Rīga +21°C 
«2024. gada decembrī, īsi pirms Jaungada svinībām, pēkšņi sapratu, ka pat iedomāties nevaru, ka dzeršu. Tiesa, tas nebija pavisam pēkšņi. Man bija brīži, kad uz laiku, piemēram, četrdesmit dienām, atteicos. Vienā no šādām reizēm pamanīju, ka kaut kāds uztraukums aizlido. Atcerējos, ka esmu redzējusi video, kur alkohols ir kā sliktais gariņš, kurš tevi dīda un visu ko piedāvā, lai tu iedzer. Es tiešām jutu, kā kaut kas tāds smags aizlido. Man nekad nav bijušas problēmas ar alkoholu, es pat paģiras nepazīstu, jo vienmēr mācēju apstāties, pāriet uz ūdeni. Bet tik un tā jutu, ka tas mani nogurdina,» intervijā Pērlei saka Jansone.
"Sākumā, kad tikko atteicos no alkohola, vēl esi tāds maigs, pirmajā pusgadā bija grūti, jo jātaisnojas. Draugi piedāvā, pierunā. Kad nesen biju atteikusies no alkohola, aizbraucu ar draugiem Jūrkalnē uz reivu – domāju, viss labi, tikai viens mīnuss, nedzerot man būs auksti. Pat paņēmu līdzi piepūšamo matraci – ja nu salšu, satuntulēšos un iešu gulēt. Beigās dejoju līdz trijiem naktī! Sapratu – arī bez alkohola varu tikpat aktīvi dejot, jokoties, runāt.
Arī apkārtējie saka – nevar redzēt, ka neesmu dzērusi, man sava dulluma pietiek.
Patiesībā ir pat interesantāk. Tu sadzirdi vairāk, vairāk ieskaties sevī. Toreiz man kāda meitene pajautāja – bet, Natālij, kā tu atpūties? Es vairs tā nenogurstu. Tiešām. Piemēram, eju dejot piecas reizes nedēļā – agrāk tas nebūtu iespējams. Arī interese par dzīvi ir lielāka – gribas redzēt, darīt, piedzīvot vairāk. Es nevienu nemācu, nebakstu un nemudinu atteikties no alkohola. Tikai par sevi sapratu, ka bez alkohola vairāk atgriežos pie sevis un sevi sajūtu. Kad iedzer, kaut kādas domas atliekas uz pēc tam. Un tas pēc tam tā arī paliek.
Reiz runāju ar kādu vīrieti, kurš arī vairs nelieto alkoholu. Viņam bija drusku cita doma. Viņš bija sapratis, ka iedzer, lai justos labāk. Kaut kas nesanāk, bailes – iedzer, un ir drosme, pāriet stress. Bet kādā brīdī viņš nobijās – un ja nu man to alkoholu atņems un man vairs nebūs, pie kā turēties? Ko es darīšu? Viņam nepatika šī psiholoģiskā atkarības sajūta, un viņš atteicās. Natālija gan atzīst, ka smēķēšanas netikums viņai vēl piemīt un viņa nedomā no tā atteikties.
Pilnu interviju ar Natāliju lasi šeit:
