Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ekomarķējumu kritēriju kopums nepārtikas precēm ir aptverts «no šūpuļa līdz kapam» – par visu preces ražošanas ciklu no izejvielām līdz lietošanai. Ekodizaina kompetences centra valdes locekle Ilze Neimane: «Ja runājam, piemēram, par trauku mazgāšanas līdzekli, kas nesatur konkrētas bīstamās vielas, tas vēl nenozīmē, ka kopumā tas ir videi saudzīgs.»
Ne tikai saturs, bet arī iepakojums
«Precei ietekme uz vidi slēpjas arī tajā, kā šis produkts tiek iepakots, piemēram, iepakojuma daudzuma attiecībā pret iepakotās preces daudzumu. Ja tas tiek saliets daudzās mazās plastmasas pudelītēs, tas nevar būt videi saudzīgs produkts, jo plastmasas piesārņojums, kas iepakojuma rezultātā rodas, nevar būt ekoloģisks. Tiek skatīti arī korķīši, dozācijas risinājumi, etiķešu materiāls utt. Ja kādreiz gribas apdomāties, tad var mazliet pafantazēt, cik gan daudz kas ir veikts līdz tam brīdim, kamēr produkts ir nonācis veikala plauktā, un kas ar to notiek pēc tam, kad tas ir izlietots.» Tiek vērtēta arī funkcionalitāte – cik labi prece strādā jeb kalpo mērķim, kam tikusi radīta. Piemēram, cik labi šampūns izmazgā matus.
Nepārtikas precēm Latvijā ES Ekomarķējumu piešķir Vides pārraudzības valsts birojs. Uzņēmumi iesniedz atbilstošo dokumentāciju, tā tiek sīki un smalki izskatīta, un tiek pieņemts lēmums piešķirt vai nepiešķirt precei ekomarķējumu.
Populārākie un uzticamākie nepārtikas preču ekomarķējumi Eiropas Savienībā:
- ekomarķējums Ekopuķīte,
- Ziemeļvalstu padomes apstiprinātais ekomarķējums Ziemeļu gulbis,
- Vācijas Federālās Vides aģentūras izstrādātais marķējums Zilais eņģelis.
- ECOCERT
- BDIH
- COSMEBIO
- ICEA
- Soil Association.
- PVD atbild par pārtikas aprites uzraudzību, bet PTAC – par reklāmas un mārketinga aktivitāšu uzraudzību.
- Latvijā ir divas sertifikācijas institūcijas, kuras ir pilnvarotas veikt bioloģisko lauksaimniecību uzraudzību – sertifikācijas institūcija Vides kvalitāte ( piešķir sertifikātu numurus, kas sākas ar LV-BIO-01) un SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs (piešķir sertifikātu numurus, kas sākas ar LV-BIO-02).
- Nepārtikas precēm ES ekomarķējumu Ekopuķīte Latvijā piešķir Vides pārraudzības valsts birojs.
- Viens no avotiem, kur vienkopus var uzzināt par dažādiem apstiprinātiem ekomarķējumiem, ir ekomarkejums.lv.
- Lielisks palīgs ceļazīmju apgūšanā dažādās preču grupās ir mobilā lietotne Ekomarķējuma gids. Tajā pieejama ekomarķējuma datubāze, sarindoti gan biežāk, gan retāk sastopamie marķējumi, skaidrots, ko katrs no tiem nozīmē, kā arī iespējams veikalā ieraudzīto ekomarķējuma zīmi noskanēt.
- Daudzpusīgu informāciju par bioloģisko pārtiku Latvijā meklē vietnē biologiski.lv.
- Ekodizaina kompetences centrs ir uzsācis kampaņu Tīra māja, tīra jūra, kuras mērķis ir skaidrot, kā izvēlēties patiešām videi saudzīgus produktus, neuzķeroties uz maldinošiem saukļiem.
- Par bioloģiskiem un ekoloģiskiem drīkst saukt tikai tādus pārtikas produktus, kam ir bioloģiskās lauksaimniecības marķējums – zaļā ekolapiņa (var būt kopā ar preču zīmi Latvijas ekoprodukts), meklē to uz iepakojuma! Gan zemnieka, gan pārtikas pārstrādes uzņēmuma biosertifikātā precīzi norādīti produkti, kas ir sertificēti. Piemēram, piens, auzas, medus, maize, dārzeņu biezeņi. Uz katra sertifikāta norādīts arī kontroles institūcijas veiktās pārbaudes datums un sertifikāta derīguma termiņš. Tas nozīmē, ka ir vērts iedziļināties sertifikāta saturā, ne tikai faktā, ka sertifikāts ir.
- Ja marķējuma nav, bet ražotājs vai tirgotājs apgalvo, ka produkts ir bioloģisks, lūdz uzrādīt ražotāja bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. To pieprasīt ir katra pircēja tiesības. Neuzķeries uz apgalvojumiem, ka bioloģiska ir visa Latvijā ražotā pārtika! Tiek īstenota arī labā prakse, kad tirgotājs pats novieto sertifikātu pircējam labi saskatāmā vietā un viņam nav jāveic detektīva darbs, meklējot, ir vai nav ābols sertificēts un droši uzskatāms par bioloģisku.
- Šaubu gadījumā ielūkojies PVD reģistrā, kur apkopoti visi Latvijā reģistrētie bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi: ej.uz/biologiskie-uznemumi.
Kosmētikas jomā vienotā grupā COSMOS ir apvienojušās pieci lielākie ekomarķējuma kritēriju izstrādātāji un produkcijas sertificētāji:
Tekstila jomā zināmākais ir ekomarķējums: GOTS.
Patiešām zaļas pārtikas preces
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts, stāsta, ka, meklējot bioloģisko pārtiku, var uzticēties tikai vienam – Eiropas Savienības salātzaļajai ekolapiņai. Kopā ar to uz vairāk nekā 500 produktu iepakojuma pircēji var atrast arī preču zīmi Latvijas ekoprodukts. Tā palīdz nekļūdīgi atpazīt tieši Latvijā ražotu bioloģiskās pārtikas produktu.
Latvijas ekoprodukts ir brīvprātīgs marķējums, kas lietojams tikai kopā ar ES zaļo ekolapiņu, un to piešķir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Biopārtikas marķējums ne tikai garantē produktu atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības stingrajām un Eiropas Savienībā vienotajām prasībām, bet arī palīdz pircējiem orientēties piedāvājumā, signalizējot par veselībai un videi draudzīgāko izvēli. ES zaļā ekolapiņa rotā produktus kopš 2011.gada.
Bio vai eko nosaukuma un līdz ar to arī marķējuma – ES zaļās lapiņas – lietošanu pārtikas produktiem regulē ES un Latvijas likumdošana, normatīvie akti. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir institūcija, kas kontrolē šo normatīvo aktu prasību izpildi.
Tatjana Marčenkova, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja, stāsta, ka bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijām ir dotas tiesības veikt pārbaudes saimniecībās, kā arī tās attiecīgi sertificēt. PVD savukārt ir virsuzraugi, kas kontrolē gan sertifikācijas institūciju darbu, gan izlases kārtībā pārbauda arī pašas saimniecības.
«Lai piešķirtu sertifikātu, ir ļoti daudz dažādu nosacījumu. Turklāt katrai pārtikas ražošanas nozarei tie ir citi. Saimniecību var sertificēt tikai kādām konkrētām darbībām, bet ne vienmēr visai saimniecībai kopumā.
Piemēram, var būt bioloģiski sertificēta kartupeļu audzēšana, bet augļu dārzs – nē. Uz produkcijas, kas nāk no sertificētas saimniecības, ir jābūt redzamam sertifikāta numuram, lai varētu saimniecību identificēt.
To, kā tieši informēt patērētāju par saņemto sertifikātu, nosaka normatīvie akti par produkcijas marķēšanu un patērētāju informēšanu, tai skaitā – sveramai, beramai un lejamai precei. Informācijai ir jābūt izvietotai redzamā veidā, lai patērētājs pats var par to pārliecināties, un rezultātā izdarīt brīvprātīgu izvēli veikt vai neveikt pirkumu. Bio vai eko drīkst lietot tikai tie ražotāji tām produktu grupām, kuras ir attiecīgi sertificētas. Par neatbilstošu šo vārdu lietošanu PVD ir tiesīgs uzņēmumu sodīt.»
Šobrīd Latvijā ir reģistrēts vairāk nekā 4000 bioloģisko saimniecību. Tām regulāri veic resertifikāciju, attiecīgi var rasties situācijas, kad sertifikāta derīgums tiek uz laiku apturēts. Par aktuālo situāciju vislabāk pārliecināties PVD mājaslapā atrodamajā bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu reģistrā.
Jāpiebilst, ka pārtikas preču kritēriju kopumā iepakojums nav iekļauts – vērtē tikai paša produkta izcelsmi.
Uzziņai
Arī viesnīcas, veikali un festivāli var būt zaļi
Arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem ir izstrādāti kritēriji un speciāls ekomarķējums. Skandināvijā ir sertificēšanas sistēma veikaliem. Eksistē ES ekomarķējumi viesnīcām un viesu namiem, tīrīšanas pakalpojumiem. Dažādus organizāciju pārvaldības kritērijus organizācijā kopumā iekļauj arī ISO sertificēšanas sistēma (vides pārvaldība, vides politika, vispārējie pārvaldības principi). Bankām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem kritēriji ir izstrādes procesā. Savukārt Pasaules Dabas fondam Latvijā ir novērtējuma programma Zaļais birojs, lai saprastu, kas ir nozīmīgākās biroja ietekmes uz vidi, līdzīgi kā ražošanā. Tāpat var raudzīties arī uz pasākumiem – kāda rīcība padara pasākumu zaļu? Kas ir nozīmīgākās ietekmes to organizēšanā? Ilze Neimane kā lielisku labās prakses piemēru min pēdējo klātienes festivālu LAMPA Cēsīs, kurā organizatori īstenoja vietēju, lokālu pasākuma ietvaros darbojošos depozītu sistēmu dzērieniem, tādējādi būtiski samazinot pēc pasākuma atlikušo atkritumu kalnu.
Ko darīt, ja sertifikāta nav?
Ir skaidrs, ka kritēriju izpildīšana un sertificēšanās nav ne viegls, ne ātrs process. Lielāki uzņēmumi ar to galā tiek nosacīti vieglāk, bet ko darīt mazam uzņēmējam? Ilze Neimane mierina, ka tas nemazina iespējas dzīvot un domāt videi saudzīgāk. Ja kāds ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs vēlas padižoties ar saviem sasniegumiem, bet sertifikāta viņam nav, arī to var darīt.
Nekorekti ir teikt, ka «produkts ir 100% dabisks», kaut tajā atrodamas arī mākslīgi sintezētas vielas. Bet atbilstoši ir teikt, piemēram, «mūsu ražotajā veļas pulverī nav atrodami fosfāti» (ja tas ir pierādāms), pat ja ekomarķējuma produktam nav.
Konsultācijas un vadlīnijas, kā veikt korektus vides paziņojumus, sniedz gan PTAC, gan Ekodizaina kompetences centrs.
IESKATIES!
Kā pārliecināties, ka pārtika ir bioloģiska?
3 vienkārši soļi
Iesaka Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
