Rīga +8°C 
Kas īsti slēpjas aiz šī vārdu salikuma – zili zaļā infrastruktūra? Pamatdoma – ilgtspējīga ūdens resursu izmantošana, ko panāk ar dažādiem videi draudzīgiem un dabas procesos balstītiem risinājumiem.
Kā skaidro Linda Grinberga, tas ietver gan atkārtotu ūdens izmantošanu un lietus ūdens uzkrāšanu, gan dažādu veidu notekūdeņu apsaimniekošanu un attīrīšanu videi draudzīgā veidā. Vienkārši sakot – zili zaļā sistēma aptver risinājumus, kā labāk apsaimniekot ūdeni. Savukārt zaļās krāsas piesaukšana šajā vārdu salikumā norāda uz to, ka ūdens apsaimniekošana notiek, nekaitējot dabai, kā arī tiek iesaistīta veģetācija – mitriem un mainīgiem apstākļiem derīgi augi.
Ūdens kā liecinieks klimata pārmaiņām
Latvijā zili zaļie risinājumi ir īpaši aktuāli, jo nokrišņu pie mums ir vairāk, nekā nolijušais ūdens spēj iztvaikot. Līdz ar to veidojas notece. Šo nosacīti lieko ūdeni var apsaimniekot tradicionālā veidā, ar ūdens uztveršanas aku un cauruļvadu palīdzību to novadot pēc iespējas ātrāk prom no savas teritorijas, piemēram, pagalma.
Tādējādi nereti ūdens tiek aizvadīts, nesot sev līdzi dažādu piesārņojumu vai arī ar visu piesārņojumu iesūcoties jeb infiltrējoties gruntī. Tas nozīmē, ka zili zaļie risinājumi nāk talkā, gan lai attīrītu notekūdeņus, gan arī attiecībā uz lietus ūdens apsaimniekošanu.
Paturot nokrišņus to rašanās vietā, var ļaut ūdenim kontrolēti uzkrāties un lēnām infiltrēties. Var arī izmantot uzkrāto lietus ūdeni tehniskām vajadzībām, piemēram, laistīšanai vai automašīnas mazgāšanai. Divi zaķi ar vienu šāvienu – ne tikai tiek ilgtspējīgi apsaimniekots no debesīm nākušais ūdens, bet arī netiek izšķērdēts dzeramais ūdens, lietojot to tehniskām vajadzībām.
Kā stāsta eksperte, daudzviet Eiropā ierastie ūdens novadīšanas risinājumi arvien biežāk tiek ne tikai papildināti, bet arī vismaz daļēji aizstāti ar šiem ilgtspējīgajiem paņēmieniem. Daudzviet ūdens resursu jautājums kļūst gadu no gada aktuālāks, ņemot vērā klimata mainību un mitruma nevienmērīgo sadalījumu pa mēnešiem un gadalaikiem. Tāpēc lūkojas pēc risinājumiem, kas ļautu pielāgoties šīm pārmaiņām. Daudziem kā pareizā atbilde sadzīvošanai ar ūdens pārbagātību, nepietiekamību vai piesārņota ūdens novadīšanu nāk šie dabas procesos balstītie risinājumi. Tādi kā lietusdārzi, mākslīgie mitrāji, bioievalkas un citi. Tie visi labi iekļaujas vidē, ir vizuāli pievilcīgi no ainavas viedokļa, ir vienkārši lietojami un palīdz apsaimniekot ūdeni īpašumā ilgtermiņā.
Alternatīva ierastajām sistēmām
Zili zaļie principi ir labi piemērojami ikvienā privātmājā vai lauku sētā. Pilsētvidē šie risinājumi lielākoties palīdz savaldīt lietus ūdeņus, bet privātīpašumos tos var lietot arī sadzīves notekūdeņu apsaimniekošanā.
Ne tikai lauku teritorijās, bet arī daudzviet Pierīgas ciematos, kuros nav izbūvētas centralizētas kanalizācijas sistēmas, notekūdeņi rada daudz galvassāpju pašiem un kaimiņiem. Vieni tos uzkrāj un laiku pa laikam izsauc kanalizācijas atsūknēšanas mašīnu. Citi ierīkojuši tā sauktās bioloģiskās iekārtas, un tad ar piesārņojumu tiek galā baktērijas. Tomēr ir arī tādi privātmāju saimnieki, kas notekūdeņus vienkārši novada gruntī vai mitrākās vietās izsūknē savas notekūdeņu tvertnes kaut kur aiz žoga, bet tas nepaliek bez sekām, jo šāda rīcība kaitē videi.
Līdz ar to par zili zaļajiem risinājumiem būtu jāaizdomājas katram, kuram nav piekļuves centralizētajai kanalizācijai.
«Notekūdeņus ir svarīgi pilnvērtīgi attīrīt, ne tikai infiltrēt gruntī kopā ar visu piesārņojumu. Vidē drīkstētu novadīt tikai attīrītus notekūdeņus, bet realitātē tā bieži nenotiek,» skaidro eksperte.
Lauku māju saimniekiem ir svarīgi izvēlēties visvienkāršāko risinājumu notekūdeņu attīrīšanai, jo cilvēki nevēlas ikdienā veltīt daudz pūļu rūpēm par notekūdeņiem. Dabā balstītie risinājumi dod iespēju tos attīrīt, neveltot daudz uzmanības šo procesu uzraudzīšanai, arī elektroenerģija tam nav nepieciešama. Kā uzsver speciāliste, zili zaļās notekūdeņu sistēmas darbojas kā pilnvērtīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas ir alternatīva citiem notekūdeņu attīrīšanas veidiem.
Notekūdeņu iekārta namdurvju priekšā?
Linda Grinberga norāda, ka viens no zili zaļās infrastruktūras piemēriem ir mākslīgie mitrāji, kuros tiek veicināta notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana. Tomēr zili zaļie risinājumi, lai arī dabas iedvesmoti, parasti ir lielākas vai mazākas inženiertehniskas būves un prasa ieguldījumus. Piemēram, lai izveidotu atbilstošu sadzīves notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kas balstīta uz bioloģiskajiem procesiem, neiztikt bez iepriekšējiem aprēķiniem un ūdensnecaurlaidīgas jeb hermētiskas pamatnes. Šādā sistēmā organiskās vielas pārstrādā un tādējādi notekūdeņus attīra mikroorganismi. Kad tie savu paveikuši, notekūdeņus var drošāk atdot vidē, piemēram, grāvī, upē vai ļaujot infiltrēties gruntī atbilstoši normatīvajām prasībām.
Bieži sadzīves notekūdeņu savākšanai lieto septiķi jeb nostādināšanas tvertni, bet tā nodrošina tikai mehānisku nostādināšanu, jo šādā vidē baktērijas savu darbu paveic nepilnīgi un ūdens attīrās nepietiekami.
Ierasti decentralizētās notekūdeņu sistēmās tiek izmantotas rūpnieciski ražotas iekārtas ar aktīvajām dūņām un aerāciju. Alternatīva ir mākslīgie mitrāji, kas iegūst arvien lielāku popularitāti tieši tādās vietās, kur nav piekļuves centralizētajai kanalizācijai. Vietās, kur ir pietiekami daudz brīvas teritorijas mākslīgā mitrāja izveidei, ap 30–40 kvadrātmetru uz savrupmāju, mākslīgais mitrājs ir labs risinājums, iesaka Linda Grinberga.
Taču ir maldīgi domāt, ka mākslīgais mitrājs ir jebkurš tā sauktais infiltrācijas lauks, kur novada notekūdeņus. Arī ne katra ieplaka uzreiz uzskatāma par lietusdārzu. Katrs no šiem zaļajiem risinājumiem ir pielāgots noteiktam notekūdeņu daudzumam un koncentrācijai. Atgriežoties pie mākslīgā mitrāja, tā ir inženiertehniska būve, pirms kuras izveides tiek veikti speciāli aprēķini un tā tiek projektēta. Tā sastāv no hermētiskas jeb ūdensnecaurlaidīgas pamatnes. Virs tās ir noteiktās frakcijās filtra pildījums un virspusē – mitrumu mīloši augi.
«Vizuālais efekts ir tas, kāpēc arvien vairāk cilvēku visā pasaulē piesaista tieši zaļie risinājumi. Esam pieraduši, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pavada nepatīkama smaka, skaņa, elektrības patēriņš. Zili zaļie risinājumi pierāda, ka iekārta var atrasties pat blakus ieejai privātmājā un izskatīties pēc krāšņas dobes,» eksperte uzbur skatu.
Ierīko savu lietusdārzu!
Teiksmainais lietusdārzs sadzīvē ir gauži praktiska padarīšana. Tā mērķis ir veidot mazus sateces baseinus, kur lietus ūdens nevis tiek savākts no lielas platības un novadīts tālu prom, bet tiek paturēts turpat, kur nolijis. Šim nolūkam var veidot lielākus vai mazākus padziļinājumus, ieplakas, kas lietus laikā ūdeni īslaicīgi uzkrāj. «Mūsu mērķis, skatoties nākotnē, ir nevis ļaut visam applūst, bet mērķtiecīgi savākt lietus ūdeni ilgtspējīgajos risinājumos, ļaujot tam lēni infiltrēties gruntī vai iztvaikot,» paskaidro Linda Grinberga.
Tāpat kā mākslīgie mitrāji, arī lietusdārzs, pateicoties tajā dēstītiem mitrumu mīlošiem augiem, harmoniski iekļaujas pagalma apstādījumos.
Arī lietusdārza izveide un novietojums tiek aprēķināts, ņemot vērā sagaidāmo lietus ūdeņu daudzumu no ēku jumtiem vai pagalma cietajiem segumiem. Atkarībā no tā tiek aprēķināta gan lietusdārza konstrukcija un pamatne, gan piemeklēti atbilstoši augi, kas spēj izturēt kā sausumu, tā ūdens pārbagātību. Piemēram, ūdens no bruģētajiem pagalmiem strauji notek, nesot līdzi arī piesārņojumu, piemēram, smiltis un naftas produktu atliekas. Jautājums, kur tas nonāk. Mūsu uzdevums būtu rūpēties par to, lai piesārņojums nenonāktu dabā un lai lielais ūdens daudzums mūs netraucē un gluži vienkārši nepasliktina dzīves kvalitāti.
Savukārt infiltrācijas baseini ir piemēroti lielāka ūdens daudzuma uzkrāšanai. «Lietus ūdens novadīšanai un apsaimniekošanai var atrast dažādus zili zaļos risinājumus – katrai vietai piemērotākos vai saimniekiem interesantākos,» norāda vides risinājumu eksperte. Infiltrācijas baseina mērķis ir uzkrāt lietus ūdeni ilgāku laiku, un atkarībā no tehnoloģijas tajā var notikt tikai mehāniski procesi, vielām izgulsnējoties, vai sākas bioloģiskie procesi baktēriju darbības rezultātā, lai atbrīvotos no piesārņojošām vielām, piemēram, slāpekļa savienojumiem. Atkarībā no tā, kāds ūdens ir jāattīra, var piemērot dažādus risinājumus, tostarp nodrošinot skābekļa bagātu aerobo vai bezskābekļa jeb anaerobo vidi.
Vai un kā zaļi zilajā sistēmā iesaistās koki, zāliens, dārzs? Kā stāsta Linda Grinberga, veģetācija ļoti labi kalpo mikroklimata uzlabošanai. Augi izmanto augsnes mitrumu augšanai un veicina ūdens iztvaikošanu. Tāpat augu saknes samazina erozijas riskus.
Ko darīt ar neredzamo piesārņojumu?
Ūdens ir Latvijas dabas bagātība, tas mums ir pieejams tik daudz, ka ir jāmeklē veids, kā to vislabāk apsaimniekot un nepasliktināt tā kvalitāti. Tieši sadzīves notekūdeņi daudzviet ir atbildīgi par gruntsūdeņu kvalitātes pasliktināšanos. «Bieži vien lauku teritorijās dzeramais ūdens tiek iegūts no sekliem gruntsūdeņiem, kuri nav pasargāti no piesārņojuma, kas ātrāk vai lēnāk no augšas nonāk gruntsūdenī,» stāsta eksperte.
Viņa novērojusi, ka dažkārt cilvēki uzticas mītam, ka, izfiltrējoties caur augsni, ūdens attīrās.
Patiesībā tādējādi var nofiltrēt tikai neizšķīdušās daļiņas, bet ūdenī piesārņojums atrodas arī izšķīdušā veidā, kas konstatējams tikai laboratoriski un bieži nav nosakāms ne pēc krāsas, ne smakas, ne garšas. Šādas izšķīdušas vielas gruntī attīrās nepilnīgi, un atlikušais piesārņojums lēni pārvietojas kopā ar gruntsūdeņu plūsmu, radot ilgstošu piesārņojumu. «To var salīdzināt ar krūzītē aplietu kafiju. Ja to izfiltrēsim caur sietiņu vai marlīti, tik un tā šķidrums būs melns. Tieši tāpat notiek ar sadzīves notekūdeņu novadīšanu gruntī – zeme spēj atsijāt tikai mehāniskos piemaisījumus, bet neko vairāk,» skaidro eksperte. «Tāpēc bioloģiskajiem attīrīšanas procesiem ir tik liela nozīme, jo mikroorganismi spēj pārstrādāt arī daļu izšķīdušo vielu, un tikai pēc tam varam uzskatīt ūdeni par attīrītu, lai to novadītu vidē,» saka Linda.
Zili zaļajās sistēmās baktērijas ne vienmēr jāievada mākslīgi, jo tiek radīta labvēlīga vide šādu baktēriju dzīvošanai – ja viss notiek pareizi, noteiktas baktēriju grupas ieviešas pašas. Inženiera uzdevums ir mērķtiecīgi radīt labvēlīgus apstākļus konkrētai baktēriju grupai. Ja apstākļi ir pareizi, pietiek skābekļa un barības vielu, tad baktērijas dzīvo savu dzīvi. Rūpnieciski ražotajās bioloģiskajās iekārtās tiek izmantotas tā sauktās aktīvās dūņas un gaisa pievadi nodrošina elektriskais aerators, bet citos zili zaļajos risinājumos, piemēram, mākslīgajos mitrājos, elektrības pievade nav nepieciešama.
Pašu spēkiem var, bet – apzinoties risku
Bieži vien zaļos risinājumus var uzbūvēt pašu spēkiem, bet arī šādā gadījumā nepieciešami iepriekšēji aprēķini un visbiežāk arī būvprojekts. Sekojot rasējumiem, darbus var veikt pats. Saskaņojuma nepieciešamību nosaka katras pašvaldības saistošie noteikumi un būves apmēri.
Arī zaļie jumti ir daļa no zili zaļās sistēmas un ilgtspējīga lietus ūdeņu risinājuma, taču tas jāparedz jau ēkas projektēšanas laikā un parasti nav pielāgojams esošām būvēm.
Ja ir doma, ka pagalmā nepieciešams kāds no ilgtspējīgiem risinājumiem lietus ūdens vai sadzīves notekūdeņu apsaimniekošanai vai atkārtotai ūdens izmantošanai, Linda Grinberga iesaka aprunāties ar speciālistiem, kam šie risinājumi ir ikdienas darbs. Risks salaist visu dēlī, pašu spēkiem būvējot šīs sistēmas, ir diezgan liels. Gan aprēķinātā ūdens apjoma, gan piesārņojuma noplūžu ziņā. Kā iesaka speciāliste, ir vērts iepazīties ar līdzcilvēku pieredzi, bet neaizmirst par padoma prasīšanu projektētājiem un citiem speciālistiem.
Ilgtermiņā šādas sistēmas uzturēt ir vienkāršāk nekā pašu spēkiem apkalpot rūpnieciski ražotas iekārtas. Dabas procesos balstīto risinājumu apkope aprobežojas ar pļaušanu vai skalošanu, ko var paveikt pats bez īpaša tehniskā atbalsta.
Ilgtspējīgs privātmājas pagalms
Kāds tas ir? Un kādus zaļi zilās sistēmas elementus tajā varētu redzēt? Iesaka Linda Grinberga:
- Lietus ūdeņi tiek savākti nelielās virszemes tvertnēs vai uzkrāšanas iekārtās pazemē. Uzkrātais lietus ūdens tiek izmantots mauriņa vai dārza laistīšanai.
- Nav iespējams uzkrāt visu lietus ūdeni, tāpēc uzkrāšana tiek apvienota ar ūdens novadīšanu uz zili zaļajiem risinājumiem, piemēram, lietusdārzu vai bioievalku.
- Sadzīves kanalizācija tiek hermētiski savākta un bioloģiski attīrīta mākslīgajā mitrājā vai labi apsaimniekotā rūpnieciski ražotā bioloģiskajā attīrīšanas iekārtā, lai sadzīves notekūdeņus pēc attīrīšanas var bez bēdu novadīt vidē.
- Ja pagalmā ir lauksaimniecības tehnika, tiek novietots mēslojums vai citas piesārņojošas vielas, jādomā arī par lietus ūdens attīrīšanu ar zili zaļo risinājumu palīdzību.
- Jaunceļamai mājai varētu būt arī zaļais jumts ar augiem.
- Šāds pagalms ir daudz pievilcīgāks arī vizuāli ar savu ainavas daudzveidību, un te palīgā var nākt ainavu arhitekts, kas pratīs piemeklēt vēlamās augu sugas, kā arī palīdzēs savest kārtībā piemājas teritorijas plānojumu, lai katrs dabai draudzīgais risinājums pagalmā rastu labāko vietu.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
