tiek tecināts svins, kas, krītot no liela augstuma, iegūst ideālas lodes piliena formu, sadalās vajadzīgajās formās. Lai svina strūklai pietiktu augstuma izveidot vajadzīgo formu, tornim ir 13 metru dziļa dzesēšanas aka. Tornim šoruden veic logu rekonstrukciju, un pašlaik ciemiņiem pieejams tikai tā pirmais stāvs, taču decembrī, iespējams, varēs tornī arī uzkāpt. Arī tā ir ekskluzīva iespēja – rūpnīca jau tā atrodas pilsētas augstākajā vietā, bet no torņa 32 metru augstumiem paveras neparasta panorāma uz pilsētu.
Kā pieteikties?
- Daugavpils Skrošu rūpnīca, Varšavas iela 28, Daugavpils, Tālr. 27766655
Gardie guļbišnīki
Guļbišnīki, murcovka, krupenīks, asuškas, kļockas, krapavnīki – kā dzeja, vai ne? Latgales sajūtas nebūs pilnīgas bez Latgales kulinārā mantojuma!
- No sirds izbaudīt tradicionālos gardumus var Rēzeknē, Latgaliešu krogā Mōls. Nu ļoti garšīgi, pārbaudīts! Mieloties var gan lejasstāvā, gan pie garā galda plašajā augšstāvā, kur blakustelpā izstādīti krāšņi Latgales podi. Ja gribas baudīt kaut ko no īpaši latgaliskajiem ēdieniem vai rezervēt galdu augšstāvā, iepriekš jāsazinās. Svētku sajūtai te var sarunāt arī folkloras ansambli un muzicētājus. Un uz atvadām nopirkt kaut ko no Latgales suvenīriem.
- Noteikti vērts piedzīvot maltīti arī Rekovas dzirnavās. Te gaida cita nots, mūsdienīgs un māksliniecisks piesitiens senajām receptēm. Šīs ir pirms diviem gadiem atjaunotas dzirnavas Latvijas austrumu pierobežā, kur meistaro pasakainas maltītes no vietējiem produktiem. Īpašo smeķi Rekovas dzirnavu ēdieniem piešķir zemnieku saimniecības Kotiņi produkti. Firmas ēdieni te ir pērļu grūbas ar zaļo sviestu, zirņu burgeri, pupu kotletes un pērļu grūbu deserts. Mazāki ceļotāju bariņi un ģimenes var pieteikties pusdienām darba dienās, darba laikā, bet maltīte jāpasūta iepriekš.
Kā pieteikties?
- Latgaliešu krogs Mōls, Latgales iela 22/24, Rēzekne, Tālr. 29219335, 64625353
- Rekovas dzirnavas, Rekovas iela 19, Rekova, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads, Tālr. 29132664
Pasta muzejs Aglonā
Te gaida neparasta ekspozīcija, kuru var pētīt vai pusi dienas. Aglonā izveidots muzejs, kur interesanti būs gan lielajiem, gan mazajiem, – Pasta un informācijas muzejs. Tā kā Aglonas vēsture ir bagāta un aizraujoša, muzejs atspoguļo veselas trīs tematikas – novadpētniecību, pasta vēsturi un, Aglonas bazilikas tuvuma iedvesmots, arī dievišķo ap mums. Te apskatāmas 13 ekspozīcijas, sākot ar arheoloģiskajos izrakumos uzietajām 13. gadsimta lauskām, beidzot ar mūsdienu tehnoloģijām. Te var uzzināt par bišu pastu un Lietuvas karaļa Mindauga liktenīgo saikni ar Aglonu, iemest aci viduslaiku cietumā, uzzināt interesantāko par Aglonas vēstures griežiem. Zviedru pasta soma, zirga pase, sensīriešu vārdnīca, ar mūka roku rakstīta grāmata un citi interesanti eksponāti. Muzeja saimniekiem – Gražuļu ģimenei – ideja radās, kad viņu rokās nonāca unikālas liecības par pasta vēsturi. Un galu galā turpat blakus taču reiz darbojies Eiropā garākais zirgu pasta ceļš Sanktpēterburga–Varšava! Muzejā gaida arī maza vēsturiska degustācija – baznīckunga deva vietējā vīna un macas gabaliņš.
Kā pieteikties?
- Pasta un informācijas muzejs, Kalna iela 12, Aglona, Aglonas novads, Tālr. 27068443, 28341762
Vairāk informācijas meklējiet šeit:
Materiāls tapis SADARBĪBĀ AR LIAA (Latvijas investīcuju un attīstības aģentūra)
Foto: Sandra Lielmeža, Jānis Bautra un publicitātes foto