«Sieviete neeksistē.» Filozofe Kolete Solēra par Žaka Lakāna slaveno tēzi un sievišķības noslēpumu
Saruna ar franču psihoanalītiķi Koleti Solēru par mīlestību, alkām un to, kāpēc mēs izvēlamies to, ko nevaram izskaidrot. Nesen viņa viesojās Latvijā ar lekcijām un atlicināja laiku arī intervijai žurnālam Annas Psiholoģija.
Foto: Inara Prusakova / Shutterstock
Viņa ir viena no redzamākajām mūsdienu lakāniskās domas pārstāvēm, psihoanalītiķa Žaka Lakāna teorētiskā mantojuma turpinātāja. Filozofe un psihopatoloģijas doktore, daudzu grāmatu autore. Taču Kolete Solēra nav palikusi tikai Lakāna darba turpinātājas pozīcijā – viņa pati koncentrējas uz sarežģītākajiem psihoanalīzes jautājumiem: sievietes pozīciju, baudu un vēlmes struktūru. Turpinot Lakāna iesākto, viņa domā par vēlmi, dzimumu un mīlestību nevis kā pašsaprotamām kategorijām, bet par kaut ko, kas vienmēr izslīd ārpus definīcijām.
Solēra turpina un vienlaikus padziļina Lakāna provokatīvo apgalvojumu Sieviete neeksistē (La femme n’existe pas – franču val.), parādot, ka runa ir nevis par sievietes neesamību, bet par neiespējamību to izteikt universālā definīcijā. Viņa joprojām ir arī praktizējoša psihoanalītiķe un aktīva starptautiskajā psihoanalītiskajā vidē – Lakāniskā lauka forumu Francijas psihoanalīzes skolas prezidente, kas regulāri lasa lekcijas dažādās valstīs.
Šo sarunu mēs sākam ar šķietami vienkāršu jautājumu – kas notiek, kad jēdziens sieviete nepakļaujas vienai nozīmei?
Sarunā viņa runā lēni, precīzi, dažbrīd smalki ironiski, it kā vienlaikus būtu gan lakāniskajā teorijā, gan nedaudz ārpus tās.
*Intervijā lietotie jēdzieni (Otrs, cita bauda, apzīmētājs, mazais objekts a u. c.) tiek lietoti lakāniskajā nozīmē.
– Jūs savos darbos atsaucaties uz Lakāna aforismu Sieviete neeksistē. Ko tas īsti nozīmē?
