Būvējam koka māju Siguldā: karkasa montāža, fasādes izvēle un bankas noteikumi
Daudziem ir sapnis par savu māju, bet ne visiem ir priekšstats, ko īsti nozīmē tās būvniecība un kā panākt labāko rezultātu. Tādēļ turpinām rakstu sēriju, kas parādīs un izstāstīs mājas tapšanas procesu no idejas līdz atslēgām. Un tā nebūs teorija – kopā būvēsim pavisam īstu koka karkasa māju, kas atrodas siguldā un kurai jau ir potenciālie saimnieki.
Foto: Publicitātes foto
3. sērija
Mājas skeleta izbūve
- Ārsienas un to risinājumi
- Jumta kopnes vai paneļi un segums
- Tvaika un difūzijas izvēle
- Fasādes materiāli un to ilgmūžība
Mājas dosjē
- Pilnībā labiekārtota vienstāva koka karkasa māja ar augstiem griestiem, četrām guļamistabām, diviem sanitārajiem mezgliem un lielu terasi zem jumta.
- Mājas platība – 150 m2, zemes gabals – 1200 m2.
- Plānots arī žogs, bruģis un teritorijas labiekārtošana.
- Potenciālie saimnieki – jauna ģimene ar mazu bērnu.
- Gatavas mājas aptuvenās izmaksas kopā ar zemi – 300 000 eiro.
- Atrodas Siguldā, jaunā privātmāju apbūves teritorijā.
Konsultē: Matīss Kligins, Si House līdzīpašnieks un attīstības vadītājs, būvniecības procesu vada Igors Ščedrunovs.
Salika kā lego klucīšus
Kamēr veikalu plauktos vēl stāvēja žurnāla aprīļa numurs, kurā rakstījām par mūsu būvējamās mājas komunikācijām un pamatiem, ražotnē uz vietas apmēram mēneša garumā jau tapa mājas skelets – sienas, starpsienas, fasāde un jumta konstrukcijas. Tā ir viena no lietām, ar ko atšķiras koka karkasa mājas no tradicionā lajām būvētajām ēkām – to var saražot gatavos paneļos uz vietas objektā vai ražotnē un salikt kā lego. Konkrētā māja Siguldā, kuras būvniecībai sekojam, pēc rasējumiem tika izgatavota uzņēmuma ražotnē uz horizontāliem galdiem – tā ir ērtāk, precīzāk un efektīvāk. Pēc tam ēkas sastāvdaļas vairākās fūrēs atveda uz objektu un, ņemot palīgā manipulatoru, samontēja… vienas dienas laikā. Skan neticami, bet fakts – saskaņoti darbojoties, tas ir iespējams. Lai negadītos, ka tualetes pods pēkšņi atrodas dzīvojamās istabas vidū, katrai sienai, katrai detaļai ir savs marķējums, pēc kuriem tās tiek montētas kopā. Vai gadās arī pārsteigumi? «Gļuki gadās, jo cilvēciskās kļūdas neviens nav atcēlis, bet ļoti maz – viss ir pārdomāts, jo katra liekā darba stunda papildus tērē gan tehnikas izmaksas, gan darbinieku algas. Piemēram, var gadīties, ka kāda siena ir par īsu, tad to objektā uz vietas pagarina,» skaidro Matīss Kligins.
Kas skeletam vēderā?
Mājas ārsienas izgatavotas no C24 kokmateriālu cietības klases, kas cilvēku valodā nozīmē – tam ir mazāk zaru, tas ir taisnāks un ar zemāku mitrumu kā parasts zāģmateriāls. Ēkas siltinājumam izmantota akmens vate. «Kāpēc? Jo, pēc mūsu domām, salīdzinot ar stikla vati, minerālvatei jeb akmens vatei kā plusus var minēt, ka tā ir cietāka, ugunsdrošāka un ar labāku skaņas izolāciju. Un, godīgi sakot, ar to ir arī ērtāk strādāt. Mīnuss – tā nav tik dabisks materiāls kā, piemēram, dārgākā kokšķiedras vai celulozes izolācija, ko iestrādā, pūšot zem spiediena.»
Divi zvēri: tvaika izolācija un vēja difūzijas membrāna
Kad sienu karkass ir gatavs un piepildīts ar izolāciju, nepieciešami risinājumi attiecībā uz tvaika izolāciju un vēja (difūzijas) membrānu. «Par šo vienmēr ir diskusijas: kā tad ir pareizāk, ilgmūžīgāk un energoefektīvāk,» stāsta Matīss Kligins. «Mēs savās mājās izmantojam kombināciju, kur kokšķiedras plātni, kas piesūcināta ar bitumu, liekam mājas ārpusē un to vēl pārklājam ar difūzijas membrānu, savukārt mājas iekšpusē kokšķiedras plāksni vairs neizmantojam, bet klājam tvaika izolācijas plēvi jeb membrānu.
Kas šie divi ir par zvēriem? Tvaika izolācija neļauj mājā esošajam mitrumam iekļūt ārsienu koka un siltumizolācijas konstrukcijās, savukārt vēja difūzijas membrāna principā dara to pašu, tikai no otras puses – tā neļauj mitrumam no ārpuses nokļūt konstrukcijās plus traucē vējam ietekmēt mājas energoefektivitāti. Ja tomēr mitrums jau ir kon strukcijās, abu veidu membrānas palīdz tam izkļūt ārā. Tvaika izolācija no iekšpuses veido arī mājas blīvumu – tas kopā ar sienu biezumu, pamatu siltinājumu, logiem un jumta siltumizolāciju ir viens no pīlāriem, kas nodrošina mājas energoefektivitāti. Ja tā ir pareizi izbūvēta, līdz minimumam samazinot caurumus, tas nozīmē, ka siltums nespēj izkļūt no mājas laukā. Lai to izmērītu, mēs veicam un citiem iesakām blow door testu, kas nosaka mājas blīvumu. Vienkārši sakot – liels ventilators ar noteiktu spiedienu velk gaisu, kas atrodas mājas iekšienē, uz āru. Tajās vietās, kur tvaika izolācijas membrāna ir nekvalitatīvi salīmēta vai nav korekti izbūvēta, rodas gaisa spraugas, un šī testa rezultātā veidojas rādītājs, kas parāda mājas kopējo blīvumu un tās energoefektivitāti. Protams, mūsu senči, būvējot mājas, neizmantoja tvaika izolācijas membrānas. Viņi šo risināja ar māla apmetumu, kaļķa slāņiem, sūnām vai pakulām baļķu spraugās u. tml. Respektīvi, konstrukcijas bija ļoti atvērtas un, ja mitrums arī trāpīja mājā, tas varēja žūt no abām pusēm. Līdz ar to uzskatu, ka būvniecībā nav tikai balts un melns. Var labi uzbūvēt māju, tvaika un difūziju jautājumu risinot ar membrānām, bet var būvēt arī bez šiem risinājumiem, un ēka būs kvalitatīva abos gadījumos. Tikai jāzina pareizie būvniecības paņēmieni.»
Materiālu izvēles iemesli
Aiz tvaika izolācijas virzienā uz iekšpusi nākamais solis ir komunikāciju latojums, pēc tam sienas tiek apšūtas ar OSB plātnēm (koka plātne no presētām koka skaidām, kas salīmētas ar sveķiem augstā spiedienā), pa virsu tām – rīģipsis. «Risinājumā, kur sienas tiek špaktelētas, mūsuprāt, šis ir labāks variants nekā tikai divi rīģipši. OSB plātne ir krietni stingrāka un izturīgāka, kā arī tādā ir stabilāk stiprināt, piemēram, plauktus, līdz ar to māja ir vienkāršāka ekspluatācijā. Tas pats attiecas uz ēkas starpsienām – arī tās ir no koka un no abām pusēm apšūtas ar OSB plātnēm un rīģipsi,» materiālu izvēli pamato būvnieks.
Jumta izbūvei izmantotas jumta kopnes – speciāli konstruēti trijstūri, kas sapresēti ar naglu platēm. Savukārt segumam – Rukki metāla segums ar Classic profilu. Lai arī šī uzņēmuma būvnieki ir betona dakstiņu fani, materiāla izvēli noteica saimnieki, ņemot vērā izmaksu un kvalitātes proporciju. Šī paša iemesla dēļ izvēlēti PVC materiāla, nevis koka vai alumīnija profila logi.
Mājas seja – fasāde
Konkrētajai mājai arī fasāde jau daļēji izgatavota ražotnē. «Koka karkasa mājām lielākoties ir ventilējamās fasādes, kas nozīmē, ka ārsienas ārpusē ir divi latojumi, uz kuriem tiek montēta fasāde, līdz ar to starp fasādes dēļiem un ārsienu izveidojas sprauga, caur kuru plūst gaiss, nodrošinot ventilēšanos, kā arī dzesē fasādi un pasargā no pelējuma,» skaidro Matīss. Šobrīd populārākie fasādes veidi ir koks, taču ienāk arī cementšķiedras un akmens masas plātņu risinājumi. «Mūsu mājai būs vertikāls fasādes dēlis ar pusspundi, kas ir gruntēts un divas reizes krāsots ar lazūrkrāsu. Gaiši pelēkais tonis bija saimnieku izvēle. Lazūrkrāsa pretstatā sedzošajai krāsai vizuāli sniedz dabiskāku izskatu, tā vairāk spēlējas un atklāj koka faktūru, vienlaikus tā ir nenoturīgāka pret UV saules stariem, tādēļ jārēķinās, ka fasādes dēļi būs jāpārkrāso vidēji reizi piecos gados.» Runājot par fasādēm, Matīss Kligins silti iesaka apsvērt domu latviešiem krāsu izvēlē atmest pārlieku iesīkstējušo konservatīvismu un kļūt radošākiem: «Nereti atbrauc cilvēks, ierauga jau gatavu māju un saka – man patīk, taisām tāpat. Negrib piepūlēt smadzenes. Mēs paši vēlētos krāsainākas mājas. Ne jau rozā un lillā, bet toņu palete, kas piestāv Latvijai, ir gana plaša. Tāpat var spēlēties tikai ar akcentiem: citā krāsā nokrāsot cokolu, aplodas, izmantot dažādus materiālus…»
Siets pret apakšīrniekiem
Ja ir ventilējamā fasāde, ļoti svarīgi ēkas fasādes apakšā rūpīgi iestrādāt pretgrauzēju sietu, vēlams, ar aci ne lielāku par 4 mm – lai spraugā starp fasādes latojumiem nevar ielīst un iekārtoties uz dzīvi nevēlami apakšīrnieki. Turklāt siets ļauj labi staigāt gaisam.
Vispirms darbs – pēc tam nauda
Plānojot būvēt māju, tās saimnieks bankai uzrāda detalizētu tāmi un vienojas, cik posmos šī būvniecība tiks sadalīta un finansēta. Karkasa mājas gadījumā nākamā finansējuma daļa parasti tiek pārskaitīta būvniekam tikai pēc tam, kad ēka jau ir uzstādīta zemesgabalā, taču tieši šis posms ir gana resursu ietilpīgs. Kādēļ tā, kādi ir iespējamie riski un risinājumi?
Skaidro Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Kāpēc bankai ir šāda stratēģija – karkasa mājām izmaksāt nākamo finansējuma daļu tikai pēc mājas montāžas? Vai sliktas pieredzes dēļ? Jo gadās būvnieki, kas grib diezgan lielu priekšapmaksu par veicamajiem darbiem, un mājas saimniekam ne vienmēr pietiek pašfinansējuma.
Vispirms jāatceras, ka katrs gadījums ir individuāls, un banka to arī individuāli risina. Taču šis visā sistēmā tiešām ir svarīgs punkts – daudzi uzņēmumi grib saņemt lielu priekšapmaksu jau pirms ražošanas uzsākšanas, jo viņiem rodas reālas izmaksas mājas būvniecības procesā. Savukārt banka, skatoties no savas pozīcijas, nevar pārskaitīt naudu par māju, kura nav fiziski uzstādīta paredzētajā vietā.
To lielā mērā nosaka risks, proti, ja ar ražotāju kaut kas notiek starp ražošanas sākumu un mājas uzstādīšanu un viņš nepilda savas saistības, lielākais cietējs ir klients jeb potenciālais mājas saimnieks. Jo banka jau būs pārskaitījusi naudu, klientam būs spēkā kredītsaistības, kas jāatmaksā, bet mājas nebūs. Ja kaut kas noiet greizi, tieši klients nonāk zem lielākā sitiena, un mēs gribētu viņu no tā pasargāt. Arī mums salīdzinoši nesenā pagātnē bija pieredze ar tajā brīdī diezgan populāru ražotāju, kuram iestājās šis negatīvais scenārijs.
Līdztekus varam norādīt, ka ir virkne uzņēmumu, kuri šim aspektam pieiet ļoti elastīgi, un potenciālajam mājas īpašniekam nav jāraizējas par šo jautājumu.
Ņemot hipotekāro kredītu, klientam vienmēr jābūt savai līdzfinansējuma daļai. ja tā iztērēta jau kādā no sākuma posmiem, kādas vēl ir iespējas, ja būvnieks nav elastīgs?
Daudzos gadījumos privātmāju klienti ir cilvēki, kas no dzīvokļa vēlas pārcelties uz savu māju – tas nereti ir tāds kā attīstības process. Tas arī bieži nozīmē, ka viņiem jau ir esošs īpašums, ko iespējams ieķīlāt, tādā veidā saņemot lielāku naudas summu, un izmantot to kā avansa maksājumu mājas ražotājam.
Vai šobrīd šādu celtniecības stadiju kā mūsu aprakstītajai mājai jau var uzskatīt par pietiekamu, lai banka piešķirtu nākamo kredīta summu? Un kā to var pierādīt – bankas pārstāvis apmeklē objektu vai pietiek ar fotogrāfijām?
Apskatot tāmi, kas sadalīta pa darbu posmiem, ir iespējams salīdzināt, cik daudz ir izdarīts, un, jā – šis ir pamats nākamajai kredīta izmaksas kārtai. Tas, vai objektu apskatām dzīvē – ir individuāls jautājums. Lielākoties pietiek ar iesūtītajām fotogrāfijām.
