Rīga +15°C 
Mums visiem, kas dzīvo Latvijā, tas ir papildus jāuzņem. Jā, kādam, kurš daudz uzturas saulītē, būs vajadzīga mazāka papildu deva, taču kaut kāda uzturošā deva vasarā ir jāatstāj.
Rudenī tiem, kuri vasarā nav lietojuši D vitamīnu, ir zemāks tā līmenis, un tas nav labi. Jo, ja rudenī ir zems D vitamīna līmenis asinīs, imūnsistēma nav gatava cīnīties ar dažādām vīrusinfekcijām. Tāpēc D vitamīns jālieto nepārtraukti.
Reizē ar maltīti
D vitamīna nepietiekamības ārstēšanai parasti izmanto D3 vitamīnu (holekalciferolu, kas ir viena no D vitamīna neaktīvajām formām) medikamentu un uztura bagātinātāju veidā. Ar nosacījumu, ka ir jābūt labi paēdušam. Ir pat aprēķināts taukvielu saturs, kādām jābūt vienā porcijā, tie ir apmēram 1–11 grami. Ne obligāti dzīvnieku taukvielas, var būt arī augu izcelsmes. Taukvielas palīdz D3 vitamīnam uzsūkties organismā, bet ar to eļļas daudzumu, kas atrodas kapsulā, nepietiek.
Tāpēc jebkurā gadījumā, ja lieto D vitamīnu, iesaka vēl papildus uzņemt omega taukskābes (kaut vai zivju eļļas formā), nevis to ieņemt tukšā dušā, un vēl jāpieēd kaut kas klāt.
Taču tas nenozīmē, ka visiem jāietur pamatīgas brokastis! D vitamīnu vari ieņemt arī uzreiz pēc pusdienām vai vakariņām.
Šis viss attiecas uz D3 vitamīnu, bet pašreiz mums ir pieejams arī medikaments D vit amīns, kas ir jau daļēji aktivizēts un saucas kalcifediols. Šo kapsulu var iedzert arī bez pamatīgas ēdienreizes, jo kalcifediola formā D vitamīnam ir mazliet citāda formula, tas ir aktīvāks, un nav tik svarīgas taukvielas, lai tas uzsūktos.
Pūšamo vai kapsulas?
D3 vitamīns ir pieejams gan kā olīveļļas vai rapša eļļas kapsulas, gan kā pūšamais, ir pilienu, ir tablešu un pat birstoša pulvera veidā, ko izšķīdina ūdenī. Kāpēc ir šāda formu dažādība? Jo tad, kad D vitamīnu iegūst, tā ir balta pulverveida viela, ko var ielikt jebkurā nesējā. Ir veikti zinātniski salīdzinājumi, vai tablešu veidā D vitamīns uzsūcas sliktāk, un nekādas nozīmīgas atšķirības netika atklātas. Vienīgi jāatceras par taukvielām bagāto maltīti.
Ar to eļļas daudzumu, kas ir kapsulas sastāvā, nepietiek, lai D vitamīns pilnvērtīgi uzsūktos.
Ja lieto D vitamīnu spreja veidā, tad vislabākā vieta, kur to uzpūst, ir zem mēles vai vaigā, jo tur vistuvāk gļotādai atrodas kapilāru tīklojums, caur kuru tas nonāk asinsplūsmā un tad aknās, kur pārveidojas. Ja D vitamīnu spreja veidā uzpūtīsi uz mēles, padomā, cik daudz tas paliek uz zobiem, visur citur, un liela daļa nenonāks līdz mērķim.
D vitamīns spreja veidā domāts tiem, kam ir sliktāka uzsūkšanās no gremošanas trakta. Piemēram, ja ir izoperēts žultspūslis, nenotiek pietiekama tauku vielmaiņa kuņģa un zarnu traktā, tad labāk lietot pūšamo D vitamīnu.
Kāda skaitās norma?
Mums būtu jāsasniedz situācija, ka D vitamīna līmenis asins analīzē ir no 30 līdz 50 nanogramiem mililitrā. Taču vienotas devas, cik daudz D vit amīna dienā jāuzņem, nav. Proti, Eiropas pārtikas nekaitīguma aģentūra 4000 starptautiskās vienības D vitamīna (tāda ir attiecīgajās kapsulās) ir noteikusi kā drošu dienas devu – daudzumu, ar kādu cilvēks nesaindēsies.
Bet tas nenozīmē, ka mums tagad visām būtu jālieto 4000 SV dienā!
Katram cilvēkam jāatrod sava individuālā deva, kas atkarīga no ķermeņa svara, no tā, kā uzsūcas taukvielas, kāds ir vecums, cik daudz saulītē pa dienu atrodas, jāņem vērā blakus slimības un citi lietotie medikamenti… Potenciālā D vitamīna deva tiek noteikta uz aci, un pēc tam D vit amīna līmeni kontrolē ar asins analīzēm – pārbauda, vai ar devu trāpīts pareizi.
Tāpēc arī ir tik liela šo preparātu dažādība. Var iegādāties, piemēram, eļļas pilienus, kur viena pilienā ir 1000 SV, un ir tādi, kur vienā pilienā ir 500 SV. Katrai būs vajadzīga sava uzturošā deva! Vai sasniegt normas augšējo rādītāju 50 nanogramus mililitrā ir labāk nekā samierināties ar 30, kas arī ir norma, tikai zemākā?… Ja runājam par imunitāti, autoimūno slimību profilakses, onkoloģijas un citu slimību aspek tā, tad D vitamīna rādītājam asinīs jātuvinās 45–50 nanogramiem mililitrā. Bet, ja vairāk domājam tikai par kaulu veselību, par osteoporozes profilaksi, tad var turēties pie 30 nanogramiem mililitrā.
Par skaitļiem analīzēs
- Optimāls kopējā D vitamīna līmenis asinīs ir 45– 55 ng/ml.
- Ja D vitamīna rādītājs paaugstinās no 60 līdz 80 ng/ml, tas vēl netiek uzskatīts par bīstamu vai pārmērīgu.
- Ja D vitamīna rādītājs pārsniedz 80–100 ng/ml, deva uz laiku jāsamazina.
6 ieguvumi no D vitamīna
- D vitamīns nepieciešams kaulu veselībai. Tikai tad, ja ir pietiekami augsts D vitamīna līmenis, organismā var uzsūkties kalcijs, kas ir galvenais kaulu būvmateriāls.
- Uzlabo imūnsistēmas darbību, it īpaši vīrusinfekciju aspektā. Tagad iegūti stingrāki pierādījumi arī par D vitamīna lomu pie dažādām autoimūnām slimībām.
- Samazina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Pierādīts, ka, papildus lietojot D vitamīnu, cilvēkiem ar prediabētu ir mazākas izredzes pāriet nākamajā stadijā – cukura diabētā.
- Pat sirds un asinsvadu sistēma ir nedaudz atkarīga no D vitamīna! Mazina iespēju progresēt sirds mazspējai.
- Cilvēkiem ar demenci uzlabo kognitīvās (izziņas) spējas. Mazina depresijas attīstības risku.
- Labvēlīgi ietekmē, samazina dažu onkoloģisko slimību (krūts, prostatas, zarnu vēža) attīstības risku.
