Rīga +18°C 
Atbildi sniedz ANDRIS VEISS, invazīvais radiologs P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūtā.
«Inta, locītavu embolizācijas galvenais mērķis ir mazināt sāpes un diskomfortu locītavā. Minimāli invazīvā procedūra nenovērš locītavas deformāciju un nodilumu, taču var palīdzēt būtiski samazināt sāpes un uzlabot dzīves kvalitāti, īpaši, ja endoprotezēšana pašlaik nav iespējama vai tiek atlikta kā jūsu gadījumā.
Procedūru veic slimnīcā, visbiežāk dienas stacionārā lokālā anestēzijā. Tās laikā cirkšņa artērijā ievieto nelielu katetru, pa kuru ārsts nonāk līdz iekaisuma skartajai locītavas zonai un ar mikroskopiskām sfērām bloķē iekaisuma vietas asinsapgādi. Tādējādi tiek samazināts iekaisums un ietekmēti arī patoloģiskie nervu gali, kas rada sāpes. Parasti procedūra ilgst līdz vienai stundai un pēc 2–3 stundām pacients var doties mājās.
Locītavu embolizāciju izmanto, ja:
- locītavas endoprotezēšana vēl nav nepieciešama;
- operāciju nav iespējams veikt veselības stāvokļa dēļ;
- pēc endoprotezēšanas saglabājas sāpes;
- konservatīvā ārstēšana (medikamenti, injekcijas, fizioterapija) nav devusi pietiekamu efektu.
Sāpju mazināšanās sagaidāma aptuveni 75 procentiem pacientu un var saglabāties līdz pat diviem gadiem. Uzlabojums var būt jūtams jau tajā pašā dienā. Ja nepieciešams, procedūru iespējams atkārtot.
Sākotnēji vienmēr jāvēršas pie traumatologa un jāizmēģina konservatīva ārstēšana. Ja sāpes saglabājas, traumatologs var nosūtīt pie invazīvā radiologa. Pašlaik locītavu embolizāciju Latvijā veic tikai P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, taču nākotnē tā varētu kļūt pieejama arī citās ārstniecības iestādēs.
Procedūru apmaksā valsts, pacientam sedzot tikai noteikto līdzmaksājumu. Patlaban gaidīšanas laiks uz locītavu embolizāciju ir aptuveni 2–3 mēneši.»
