Rīga +12°C 
SADARBĪBĀ AR
www.cyberknife-sigulda.com 📞+371 20270077
Siguldas Radioķirurģijas centra Sigulda radioloģe terapeite SANDRA LEDIŅA pārvalda vienu no precīzākajām mūsdienu medicīnas metodēm – radioķirurģiju – un ar savu darbu dāvā pacientiem cerību uzveikt gan onkoloģiskas slimības, gan citas kaites. Daktere patur prātā, ka līdzās tehnoloģijām daļa palīdzības ir spēt ieklausīties savos pacientos.
- Vecums: 32 gadi.
- Savas veselības labā: reizi nedēļā dodas vingrot pie fizioterapeita, veic regulāras veselības pārbaudes, dzemdes kakla vēža skrīningu un vakcinējas.
- Hobiji: dažādu kultūru un ēdienu baudīšana, došanās uz koncertiem, skriešana un audiogrāmatas.
- Dzīves moto: Jārūpējas par sevi, lai varētu rūpēties par citiem.
No ķirurģijas pulciņa līdz radioķirurģijai
«Papētot ciltskoku, izrādās, tālos rados manā dzimtā ir bijuši ārsti, bet tuvākajā lokā nekad nav bijuši faktori, kas ietekmētu izdarīt šo izvēli. Patiesībā bērnībā diezgan nopietni nodarbojos ar mūziku – gāju mūzikas skolā, spēlēju klavieres, un bija pavīdējušas domas, ka varētu nodarboties ar to arī profesionāli. Taču pamatskolā iestājos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, un mani ļoti iespaidoja eksakto zinātņu pasaule un apkārt esošie motivētie cilvēki. Diezgan ātri skaidri sajutu, ka saistīšu savu profesijas izvēli ar medicīnu. Mana motivācija izvēlēties ārsta profesiju bija tas, ka tā šķita profesija ar jēgu, gandarījuma un vajadzīguma sajūtu.
Kā jau daudzi, studiju laikā sapņoju kļūt par ķirurģi un biju pat ķirurģijas studentu zinātniskā pulciņa vadītāja. Taču, paralēli mācībām strādājot par sanitāri un medicīnas māsu Traumatoloģijas nodaļā, sapratu, ka šāds darba temps – naktsmaiņas, akūtas situācijas – prasa no manis pārāk daudz. Man piemērotāks ir darbs, kurā varu apdomāties un strādāt pārskatāmākā vidē. Tādēļ esmu tur, kur esmu.»
Pasaules vēsmas
«Nesen biju Eiropas lielākajā staru terapijas kongresā, kas norisinās katru gadu, un arī šoreiz tika runāts par pasaules vēsmām, par to, kā varam konkurēt ar ķirurģiju un operācijas vietā piedāvāt pacientam staru terapiju, kas ir nesāpīga un samērā īsa ārstēšanas gaita. Mums ir visas vajadzīgās zināšanas un tehnoloģiskie resursi, varētu sapņot vien par neierobežotiem cilvēkresursiem nozarē. Vienlaikus priecē, ka mums, Latvijā, ir arī brīnišķīga jauno radiologu terapeitu paaudze – man ir liels prieks par maniem jaunajiem kolēģiem, kas arī dodas uz apmācībām, uz kongresiem. Mēs varam apmainīties ar šīm zināšanām un praksi visu slimnīcu ietvaros un sadarboties, lai cilvēkiem palīdzētu.
Lai attīstītos, mums katram jābūt kādam mērķim.
Darbs četros milimetros
«Jonizējošais starojums tiek pievadīts precīzi, ļoti augstās devās un parasti no vienas līdz piecām reizēm. Tā ir neinvazīva un nesāpīga metode, kā arī ārstēšanās parasti notiek ambulatori. Ar radioķirurģiju ārstējam gan onkoloģiskas saslimšanas, gan neonkoloģiskas, piemēram, meningiomu, kas ir labdabīgs galvas smadzeņu audzējs, kā arī trīszaru nerva neiralģiju, kas izraisa neciešamas sāpes. Pateicoties tehnoloģijām, mēs spējam starojumu pievadīt ļoti precīzi un augstās devas, vienlaikus pasargājot apkārtējos veselos audus. Zona, ar ko strādājam, reizēm ir četrus milimetrus liels laukumiņš. Tehnoloģiju attīstība notikusi milzīgā ātrumā, bet pats interesantākais ir tas, ka arī nākotnes perspektīvas ir ļoti lielas.»
Diploms pacientam
«Lai gan mūsdienās blaknes no radioķirurģijas kļūst arvien mazākas, ar kaut kādām neērtībām dažās situācijās var būt jārēķinās. Pārsvarā blakņu izpaušanās saistīta ar audzēja veidu un ārstēšanas programmu. Visbiežāk pacienti atzīmē īslaicīgu pastiprinātu nogurumu, kurš ātri pāriet. Piemēram, pacientiem ar prostatas audzēju mēdz būt neliels diskomforts urīnpūšļa rajonā, pacientiem ar galvas audzējiem var būt pārejošas galvassāpes, bet, apstarojot citu veidu audzējus, blakņu bieži vien nav vispār. Kad ārstēšanās kurss ir pabeigts, parasti smejos, ka izsniedzu pacientam diplomu un tas ir viņu izlaidums – liels kopīgs darbs ir pabeigts. Domāju, ka pacienti, kuriem bijusi sarežģītāka slimības gaita, vai situācijas, kurās es pati esmu kaut ko darījusi pirmo reizi, paliks atmiņā līdz mūža galam.»
Atmest perfekcionismu
«Mūsdienu dzīve prasa būt perfektiem visur – darbā, mājās, ar bērniem –, bet jāsaprot, ka tas nav iespējams un kaut kādā mērā perfekcionisms ir jāpalaiž vaļā. Bet tas nenozīmē, ka nav jābūt labam, vienkārši jāatrod līdzsvars starp labi izdarītiem pienākumiem un sevis nenomocīšanu. Mana ikdiena ārpus darba ir gana izaicinoša, jo mājās ir divus gadus veci dvīņu puiši, un tas, kā smejos, ir kā otrais darbiņš. Ja atliek brīdis sev, es to ļoti izbaudu skrienot un skriešanas laikā labprāt klausos audiogrāmatas par piedzīvojumiem – tas man palīdz atslēgties no visa. Pērn noskrēju arī savu pirmo pusmaratonu. Manuprāt, lai mēs varētu attīstīties, mums katram visu laiku jābūt kādam mērķim – gan dzīvē, gan darbā. Un tam noteikti nav jābūt lielam. Arī apņemšanās divreiz nedēļā iziet paskriet ir labs mērķis. Esmu arī liela melomāne un labprāt dodos uz dažādu mūziķu koncertiem, arī klasiskās mūzikas pasākumiem un teātriem. Pēdējā izrāde, kas mani aizkustināja, ir Kritiens augšup Jaunajā Rīgas teātrī – par mammas lomu. Droši vien tāpēc, ka tas man pašai tagad ir aktuāli.»
3 Sandras padomi tev
- Izmanto valsts apmaksātos veselības skrīningus! Nereti cilvēki atzīst, ka baidās – veselības pārbaudēs atradīs ko sliktu, bet no tā nav jābaidās, jo skrīnings domāts, lai mēs slimību atrastu tik ātri, ka to vēl var pilnībā izārstēt.
- Ieklausies savā pašsajūtā! Ja ilgstoši nejūties labi, jūti neizskaidrojamu strauju svara zudumu vai ilgstošu nogurumu, sāpes, dodies pie ģimenes ārsta un veic veselības pārbaudes, lai noskaidrotu pašsajūtas iemeslus.
- Ikvienam, bet jo īpaši tiem, kuri saņem staru terapiju, siltajā laikā ir ļoti svarīgi sargāties no saules, jo tas ir ādas papildu kairinātājs. Dodoties saulē, velc vieglu, ādu nosedzošu apģērbu un lieto krēmu ar SPF.
