«Viena no svarīgākajām sievietēm ir mana dzīvesbiedre Ginta. Pirms deviņiem gadiem, kad vēl nebiju viņu saticis, noteikti biju cits cilvēks – satiekot un sākot dzīvot kopā ar Gintu, manā dzīvē sākās pilnīgi jauns cikls. Mums sakrīt intereses un izpratne par to, kā pavadīt laiku un veidot attiecības ar draugiem, ģimeni un vienam ar otru. Ginta ļoti daudz devusi manai izaugsmei, dzīves bagātināšanai un daudzpusībai. Pateicoties arī viņai, esmu ģenerālprokurora amatā,» sarunā ar žurnālisti Lolitu Lūsi teic Meisters, kurš augstajā amatā sāka strādāt pērnā gada novembrī.
Taču Ginta viņa deklarācijā nav norādīta kā sieva, bet gan – partnere. Vaicāts, kāpēc nav savu mīļoto apprecējis, Meisters skaidro: «Mūsu attiecības uztveru nopietni – tā nav nejauša satikšanās, esam kopā deviņus gadus. Gribēju būt atklāts un godīgs, tāpēc pagājušajā gadā Gintu norādīju amatpersonas deklarācijā. Vēlāk izrādījās, ka tas jādara tikai tad, ja partnerattiecības apstiprinātas pie notāra, bet to neesam izdarījuši. Arī draugi un radi man daudz jautājuši par precēšanos. Laikam tā ir: ja neapprecas uzreiz, divu vai trīs gadu laikā, tad pierod pie situācijas un vairs neredz nepieciešamību kaut ko mainīt. Vienlaikus neesmu principiāls precību pretinieks. Dzīvē vienkārši tā ir salicies… Mums ir labi tā, kā ir. Netipiski juristiem privātajā dzīvē nedomāju juridiski,» argumentē ģenerālprokurors.
Pilnu interviju lasi jaunākajā žurnāla SANTA numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās vai pērc digitāli šeit.





























































































































































