Lielie futbola svētki ir klāt – vai esat gatavi Pasaules kausa 104 spēļu maratonam?
Jūnija vidū sāksies Pasaules kausa finālturnīrs – notikums, kam aktīvi seko līdzi visā pasaulē, apspriež rezultātus un prognozē iespējamos uzvarētājus. Arī valstīs, kuru izlases turnīrā nepiedalās. Skatītāji (pārsvarā – vīriešu auditorija) apmēram mēnesi pavada pie TV ekrāniem, par ko sievietes, maigi izsakoties, nav sajūsmā, jo nesaņem cerēto uzmanību.
Foto: Unsplash
Slodze un spēļu skaits pieaug
2026. gada finālturnīrā būs vēsturiski lielākais komandu skaits – 48 (par 16 vairāk nekā 2022. gadā). Papildu vietas saņēma visi pasaules reģioni, jo īpaši Eiropa (no 13 agrāk līdz 16 tagad), Āfrika (bija 5, tagad 9) un Āzija (bija 4,5, tagad 8). Turpmāk reģioniem vairs nebūs t. s. pusvietu – kad par atsevišķām ceļazīmēm uz finālturnīru vēl bija jāizspēlē kvalifikācijas mačs starp dažādu reģionu komandām.
Tādējādi Okeānijas labākajai komandai (šoreiz tā ir Jaunzēlande) ir garantēta viena vieta. Salīdzinājumā ar gandrīz gadsimtu iepriekš, kad pirmajā Pasaules kausa turnīrā 1930. gadā Urugvajā spēlēja tikai 13 komandas, tagad to skaits finālturnīrā ir gandrīz četrkāršojies. Tas nozīmē, ka kopējais spēļu skaits turnīrā palielināsies no 64 līdz 104. Apakšgrupu turnīros, kur 48 komandas sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, vispirms tiks izspēlēti 72 mači.
Pēc tam 24 komandas, kuras apakšgrupās ieņems pirmās divas vietas, un vēl astoņas no 12, kas iegūs 3. vietas, kvalificēsies nākamajai kārtai izslēgšanas spēlēs. Izslēgšanas posms šoreiz sāksies ar 1/16 fināliem, kurā piedalīsies 32 izlases, un visā izslēgšanas ciklā būs 32 spēles. Raugoties no komandu skatpunkta, kas pretendē uz augstākajām vietām, tām jābūt gatavām turnīra gaitā (kura ilgums ir 38 dienas) izspēlēt astoņus mačus.
Tas būs garš maratons – izturēt šādu slodzi, spēlējot augstākajā līmenī ilgāk nekā mēnesi.
Spēlētājiem tas nozīmē dzīvot ārpus ierastajiem dzīves apstākļiem, turklāt vasaras laikā, kad parasti ir futbolistu atvaļinājuma periods, – šāds režīms vismaz zemapziņā var atstāt iespaidu uz sportisko rezultātu, jo īpaši tiem, kuriem aiz muguras bijusi gara un nogurdinoša sezona. Daudzi iepriekšējie turnīri (sākot no 1974. gada) parasti iekļāvās mēnesī, vienai komandai bija jāaizvada, maksimums, septiņas spēles. Paša pirmā Pasaules kausa turnīra (1930) ilgums vispār bija tikai 13 dienas. Uzvarētājai – Urugvajai – vajadzēja aizvadīt vien četras spēles.
Skaidrs, ka mūsdienās, kad izlašu savstarpējie spēku samēri kļūst aizvien līdzīgāki, reti kura komanda spēj visu garo turnīru nospēlēt maksimāli labākajā līmenī. Ideāli, ja formas kritumi vai bedres tiek pārdzīvotas turnīra sākuma posmā, grupu turnīros, kad neveiksmes atsevišķos mačos tomēr ļauj cīnīties tālāk, un turnīra gaitā uz izšķirīgajiem mačiem izdodas sasniegt maksimālo sportisko formu. Ne velti arī iepriekšējo turnīru pieredze liecina, ka dažos gadījumos topošie čempioni piedzīvo negaidītus zaudējumus grupu turnīros (piemēram, 2022. gadā Argentīna Saūda Arābijai, Spānija – Šveicei 2010. gadā, Argentīna – Kamerūnai 1986. gadā u. tml.).
