Rīga +17°C 
Pieredzē dalās: Ieva Bērziņa, dārzā audzē ap 150 dažādu sugu un šķirņu paparžu, gan vietējās, gan retas citzemju sugas.
«Man patīk papardes, jo tie ir skaisti, ļoti seni, ar teiksmainu burvību apveltīti augi. Sena vēsture ir daudziem augiem, bet papardēm līdz pat mūsdienām ir gandrīz nepārveidots DNS, tieši tāds, kāds bijis dinozauru laikmetā,» Ieva pamato savu aizraušanos ar mītiskajiem augiem.
«Īpaši mīļas man ir mūžzaļās papardes, kas rotā dārzu arī rudenī un agrā pavasarī, bet sevišķi skaistas ir plaukšanas laikā, kad pamazām sāk atritināties maigās dzeltenzaļās lapiņas. Papardes ir brīnišķīgi augi ēnainām dārza vietām.
Bieži vien tumšos dārza nostūros, kur valda koku sakņu konkurence, nekas netiek stādīts. Bet, lai uzmirdzētu arī ēnainie stūri, var iestādīt papardes un citus ēnaugus, veidojot skaistas kombinācijas.
Ēnas dārzi ir ļoti svarīgi, jo vasaras kļūst sausākas un karstākas, bet ēnainā vietā var patverties no tveices, tāpēc papardes dārzos piedzīvo renesansi.»
Dabas brīnums – kokveida papardes
Ieva ir pabijusi paparžu mežos Amazones baseinā, Indonēzijā un Karību salās, kur aug kokveida papardes, kas sasniedz 10 metru augstumu, un piedzīvojusi mītiskas izjūtas, gluži kā filmā, – tā vien šķitis, ka tūlīt parādīsies kāda dinozaura galva.
«Žēl, ka kokveida papardes skarbā klimata dēļ nevaram ieaudzēt mūsu dārzos. Tām stumbru uzbūve ir gluži citāda nekā kokiem, un jaunās lapas ir vairākus metrus garas. Mums tuvākās zemēs kokveida papardes var apskatīt Lielbritānijā, Skotijā un Portugālē, kur tās iestādītas atsevišķos dārzos un parkos, bet dabā sastopamas izzūdošajos lietus mežos.»
