Patiesībā visas skaistās daudzveidīgās pļavas savulaik radušās spontāni un savā ziņā nejauši. «Tāpēc, ka ļaudīm vajadzēja ganības un sienu. Tolaik neviens nedomāja ne par sugu daudzveidību, ne biotopiem. Pļava ir kā daiļā bārenīte no pasakas, it kā vienkārša un laucinieciska, bet – ar sarežģītu dvēseli,» salīdzina eksperte.
Pieci soļi no idejas līdz daudzveidīgai pļavai
Vispirms – izvērtēt savus spēkus
Jāsaprot – būs jādarbojas! Ir cilvēki, kas vēlas iesēt pļavu, lai beidzot vairs nebūtu cauru vasaru jāpļauj. Tomēr dabiska pļava neatbrīvo no pļaušanas – nebūs jāpļauj nemitīgi, bet vismaz vienu reizi jāpļauj būs un vēl siens jānovāc, un jāizdomā, ko ar siena ruļļiem iesākt.
Kur veidot pļavu?
Ja ir apņēmība pļaut un vākt sienu, arī pielietojums tam ir padomā, tad sēšanai jāizvēlas vieta ar mazauglīgu augsni. Nederēs vieta, kur dominē gārsa, nātres, kamolzāle, ciesa, invazīvi augi. Ja noskatītajā vietā sazēluši dominēt kārie augi, vairāku gadu laikā pļaujot un pļāvumu novācot, jātiek ar tiem galā, citādi – nesanāks.
Kā sagatavot vietu?
Uz rudeni noskatītajam laukam jābūt kārtīgi nopļautam un novāktam. Jāuzecē augsnes virskārta, dziļa aršana nav vajadzīga. Mazā platībā to var paveikt ar dzelzs grābekli, lielākā – vajadzēs nopietnāku aprīkojumu. Iedarbīga metode, ko Agnese izmēģinājusi, ir melnās plēves uzklāšana – martā uzklāj, septembrī novāc. Šādi sagatavota augsne ir derīga jaunpienācēju sēklu dīgšanai. Iepriekšējie augi nebūs izzuduši, tie atgriezīsies atpakaļ, bet uz laiku mazliet tiks piebremzēti – kamēr jauniņie saņemas. Rudenī atliek nogrābt, notīrīt vietu, un – var sēt. Savukārt herbicīdi ir pret Agneses pārliecību, viņa tos nav lietojusi un negrasās to darīt.
Kad sēt, un kur pirkt sēklas?
Var sēt rudenī, kas ir tuvāk dabiskajiem procesiem, kad izbirst sēklas. Bet, pēc Agneses pieredzes, arī pavasara sējai nav ne vainas, ja vien neiegadās sauss pavasaris. Tad sēklām neatliek nekas cits kā gaidīt labākus laikus. Latvijas savvaļā ievāktas pļavu sēklas var iegādāties agnesepriede.lv un var meklēt dabiskoplavuprodukts.lv. Zinātnieki neiesaka dabisko pļavu atjaunošanai izmantot citās valstīs ievāktas sēklas, lai saglabātu Latvijas augu ģenētiskos resursus un neievazātu Latvijai neraksturīgas vai nevēlamas sugas. Sēklas pa ziemu būtu jāglabā vēsos, tumšos apstākļos (ja mazā daudzumā, var vienkārši turēt ledusskapī). Daļai augu šis var imitēt stratifikāciju – dabā tās gulētu aukstumā augsnē. Pērkot sēklas, jāmeklē vietai piemērotas sugas. Lai cik ļoti gribētos pie sevis dabūt, piemēram, dzelteno kaķpēdiņu – nesanāks, ja vieta nav sausa, gaiša, ar smilšainu augsni.
Iesēts. Ko tālāk?
Kad sēklas izkaisītas, sējumu var pievelt vai piemīdīt atkarībā no mēroga. Pirmajā gadā parādīsies nedaudzi augi, kas neziedēs, tāpēc darāmais būs pļaut un izravēt nezāles. Jāmācās atpazīt iesētos augus pēc lapām, lai neizravētu mērķa sugas. Nākamajos gados jāpļauj vienu divas reizes vasarā, noteikti ne tādā intensitātē kā mauriņu, bet arī nepārspīlējot ar saudzēšanu, lai neveicinātu agresīvu augu ieviešanos un dominanci. Pļava savus vaibstus iegūs pakāpeniski. Sākums var sanākt nevienmērīgs, tāpēc vietām var būt jāpiesēj vēl klāt.

Projektu finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Par rakstu cikla «KOPĀ ZAĻĀK» saturu atbild Žurnāls Santa.





























































































































































