Rīga +14°C 
Kāpēc vieniem reakcija uz knišļu un citu lidoņu kodumiem ir straujāka un izteiktāka nekā citiem?
Visas nepatīkamās sajūtas mums rodas tāpēc, ka knišļu un citu lidoņu siekalas satur cilvēka organismam svešas olbaltumvielas, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Bet kāpēc alerģiskas reakcijas pēdējos gados parādās arvien vairāk un izteiktāk, par to ārsti un profesionālās ārstu organizācijas kongresos izsaka dažādus pieņēmumus, taču pārliecinošu skaidrojumu diemžēl pagaidām vēl nav.
Es sacītu, ka man tuvākais no pieņēmumiem ir tāds, ka modernā cilvēka dzīvesveids kļūst arvien sterilāks, savukārt organisma reakciju lielā mērā nosaka mūsu imūnsistēmas pieredze, saskaroties ar konkrēto alergēnu. Agrāk mēs savu bērnību pavadījām laukos pie vecmāmiņas, protams, ka ar alergēniem saskārāmies biežāk, un organisms pie tiem pamazām pierada. Tāda ir atbilstoša organisma reakcija. Vienīgi uz bitēm un lapsenēm to nedrīkst attiecināt, jo te dzēliens cilvēkam, kuram ir izteikta alerģija – anafilakse –, var būt dramatiskāks.
Arī bērnam imūnsistēma vēl nav adaptējusies, pieradusi pie knišļu, odu, mušu, dunduru un citu sīko dzēlēju siekalu olbaltumiem jeb proteīniem, un organisma reakcija ir ļoti izteikta.
Pagājušajā gadā tas bija dermatologu un vecāku murgs – milzum daudz odu.
Bērniem odu kodumi izraisīja ļoti stipru pietūkumu, apsārtumu un ādas karstumu pat uz vairākām stundām. Angliski to sauc par skeeter syndrome. Pieaugušajiem pēc daudzajiem odu kodumiem organisms ir kļuvis mazliet draudzīgāks pret to siekalu proteīniem un tā reakcija vairs nav tik izteikta. Lai gan – niez tāpat!
Komentāros piedāvā arī latvāni un vēl dažādus augus, kas var radīt ādas apdegumu un čūlas.
Latvāņi ir Latvijas klasika, to sula rada ķīmisku apdegumu. Viena situācija ir, kad dārzā latvāni sapļaujam un tā sula uz ādas reaģē nelielā apjomā, bet ir arī cilvēki, kas izdomā ar latvāņa lapām pat dibenu slaucīt, un tad tie apdegumi mēdz būt milzīgi. No svaigi pļautas zāles var rasties čūliņas. Jo mēs taču nezinām, kas tajā zālienā ir audzis!
