Rīga +21°C 
Vides trokšņa līmenis pilsētu teritorijās joprojām palielinās, konstatēts Eiropas Savienības gadskārtējā vides kvalitātes pārskatā. Galvenokārt to rada pieaugošā satiksmes intensitāte, atsevišķas rūpniecības nozares un atpūtas aktivitātes. Aptuveni piektdaļa Eiropas Savienības iedzīvotāju ir pakļauti trokšņa līmenim, kas uzlūkojams par nepieņemamu.
Tāpēc līdz 2030. gadam ES plānots mazināt satiksmes radīto trok sni vismaz trešdaļai to cilvēku, kurus tas ietekmē. Diemžēl ar šo labo nodomu ieviešanu īsti nesekmējas – dati liecina, ka kopš 2017. gada panākts vien trīs procentu samazinājums…Kā pasargāt sevi no trokšņa, kas, pieciests ilgstoši, grauj veselību?
Lieto ausu aizbāžņus!
«Trokšņa piesārņojum s ir jebkāds paaugstināts trokšņu līmenis, kas traucē dzīvot. Senioriem miegs ir caurāks, troksnis ātri pamodina – vienalga, vai transporta, rūpniecisko iekārtu vai izklaides vietu mūzikas radīts, tas ļoti traucē pilnvērtīgi izgulēties, izbaudīt dziļā miega fāzi. Un, ja cilvēks nav izgulējies, viņš jūtas slikti, tam mainās kognitīvās spējas, ir grūtāk komunicēt. Traucēts miegs paaugstina stresu, aizkaitinājumu, aizmāršību.
Ārsti ir vienisprātis, ka trokšņa piesārņojums ir būtiska sabiedrības veselības problēma, jo paaugstina sirds un asinsvadu slimību, diabēta un miega traucējumu risku.»
Tā norāda Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore un Vides zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Šteinberga.
Diemžēl troksnis ir civilizācijas kāroto ērtību līdzgaitnieks, jo visi vēlamies ērti pārvietoties ar automobili, tramvaju, vilcienu vai lidmašīnu, vēlamies, lai līdz veikalam, kurā ir viss ikdienai nepieciešamais, turklāt svaigs un aromātisks, nav tālu jāiet, gribam, lai lifts strādātu, lai pa rokai ir putekļsūcējs, veļasmašīna, ledusskapis un saldētava, ventilators, pļaujmašīna, lapu pūtējs, televizors, akustiskā sistēma, lai ļaudis mums apkārt būtu smaidīgi, līksmi un labi atpūtušies. Un tas parasti nozīmē arī troksni. Jautājums – cik lielu troksni un kurās diennakts stundās.
«Skandināvijā pilsētās ir īpašas teritorijas, sauktas par klusajām pilsētas daļām, kurās ir īpaši noteikumi attiecībā uz trokšņošanu. Tur nebūs vecpuišu ballīšu, transporta kustība ierobežota un ir strikti noteikumi, kā ievērojams svētdienas miers. Mani studenti, kuri ir mācījušies ārvalstīs, stāsta, ka, piemēram, noteiktās stundās ir noliegta veļas mazgāšana mašīnu vibrācijas dēļ vai ka nedrīkst iet dušā pēc pulksten 23, lai šis troksnis netraucētu citiem. Pirmajā mirklī šķiet – hm, cik interesanti pasākumi –, bet gan jau arī mēs nonāksim līdz tādiem!
«Esmu pārliecināta, ka arī Latvijā lielajās pilsētās nākotnē būs teritorijas ar ierobežotu aktivitāti,» stāsta vides speciāliste.
Tomēr arī tad, ja Latvijas lielajās pilsētās ar laiku būs zonas ar zemu trokšņu līmeni, tajās nevarēs dzīvot visi, kuri to vēlēsies. Un mūs agrā vasaras rītā joprojām modinās monotoni mehāniskā mauriņa pļaušana. Normatīvos teikts, ka no pulksten 7 līdz 19 to drīkst darīt. Turklāt mēs visi vēlamies perfektu zālienu arī sabiedriskās vietās, tāpēc diezin vai ir iespējams kāds prātīgs risinājums.
«Es ieteiktu ausu aizbāžņus. Pavisam nopietni! Jo mēs ar mauriņu pļaušanu pārcenšamies. Apkārtējā vides trokšņa normatīvi diennakti sadala trijos periodos: dienas, vakara un nakts. Ir valstis, kurās diennakts tiek dalīta sīkākos periodos un darbadienu normatīvi atšķiras no brīvdienām, kur papildu iekļauts īpašais klusuma periods. Tiesa, tas nenotiek visā Eiropā, no pieredzes zinām, cik skaļi ir grieķi vai itāļi, taču viņus šis skaļums netraucē.
Mauriņa pļaušana, lapu pūšana, atkritumu izvešana – tur mēs neko daudz nevaram mainīt.
Ja troksni rada kaimiņš, ieteiktu ar viņu draudzīgi aprunāties, jo diezgan bieži ir tā, ka cilvēks pat nav iedomājies, ka viņa darbošanās kādu varētu traucēt.»
Savukārt, ja dzīvojam pie ielas ar intensīvu satiksmi, risinājums ir ierasto divkameru stikla pakešu logu nomaiņa pret akustiski necaurlaidīgajām trīskameru stikla paketēm.
«Ja dzīvojat privātmājā, guļamistaba jāiekārto sētas pusē, kā arī jāizplāno pietiekami blīvi un augsti apstādījumi, kas lieliski risina ne tikai trokšņa problēmu vien,» piebilst Iveta Šteinberga. Kāpēc tik ļoti kaitina ballīšu troksnis? Taču ir kāds trokšņ u veids, kas īpaši traucē seniorus, – tas, ko rada naktsklubu un ballīšu aktivitātes. Un tam nav nekāda sakara ar to, ka kādam nepatiktu, ka jaunie ballējas.
«Trokšņa piesārņojumu raksturo ne tikai decibeli, bet arī frekvence. Dažas frekvences cilvēka ausij ir mazāk patīkamas.
No vecākiem cilvēkiem visvairāk sūdzību ir tieši par zemfrekvences troksni, ko rada rūcošas, dūcošas iekārtas, tostarp arī smaga mūzika.
Nereti zemas frekvences skaņas robežojas ar vibrāciju, un daudziem tas rada ļoti nepatīkamas sajūtas. Piemēram, meiteņu spiegšana, kas arī ir grūti paciešama, vecāka gadagājuma cilvēkiem netraucē, jo šo frekvenci viņu auss tik labi neuztver,» skaidro vides speciāliste. Taču ballīšu troksnis netraucē seniorus vien.
2024. gada pavasarī Tiesībsarga birojs par izklaides troksni aptaujāja iedzīvotājus, kuri dzīvoja līdzās ballīšu vietām un gadiem cīnījās par tiesībām uz naktsmieru. Tika konstatēts, ka iedzīvotāju centieni mainīt situāciju līdz šim nav bijuši efektīvi. Tiesībsarga viedoklim, ka valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu un kontroli, pievienojās arī Satversmes tiesa, nosakot, ka Saeimai līdz 2027. gada 1. martam jānoregulē izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipi.
Iveta Šteinberga turpina: «Vismazāk sūdzību ir par vidējās frekvences troksni – par to skaņas līmeni, kurā norit sarunas, skan televizors, švīkst iela. Tiesa, trokšņa struktūra ir ļoti sarežģīta: troksnis, kas rodas, transportlīdzeklim ļoti ātri braucot, ir aerodinamisks – tad, kad mašīna jau ir aizbraukusi, bet troksnis vēl ir.
Troksnis var rasties no saķeres ar asfaltu; ir arī klusais asfalts, tāds kā gumijots, tāpēc nav tik skaļš saķeres dēļ…
Jā, elektrotransports ir klusāks, un, ja pilsētā ir trokšņu aizsargsienas ne tikai gar lielākajiem satiksmes mezgliem, bet arī, teiksim, radošajos kvartālos, kur notiek brīvdabas koncerti, jau kļūst mazliet klusāks.
Protams, par to jādomā, plānojot pilsētas vidi, – par apstādījumiem, par zaļajām sienām, pareizāk sakot, režģiem, kuros ir sastādīti augi, lai tie nebojātu ēkas sienu kā, piemēram, efejas. Augi fantastiski absorbē troksni! Ļoti labas trokšņu mazināšanai ir sūnas…»
Ja pusi mūža dzīvo pie lidostas
Cilvēki dažādi sajūt un reaģē uz troksni. Piemēram, cilvēku ar izdegšanas sindromu vai depresiju var uztraukt pat vismazākais troksnītis.
Arī cilvēks, kurš nav izgulējies, skaņu uztver daudz jūtīgāk, reizēm pat neadekvāti. «Taču var būt tā, ka cilvēku padara nervozu kāds viens troksnis, kas pastāvīgi atkārtojas, piemēram, lēna pilēšana. Ar katru nākamo dienu aizkaitinājums aug augumā, šķiet, ka dzirdi vairs tikai to, ka pil. Tas var novest līdz baltkvēlei,» vides speciāliste atgādina, ka troksnim, kas rada veselības problēmas, ne vienmēr ir jābūt skaļam.
«Ar laiku pie visa pierod. Piemēram, dzīvot līdzās dzelzceļa vai tramvaja sliedēm. Jo cilvēks spēj adaptēties. Parasti jaunajai situācijai pielāgojamies pusgada laikā, citreiz nepieciešami vien pāris mēneši.
Zinu cilvēku, kurš ilgi dzīvoja pie lidostas un, kad pārcēlās uz laukiem, nespēja aizmigt, jo nebija ierastā fona trokšņa.
Diemžēl šī pierašana pie trokšņa ir pro blēma; šķiet, ka tas vairs netraucē, bet efekts no šādas pierašanas var parādīties pēc 30 gadiem, kad strauji pasliktinās dzirde… Statistika liecina, ka Eiropā kopumā vairāk pilsētu iedzīvotāji cieš nakts trokšņu dēļ, kas neļauj izgulēties. Ir virkne pētījumu par to, kā tas ietekmē darba ražību. Ibumetīns nav risinājums, jo galvassāpes tas mazinās, bet ne nogurumu. Tāpēc, ja traucē troksnis, neklusējiet! Vislabāk, ja ar trokšņotāju var vienoties par risinājumu, kas der abām pusēm.
Var ziņot policijai, taču var izmantot arī Vide SOS aplikāciju, ar kuras palīdzību iespējams ziņot par jebkādiem pārkāpumiem, arī troksni. Uz ziņojumā norādīto vietu tad dodas vides inspektors ar mērierīcēm. Vide SOS aplikācijā var ziņot anonīmi, bet, ja ir norādīts tālruņa numurs, tad jūs informēs arī par vides inspektora vērtējumu,» tā vides speciālist
Pievērs uzmanību šiem faktiem!
- Dzirdes nervu šūnas neatjaunojas, tāpēc ilgstošs troksnis kaitē veselībai. Proti, dzirdes orgāna bārkstiņveida šūnas ir limitētā skaitā, un katra akustiskā trauma kādu no šīm šūnām iznīcina.
- Darba vidē trokšņa līmeni regulē normatīvi. Maksimāli pieļaujamais līmenis astoņām stundām ir 87 decibeli. Taču pie decibelu daudzuma vienmēr jāņem vērā trokšņa ilgums – dienas, diennakts, gada.
- Pēkšņa vai pastāvīga trokšņa ietekmē organisms izdala stresa hormonus, kas paaugstina asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, palielinot infarkta un insulta risku.
- Troksnis izjauc miega fāzes, neļaujot organismam pilnvērtīgi atjaunoties, kas izraisa hronisku nogurumu un pastāvīgu miegainību.
- Pēdējā pētījumā konstatēts, ka, ņemot vērā pastāvīgo satiksmes troksni, Rīgas centra iedzīvotājiem ik gadu trīs dienas papildus var būt galvassāpes.
- Striktākie pētnieki ir pārliecināti: ja gribat pasargāt veselību un īpaši dzirdi, vairāk par reizi gadā nevajadzētu doties uz lielajiem koncertiem vai sporta spēlēm.
Projektu finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Par rakstu cikla «KOPĀ ZAĻĀK» saturu atbild Žurnāls Santa.
