🎁 Atver rakstu izlasi un iegrimsti lauku idillē ar SANTA+ 🎁 
Rīga +14°C 
Kā norāda LSKA, šobrīd Latvijā trūkst vienotas senioru politikas, tā ir sadrumstalota, nav noteiktas prioritātes un ir nevienmērīgs atbalsts senioriem. Tāpat arī pastāv neskaidrība atbildības un kompetenču sadalījumā starp valsts un pašvaldību iestādēm.
Apvienības ieskatā situāciju valstī šobrīd raksturo arī nepietiekami noteikti principi darbā ar senioriem, viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir vāja un apgrūtināta, turklāt valsts atbalsts senioru organizācijām, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir minimāls.
Citu Eiropas valstu pieredze norāda uz to, ka Senioru likums nav tikai juridisks dokuments, bet instruments, kas uztur līdzvērtīgu un cieņpilnu komunikāciju starp valsti, pašvaldībām un senioriem. Senioru likums varētu palīdzēt risināt nodarbinātības jautājumus, mazinātu sociālo spriedzi, aktivizētu nevalstisko sektoru, piesaistītu ārējo finansējumu, motivētu uz sadarbību.
Šis likums veidotu vienotu senioru politiku valstī, sniegtu ieguvumus sociālajā palīdzībā, veselības aprūpē, nodarbinātībā.
Senioru likums būtu vadlīniju un koordinācijas instruments, un valstī būtu skaidra senioru politika.
Nav pat definēts, kas ir seniors
Kā norāda LSKA valdes locekle Barba Girgensone, Latvijā nav pat definēts, kas ir seniors un no kura vecuma. Nevar apriori teikt, ka seniors ir tas, kurš saņem vecuma pensiju, – tā parasti citviet pasaulē nav. «Senioru likumā esam ierakstījuši, ka seniors ir no 55 gadu vecuma. Tātad, pirmkārt, būs definēts, kas ir seniors, un seniors nav tas pats, kas pensionārs. Mums ir senioru dienas un senioru atlaides, bet cilvēkam prasa uzrādīt pensionāra apliecību.
Tad sakiet, ka tās ir pensionāru atlaides! Lai gan lielākoties atlaides piemēro cilvēkiem no 60 gadu vecuma. Tad kāpēc tieši šis vecums?
Jā, varētu šķist, ka 55 gadi vēl ir gana jauns vecums, taču, ja cilvēks šajos gados gribētu mainīt darbu vai vienkārši būtu tāda vajadzība, vai būtu veselības problēmas un cilvēkam nav veselības apdrošināšanas, tad viņš ļoti izjutīs atšķirīgu attieksmi un jutīsies kā seniors kaut vai attiecībā uz darba tirgu, kur vērojama diskriminācija uz vecuma pamata.
Tad lai skaidri ir pateikts, ka 55 gadi ir zināms vecums, un tas ir svarīgi darba tirgum, sudraba ekonomikai un svarīgi tam, par ko pirms dažiem gadiem runāja, ka ir trešais ekonomikas sektors – tā ir sociālā ekonomika, kas savieno valsti ar uzņēmējiem, ar sociālo misiju, lai noņemtu sociālo spriedzi migrācijas un sabiedrības novecošanas dēļ.
Sabiedrībā ir daudz aizspriedumu pret vecākiem cilvēkiem, bet, ja šīs lietas izgaismotu cilvēciskā aspektā, tad daudzi saprastu, kāpēc vajadzīgs likums par senioriem. Izmaiņām bieži nevajag naudas līdzekļus, bet gan tikai cilvēciskās attieksmes maiņu.»
Kas visvairāk apgrūtina seniorus?
Taujāta, kuras ir lielākās problēmas, ar ko šobrīd saskaras seniori Latvijā, Barba Girgensone norāda, ka viena no būtiskākajām ir dažādu valsts un pašvaldības dienestu nekoordinēta rīcība.
«Domāju, ka valstij vairāk vajadzētu uzklausīt pašvaldību problēmas, jo reģions no reģiona ļoti atšķiras. Bieži vien situācija ir bezcerīga, kad ir runa par sociālo aprūpi. Ja cilvēks paliek uz gultas un ģimene par viņu nespēj īsti parūpēties, bieži atbalsts no sociālā dienesta ir niecīgs – labi ja senioru uzklausa, bet nereti viņš paliek gulošs savā gultā. Ja tuvinieki ir uzstājīgāki, seniors var nonākt līdz pansionātam.
Bet galvenā problēma, ko mēs šeit redzam, ir veselības stāvoklis, kāpēc seniors vispār paliek gulošs.
Sociālie dienesti plāta rokas, jo mēs neārstējam, bet neatliekamā palīdzība un mediķi, cik jau viņi laukos ir palikuši, saka, ka tas ir sociālais klients, mēs viņu uz slimnīcu nevedīsim.
Diemžēl tā joprojām mēdz notikt! Un tas ir politikas jautājums, kā sasaistīt, uzlikt par pienākumu šiem dienestiem savā starpā sazināties un izvērtēt, kurš tad ir sociālais un kurš ārstējamais klients. Ja valstī būtu vienota politika, vienoti pamata principi, tad ne jau cilvēka uzdevums būtu saprast, pie kura kabineta klauvēt un kur rakstīt, bet dienesti visu izvērtētu kopsakarībās.
Vēl viena problēma ir informācijas pieejamība – daudzi seniori pat nezina, kas notiek, jo viss, sākot ar medicīnu un beidzot ar valsts pakalpojumiem, Latvijā ir digitalizēts līdz pilnīgam ārprātam.
Daudzi seniori nevis neprot izmantot datoru un lietot internetu, bet viņam ir grūti visu darīt datorā vai telefonā, jo daudzi tik labi vairs neredz, daudziem pirksti tik labi vairs neklausa. Ja cilvēkam rokā ir papīrs vai avīze vai pastāv iespēja piezvanīt un komunicēt, tad ir pavisam cita informācijas pieejamība.»
Kāda ir senioru politika citās valstīs?
Reģiona valstīs veiktie pētījumi liecina, ka Ziemeļvalstīs ir izveidota valsts integrēta politika, pastāv augsta dzīves kvalitāte un ieviesta valstiska koordinācija. Turpretī Baltijas valstīs pastāv fragmentēta pieeja, zems sociālais nodrošinājums, senioram ir liela atkarība no ģimenes gan faktiski, gan juridiski. Arī Lietuvā jau vairākus gadus parlaments kopā ar senioru organizācijām strādā pie Senioru likuma, un arī viņiem šobrīd nav vienotas koordinācijas.
Lietuvā šajā likumā plānots paredzēt, piemēram, pasākumus, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un pietiekamību neatkarīgi no sociālās situācijas, pasākumus, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem nodrošinātu stabilus ienākumus, kas vajadzīgi viņu pamatvajadzību apmierināšanai un ļautu dzīvot pilnvērtīgu, cilvēka cienīgu dzīvi.
Attiecībā uz nodarbinātību Lietuvā iesaka veidot juridiskus nosacījumus un stimulus vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātībai, lai motivētu darba devējus pieņemt un paturēt viņus darbā, samazinātu šķēršļus viņu dalībai darba tirgū, palielinātu vecāka gadagājuma cilvēku iespējas īstenot uzņēmējdarbību un citus pasākumus.
Senioru politikas ziņā izceļas Polija, kas ar 2015. gadā pieņemtu likumu nosaka valsts senioru politikas regulāru izstrādi, īstenošanu, koordināciju, uzraudzību un ziņošanas mehānismus, nevis pašus pakalpojumu standartus.
Polijā Senioru likums nosaka valsts politikas virzienus, paredz regulāru situācijas analīzi un institucionālu atbildību. Polijā šī likuma galvenā ideja – senioru politika ir vienots valsts uzdevums. LSKA pārstāvji atzīst, ka viņiem ir tuva Polijas pieredze, jo poļiem ir apkopojošs likums atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur lielākais akcents tiek likts uz sociālo aprūpi, un tad jau ir runa par finansējumu.
Piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā tiesiskais regulējums ietverts visaptverošas ilgtermiņa aprūpes sistēmas likumos, kas paredz gan valsts, gan pašvaldību uzdevumus.
Francijā un Itālijā tiesiskais regulējums vērsts uz Novecošanai draudzīgas sabiedrības politikas īstenošanu, akcentējot kā prioritāti senioru autonomijas saglabāšanu, nevis piespiedu aprūpes nodrošināšanu. Somija atbalstu senioriem regulē, izmantojot pašvaldības, nosakot to pienākumus, kvalitātes kritērijus un obligātu individuālo vajadzību izvērtēšanu. Portugāle fokusējas uz ģimenes aprūpētāju (personu, kas savus seniorus aprūpē ģimenē) atbalstīšanu.
Senioru politikai jābūt mērķtiecīgai!
Atgriežoties pie ieguvumiem, kādus dos Senioru likuma pieņemšana, LSKA norāda, ka likums veicinās senioru integrāciju darba tirgū, aktīvāku iesaistīšanos savu tiesību un interešu aizstāvībā nodarbinātības jomā, kā arī mudinās seniorus uzsākt vai turpināt komercdarbību.
Tāpat likums sekmēs senioru iesaistīšanos izglītības procesos, veselību un fizisku attīstību veicinošās aktivitātēs, projektu, kā arī citu iniciatīvu un darbību izstrādi un īstenošanu, kas sekmē senioru labbūtību un sociālo integrāciju, piedalīšanos nevalstisko organizāciju un politisko partiju darbībā un līdzdarbošanos lēmumu, jo īpaši, politisko lēmumu, pieņemšanas procesos.
Barba Girgensone uzsver, ka senioru politika ir plānota, mērķtiecīgi organizēta valsts rīcība, kas nosaka vai ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti vecumdienās un ietver sevī veselības aprūpi un sociālo jomu, nodarbinātību, mājokli un pensiju, kā arī sabiedrisko līdzdalību.
Valsts senioru politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī senioru organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar līgumu.
Šobrīd problēma ir tā, ka bieži šīs jomas darbojas atrauti cita no citas, jo trūkst vienotas politikas un koordinācijas. Likumprojekts šobrīd ir iesniegts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, tā izskatīšana, ticamākais, nenotiks šīs Saeimas sasaukuma laikā, bet, kā uzsver Barba Girgensone, LSKA nav svarīgi, lai likumu pieņemtu ātri, bet ir būtiski, lai šis jautājums būtu politiķu dienaskārtībā un lai kāds beidzot rūpētos arī par senioriem.
Pamatuzdevumi darbā ar senioriem ir šādi:
- atbalstīt un veicināt senioru iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attīstībai
- nodrošināt senioriem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā
- nodrošināt senioriem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku
- nodrošināt senioriem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pie ejamību.
