Rīga +15°C 
Parasti šādos gadījumos iesaka piekoriģēt savu dzīvesveidu uz veselīgo pusi – pareizs uzturs, fiziskas kustības, un, jā, laiku pa laikam vajadzīga arī cukura līmeņa paškontrole ar glikometru. Katru dienu gan ne, bet vienreiz nedēļā trīs reizes dienā.
Kāpēc jāmēra trīs reizes dienā?
Jo cukura līmenis asinīs ir mainīgs lielums. Tukšā dūšā, iespējams, tas būs normāls, toties pēc ēšanas cukurs mēdz paaugstināties, savukārt mums ir svarīgi pārliecināties, lai tas tomēr visu diennakti ir normas robežās.
1. Mērīšanas reize. No rīta tukšā dūšā, kad vēl neesi brokastojusi. Kopš pēdējās ēdienreizes būs pagājušas vismaz 8 stundas.
2. Mērīšanas reize. Kad pēc brokastīm pagājušas 2 stundas. Tad cukura līmenim asinīs nebūtu jāpārsniedz 7,8 mmol/l.
3. Mērīšanas reize. Pašā vakarā pirms gulētiešanas.
Ja visi mērījumi ir normas robežās, turpmāk vari cukura līmeni mērīt retāk. Normāls tas veselam cilvēkam tukšā dūšā nav augstāks par 6 milimoliem litrā, savukārt pēc maltītes cukura līmeņa pīķis asinīs tiek sasniegts 20–30 minūšu laikā.
Taču insulīns turpina darboties arī vēlāk un pazemina cukura līmeni asinīs – tātad, kad pagājušas divas stundas kopš maltītes, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l. Ja mērījumu rezultāti nav gluži normas robežās, reizi nedēļā savu cukuru tomēr vajag kontrolēt. Ja izrādīsies, ka tas arvien biežāk ir augstāks nekā normāls, vispirms būtu jārunā ar ģimenes ārstu. Un tad, ja kaut kas nav skaidrs vai pārāk bieži ir nedaudz paaugstināts cukura līmenis asinīs, jādodas uz konsultāciju pie endokrinologa. Pat tad, ja vēl nav apstiprināta diagnoze – cukura diabēts.
Arī savs prediabēts ir ļoti nopietni jāuzpasē!
Proti, lai tas nepārietu diabētā. Cita lieta, ka ar pašpārbaudēm nevajag pārspīlēt, – jo cukura līmenis normālāks, jo retāk tas jāmēra.
Kā rīkoties ar glikometru?
Cukura līmeni kontrolē ar nelielas ierīces – glikometra – palīdzību. Visi modeļi, kurus var iegādāties Latvijas aptiekās, ir Eiropā pārbaudīti, reģistrēti un pietiekami precīzi. Tiesa, mērījumos mēdz būt arī kļūdas. Viens no iemesliem – cik akurāti tests tiek veikts.
Pirms mērījuma rokas ir jānomazgā un rūpīgi jānosusina. Ja dūriena vietu pirms tam tīra ar spirtu, jāļauj tam nožūt.
Jānoregulē lancetes dūriena dziļums, lai asins piliens analīzei būtu pietiekami liels. Pirmais piliens būtu jānoslauka, jo tajā ir sašķaidītas, sabojātas asins šūnas. Mērījumam izmanto otro pilienu, kuru iegūst, sadurto pirkstu mazliet saspiežot. Ja to darīsi pārāk stipri, izplūdīs audu šķidrums, un tas ietekmēs mērījumu.
Noteikti jāizlasa teststrēmeļu lietošanas apraksts, jo ir tādas, kurām var būt samērā īss derīguma termiņš. Piemēram, pēc iepakojuma atvēršanas teststrēmeles jāizlieto trīs mēnešu laikā, jo tās ietekmē gaisā esošais mitrums. Ja visus šos noteikumus ievēro, glikometra mērījumi ir diezgan precīzi. Taču, lai noteiktu cukura diabēta diagnozi, noteikti jāveic asins analīze laboratorijā, jo tik svarīga lēmuma pieņemšanai glikometra rādījumi tiek uzskatīti par nepietiekami precīziem.
Un vēl: ja jau mēra cukuru asinīs, ir jānoskaidro objektīva situācija – tātad pašpārbaudes dienā jāēd, kā ierasts.
Proti, tikko ieturi maltīti, tas viss nonāk gremošanas traktā, kur dažādu sarežģītu bioķīmisku procesu rezultātā no apēstā atšķeļas cukurs jeb glikoze. Bet, lai katra šūna atvērtos un paēstu – lai glikoze varētu tajās iekļūt –, nepieciešama atslēga, kas šūnu atslēdz.
Atslēga ir insulīns – hormons, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris. Ja insulīna pietiek un šūnas atveras un paēd, loģiski, ka cukura līmenis drīz pēc maltītes atkal ir normas robežās. Bet – cik labi šī sistēma darbojas, objektīvi konstatēt ar glikometra palīdzību var vienīgi tad, ja cilvēks paškontroles dienā tīši nebadojas.
Kā tulkot cukura analīzes?
Glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā, tātad – kad nav ēsts vismaz pēdējās 8 stundas. Normāls: 3,3–6 mmol/l. Prediabēts: 6,1–7 mmol/l. Diabēts: 7,1 mmol/l un vairāk.
Cukura diabēta priekšvēstneši
Aizdomīgās pazīmes:
- periodiski ir nedaudz paaugstināts cukura līmenis vai arī tas turas pie pašas augšējās normas robežas 6 mmol/l;
- progresējošs un stabils svara pieaugums.
Insulīna rezistence var izpausties arī šādi:
- tu paēd, 20 minūtes ir labi, bet pēc tam parādās izteikts nogurums;
- nekādi nespēj samazināt svaru.
Kad cukura līmenis asinīs pastāvīgi ir paaugstināts:
- ir stipras slāpes;
- bieži vajag čurāt, īpaši naktīs.
