Kāpēc tavi kolēģi «uzmet lūpu» un kā radīt vidi, lai kolektīvs nebaidītos runāt par problēmām

Konsultē – Dr. sc. comm. Olga Kazaka, Olsen+Partners partnere, Pirmās PR grāmatas autore, lektore

Izrādās, smadzenes kritiku bieži interpretē nevis kā palīdzību, bet kā apdraudējumu identitātei – to savos pētījumos secinājuši arī prominenti līderības eksperti Markuss Bakingems un Ešlijs Gudols. Tāpēc pat ar labākajiem nodomiem izteikta piezīme var izraisīt aizsardzības reakciju.

Darbiniekiem, kuri atgriezenisko saiti saņem vairāk nekā reizi nedēļā, kortizola līmenis ir par 36 % augstāks nekā tiem, kuri to saņem reti vai tikai pēc pieprasījuma.

Turklāt pētījumi liecina, ka lielākā daļa no tā, kā atgriezeniskā saite tiek uztverta, ir saistīts ar runātāja emocionālo fonu, nevis viņa vārdiem vai formulējumu. Ja viņš ir iekšēji aizkaitināts, noraizējies vai nedrošs, sarunas biedrs to nolasa un nostājas aizsardzības pozīcijā. Arī klasiskās metodes sāk plaisāt.

Piemēram, tā sauktais sendviča princips – paņēmiens, kad kritiskā piezīme tiek ievietota starp diviem pozitīviem komentāriem, lai to mīkstinātu, arvien biežāk tiek uztverts kā manipulācija, īpaši, ja darbiniekam ir augsts pašapziņas līmenis. Rezultātā komandās, kur atgriezeniskā saite kļūst par pašmērķi, darbinieki kļūst piesardzīgāki, biežāk demonstrē tās emocijas, kuras no viņiem gaida, nevis kuras tiešām izjūt, un retāk pauž patiesu viedokļu atšķirību. Tāpēc mēģināsim saprast, kā sniegt atgriezenisko saiti tā, lai tai tiešām būtu jēga un atdeve.

Viss sākas ar psiholoģisko drošību

Paradoksāli, bet pat šķietami nevainīga frāze no vadītāja puses – Esmu atvērts atgriezeniskajai saitei – bieži darbojas pretēji gaidītajam. Pētījumi rāda, ka šāds formulējums pamatīgi var samazināt reāli saņemtās atgriezeniskās saites apjomu, jo darbinieki šos vārdus uztver kā formalitāti.