Rīga +7°C 
Izziņai
Zaļā atslēga ir starptautiska viesmīlības un tūrisma nozares ekosertifikācijas programma, kas aicina būtiski samazināt resursu patēriņu un veicināt ilgtspējīgu saimniekošanu. Tā darbojas 60 valstīs, un to ieviesuši jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu – arī Latvijā. Lai iegūtu sertifikātu, programmā noteikti 150 kritēriji 13 dažādās kategorijās. Visi nav jāievieš uzreiz – pirmajā gadā jāizpilda obligātie kritēriji, savukārt pārējie tiek ieviesti pakāpeniski.
Ko paredz Zaļā atslēga?
Lai iegūtu Zaļās atslēgas sertifikātu, uzņēmumam jāizstrādā gan vispārīgs, ambiciozs attīstības plāns, gan konkrēts – tuvākajiem pāris gadiem. Tas palīdz iezīmēt prioritātes un noteikt praktiski paveicamos soļus: kā darbinieki saņems informāciju par saviem pienākumiem un kā tiks sadalīta atbildība vides apsaimniekošanas jomā? Otrs svarīgs aspekts ir viesi – kā, uzturoties viesnīcā, viņiem tiks izskaidroti vides jautājumi, aicinot iesaistīties vides saglabāšanas iniciatīvās? Kopumā programma darbojas vairākos virzienos.
- Atkritumu šķirošana. Minimālā prasība paredz to veikt trīs frakcijās (sadzīves atkritumi, papīrs, kartons un plastmasa, kā arī stikls). Taču uzņēmums var brīvprātīgi paplašināt atkritumu šķirošanu, tam paredzētajās vietās nododot arī videi bīstamos priekšmetus – elektroiekārtas, apgaismojuma sistēmas. Vairākas viesnīcas savāc un nodod arī izlietotās pārtikas eļļas, kas ir neredzamais piesārņotājs.
- Atkritumu samazināšana. Būtisks jautājums ir par atkritumu daudzuma samazināšanu. «Ar lielu prieku redzam, ka Latvijas uzņēmumos sarūk pārtikas atkritumi. Ir daudz inovatīvu veidu, kā ar nelieliem soļiem, piemēram, viesiem piedāvājot mazāka izmēra šķīvjus, panākt lielas izmaiņas. Svarīgs ir arī skaidrojošais darbs: pārlieku šķērdēšanu var novērst ar to vien, ka neliekat uz šķīvja vairāk ēdiena, kā varat apēst,» vienu no soļiem ieskicē Zaļās atslēgas nacionālais koordinators Jānis Ulme.
- Resursu taupība. Ir skaidras vadlīnijas, ka ūdens plūsmai viesu numuros un publiskajās telpās ir jābūt ne vairāk kā 9 litriem minūtē no dušas uzgaļiem un ne vairāk kā 8 litriem minūtē no jaucējkrāniem. Ar mūsdienu tehnoloģijām bieži rādītājs ir pat zemāks. Tāpat programma prasa īstenot arī noteiktus kritērijus, laistot zaļo teritoriju, mazgājot veļu, kā arī darbojoties virtuves zonās.
Uzmanība tiek pievērsta arī elektroenerģijas taupībai, kas nozīmē viesnīcās izmantot gaismekļus ar augstu energoefektivitāti un apgaismes risinājumus ar kustību sensoriem. Tāpat arī būtiski ir siltumizolācijas risinājumi. - Izglītošana. Zaļā atslēga nav tikai par resursu taupību, bet arī par darbinieku un viesu izglītošanu, lai visi iesaistītos apkārtējās vides saglabāšanā.
Ieguvumi uzņēmumiem
Varētu jautāt, kāds labums no programmas ieviešanas uzņēmumiem. «Primāri varam runāt par konkurences priekšrocību, jo agrāk uzņēmumi paši sevi varēja saukt par zaļiem, bet tagad tam nepieciešams pierādījums – sertifikācija. Tas palīdz piesaistīt papildu auditoriju.
Tomēr vēl svarīgāks ir praktiskais ieguvums: īstenojot programmas kritērijus, var ievērojami samazināt saimniekošanas izmaksas. Un trešais – viesmīlības nozarē vērojama cīņa par labiem darbiniekiem. Iesaistīšanās programmā Zaļā atslēga, īpaši jaunajai paaudzei, rada jēgas sajūtu darbavietā, kas pastiprina lojalitāti,» uzsver Jānis Ulme.
Tātad Zaļās atslēgas sertifikācija ir strukturēts veids, kā sakārtot saimniekošanu, ietaupīt resursus un kļūt konkurētspējīgākiem.
«Vienlaikus aicinu arī viesus izvēlēties viesnīcas ar zaļo marķējumu. Tas palīdz attīstīties nozarei un dot savu artavu, lai netiktu noplicināta vieta, uz kuru dodaties, – diemžēl tūrismā tas var notikt ātri, ja saimniekošana ir pavirša. Katrai mazai rīcībai ir milzīga ietekme, tāpēc atsevišķos pasaules reģionos veidojas konflikts starp tūrismu un vietējiem iedzīvotājiem. Ekosertificētās viesnīcas iet pretējo ceļu, piedāvājot tikai tādus pakalpojumus, kas ir droši videi un iedzīvotājiem,» iesaka Jānis Ulme.
Pieredzes stāsti
Piederīgi zaļajai kopienai
Brīvdienu mājas Ūši saimniece Dženeta Marinska: «Dzīvoju ar dziļu pārliecību, ka apkārtējā vide ir jāsaudzē. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem ieguvām Lauku ceļotājs ieviesto Zaļo sertifikātu. Sasniedzot nacionālo līmeni, gribējās spert soli tālāk un iegūt starptautisku apliecinājumu tam, ka esam piederīgi zaļajai kopienai.
Jau sākotnēji mūsu brīvdienu māja Ūši kvalificējās Zaļās atslēgas kritērijiem. Taču tas bija jāpierāda, jo katram solim nepieciešams apliecinājums – par atkritumu šķirošanu un nodošanu, elektrības un ūdens uzskaiti.
Dokumentu sagatavošana prasa laiku. Tomēr esmu gandarīta, ka to paveicām, jo šajā programmā bijām pirmie Latvijā, kas nokārtoja sertifikāciju kategorijā Mazā naktsmītne. Ceram, ka mūsu piemēram sekos arī citi.
Vislielākās pūles nākas ieguldīt tieši viesu informēšanā, lūdzot praktiski atbalstīt dabai saudzīgās izvēles. Kopš valstī ieviests atkritumu šķirošanas standarts, klientiem to nav sarežģīti īstenot. Bet, piemēram, dodoties ārpus telpām, izslēgt elektrību aizmirstas… Tāpēc esam uzstādījuši elektroiekārtas ar attālinātu vadību. Tā ļauj kontrolēt arī temperatūru telpās. Darām visu, lai energoresursu taupīšana un dabas sargāšana kļūtu par tikpat pašsaprotamu lietu kā atkritumu šķirošana.»
Gudrāk, taupīgāk, atbildīgāk
Mogotel Hotel Group pārstāve Inga Kļaviņa: «Mūsu ceļš uz Zaļo atslēgu divās viesnīcās – Wellton Riverside SPA Hotel un Wellton Riga Hotel & SPA – bija loģisks turpinājums tam, ko uzņēmumā jau kādu laiku īstenojām. Daudzi ilgtspējas principi mūsu darbā bija ienākuši dabiski – gan domājot par resursu patēriņu, gan izvērtējot ikdienas procesus, gan meklējot praktiskākus un videi saudzīgākus risinājumus. Sertifikācija mums kļuva par iespēju šo pieeju ne tikai sakārtot vēl strukturētāk, bet arī publiski apliecināt: jā, šī mums ir svarīga tēma, un mēs to uztveram nopietni.
Vienlaikus tas ir arī pragmatisks jautājums – viss, kas palīdz samazināt lieku enerģijas, ūdens un materiālu patēriņu, ir ieguvums gan videi, gan uzņēmumam.
Lai kvalificētos Zaļajai atslēgai, strādājām pie energoefektivitātes, visā viesnīcā nomainot spuldzes pret LED apgaismojumu un regulāri atgādinot viesiem un darbiniekiem par elektrības patēriņa samazināšanu, piemēram, izslēgt gaismas un elektroierīces, kad tās netiek izmantotas. Rūpīgāk sekojām arī ūdens patēriņam, tostarp nomainījām dušas klausules pret ūdeni taupošākiem risinājumiem. Vienlaikus pilnveidojām atkritumu šķirošanu gan viesiem, gan darbiniekiem, atteicāmies no ūdens pudelēm numuros un to vietā uzstādījām ūdens stacijas, kā arī izveidojām šķirošanas vietas dažādām atkritumu frakcijām. Izvērtējām arī izmantotos materiālus un meklējām videi saudzīgākas alternatīvas, piemēram, higiēnas preces vairs nepiedāvājam vienreizējos iepakojumos.
Praktiskus uzlabojumus ieviest ir visai vienkārši. Daudz lielāks izaicinājums ir veidot izpratni – gan komandā, gan viesos.
Šobrīd ir prieks, ka darbinieki ne tikai izpilda prasības, bet paši pamana iespējas darīt gudrāk, taupīgāk un atbildīgāk. Arī klienti šo pieeju novērtē, īpaši tad, ja to saprotami izskaidro. Mūsu mērķis nav bijis viesiem kaut ko atņemt. Tieši pretēji – mēs vēlamies saglabāt komfortu un izvēles iespējas, vienlaikus mudinot resursus izmantot apzinātāk. Un, kad tas ir izdarīts ar cieņu un cilvēcīgu skaidrojumu, viesi to novērtē.»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
