🎁 Atver rakstu izlasi un iegrimsti lauku idillē ar SANTA+ 🎁 
Rīga +14°C 
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augsnes veselības konsultante Dace Zariņa, kas lielākoties nodarbojas ar augu novērošanu, uzskata, ka svarīgākais jautājums ir nevis par to, kā pareizi lietot augu aizsardzības līdzekļus dārzā, bet gan – kāpēc augs vispār ir slims un jāārstē?
«Domāju, ka visa pamatā ir sapratne, kāpēc augi ir slimi. Lauksaimniekiem lasu lekcijas un parasti rādu Viljama Albrehta teikto, ka insekti ir dabas atkritumu savācēji un slimības ir tās tīrīšanas komanda. Parasti visi brīnās un ir apmulsuši, kāpēc tā.
Albrehts bija viens no izcilākajiem augsnes zinātniekiem, un pēc viņa metodes tiek veikta paplašināta augsnes analīze.
Viņš ir viens no pirmajiem, kas sāka runāt par to, kāpēc insekti un slimības dārzā vispār parādās. Jo dabā viss ir līdzsvarā un sakārtots. Izskaidrojums tam, kāpēc dārzā viss nav noēsts līdz kaulam, kāpēc vienu augu kaitēkļi ēd, bet otru neēd, ir tāds, ka insekti un slimību ierosinātāji biežāk attīstās uz novājinātiem vai bojātiem augiem. Vēl viens interesants cilvēks Filips Kalahans pētīja nelineārā infrasarkanā starojuma izmantošanu bioloģiskajās sistēmās un to pielietojumu kukaiņu kontrolē un medicīnā. Viņš atklāja, ka daži kukaiņi spēj uztvert un izmantot elektromagnētiskos signālus, tostarp infrasarkano starojumu.
Cilvēks redz vienu, bet viņi pavisam citu spektru – insekti komunicē ne tikai savā starpā, bet arī ar vidi, kurā atrodas. Proti, Wi-fi mēs neredzam, bet tas nenozīmē, ka tā nav. Un arī insekti komunicē citā spektrā, un gan tie, gan slimības jūt, ka augam kaut kas nav kārtībā. Ja augs ir vesels, tam ir funkcionējoša imunitāte, pietiekami daudz barības vielu, tas fotosintezē, tam ir tumša lapu krāsa, un mēs to redzam.
Bet insekts redz melnu bildi – tam vesels augs saplūst ar kopējo fonu un viņš to neredz.
Bet tad, kad kāposts ir pilns ar kāpostu balteņa kāpuriem un mēs jau redzam, ka augam nav labi, tad gadījumā, ja mēs izmērītu izšķīdušās cietvielas, cipari būtu zemi un uzrādītos nepietiekamas barības vielas, vāja fotosintēze. Augs ir apsēsts, un mēs meklētu augu aizsardzības līdzekļus. Bet insekti savā infrasarkanajā spektrā uztver augus ar vāju imunitāti kā neona gaismu uz tumša fona – viņi redz vājāko un metas tam virsū. Ja augs ir vesels, tajā izšķīdušās cietvielas, barības elementi un cukuri ir augstā līmenī, un insekts jau nav muļķis – viņš nedēs savu nākamo paaudzi uz auga, kas ir tik vesels, ka nākamā paaudze, viņa dārgums un lepnums, ies bojā, tiklīdz izšķilsies, – insekts dēj uz tāda auga, kas spīd kā neona gaisma un saka: nāc, apēd mani!
Līdz ar to neatkarīgi no tā, vai cilvēks izmanto insekticīdu vai pesticīdu, vai citus līdzekļus, neatkarīgi no tā, vai tie ir bioloģiskie vai konvencionālie līdzekļi, viņš samazinās kaitēkļu un slimību skaitu, bet neatrisinās problēmu. Jo neona gaisma joprojām būs ieslēgta un uzaicinājums uz maltīti joprojām būs aktuāls.
Mēs strādājam ar simptomiem, nevis cēloņiem. Bet cēlonis slēpjas tajā, ka augam jābūt veselam.
Līdz ar to visa pamatā ir auga veselība, jo labi baroti un spēcīgi augi parasti ir izturīgāki pret kaitēkļiem un slimībām,» skaidro Dace Zariņa.
Kā noteikt, vai augs ir vesels?
Ātrākais un efektīvākais veids, kā noteikt auga veselību, ir pārbaudīt tā sulu ar refraktometru. To var iegādāties ikviens, arī mazdārziņa īpašnieks, un tas precīzi nosaka izšķīdušo cukura saturu šķidrumā, izteiktu Brix grādos. Kā tas strādā? Ņem ķiploku spiedi, paņem vienu auga lapu, izspiež to uz refraktometra virsmas un skatās pret sauli. Ja Brix līmenis ir 12 un vairāk, tad ar augu viss ir kārtībā. Ja skala ir uz leju, tas ir viens no indikatoriem, ka visdrīzāk nav labi.
Dace Zariņa skaidro: «Pēc Albrehta, ja augam Brix mērījums ir 1–3, tādu augu dabā noēdīs un par to var aizmirst vai arī būs jādara ļoti daudz, lai to noturētu pie dzīvības. Ja Brix ir 3–7, tad sāk pieaugt auga sekundārais metabolisms.
Šis augs jau būs cīnītājs, bet tam nepieciešama papildu aprūpe – tam būs jādod papildu mēslojums, jāstimulē atkarībā no saimniekošanas veida.
Pie Brix atzīmes 6 augu sekundārais metabolisms sāk pieaugt, un tas nozīmē, ka augā sāk izstrādāties vielas, kas dod garšu un smaržu, bet viss, kas ir zem seši, garšos pēc kartona. Kad Brix ir virs 8, pazudīs, piemēram, laputis; ja Brix ir virs 9, dārzā nebūs tripšu, baltblusiņu, ērču un zirnekļveidīgo. Ja Brix ir virs 11, nebūs taureņu, Kolorādo vaboļu un grauzēju grupu. Ja Brix ir 12 un vairāk, nebūs arī tādu kukaiņu kā sienāži. Arī gliemeži funkcionē līdzīgi kā insekti, bet tiem ir viens niķis – patīk trūdvielas. Gliemežus piesaista sēru sulfītu atlikumi, un tas ir slikti sagatavots komposts – ja tā ir, tad dārzs būs pilns gliemežu. Arī tie iet uz augu daļām, kas jau atmirst – ja tās pārbaudīs ar refraktometru, būs zemi cipari.»
Jāsakārto augsne
Nereti cilvēks nopērk sēklas paciņā, neko sliktu nedomādams, izsēj tās, bet augs izaug slims un to apstāj kaitēkļi. Un viņš ķeras pie augu aizsardzības līdzekļiem. Lai gan tā dara daudzi, Dace Zariņa iestājas par to, lai nevis izmantotu augu aizsardzības līdzekļus, bet stiprinātu augu imunitāti: «Jāmeklē cēloņi, un tie visdrīzāk būs augsnē. Ja ir nesakārtota augsne, ja nav pietiekami daudz organisko vielu, nekas labs nebūs.
Tāpēc arī jebkuram mazdārziņam ieteiktu uztaisīt augsnes analīzes, lai cilvēks zinātu, kas augsnē ir.
Vai kalcija un magnija attiecība ir kārtībā, vai tajā ir pietiekami daudz organisko vielu. Ja ir sakārtota un spēcīga augsne, ja ir sakārtoti barības elementi augsnē, tad augam ir iedots labs sākums, un, kad tas aug, tad jau caur lapām to var stiprināt gan ar jūraszāļu ekstraktiem, gan humīnskābēm, ja vajag, var dot magnija sulfātu. Tāpēc visiem iesaku uztaisīt augsnes analīzes. Lielākā problēma, kas parasti jāatrisina, ir bors, mangāns, dzelzs, un tad to pēc vajadzības var iedot augam caur lapām.
Panākot, ka Brix ir virs 12, augs ir vesels un nav jālieto augu aizsardzības līdzekļi. Mēs gribam kontrolēt dabu, un mums ir nogalināšanas mentalitāte, tāpēc mums ir augu aizsardzības līdzekļi. Bet, ja paskatās dabas ritmus, to visu var sakārtot, stiprinot augu un sakārtojot bāzes imunitāti, gādājot par veselu augsni. Ja cilvēks katru gadu dienu pēc dienas lietos antibiotikas, pēc laika viņš būs sterils. Līdzīgi ir dabā. Tāpēc mums ir jāmaina domāšana un jārūpējas nevis par kāda nogalināšanu, bet gan augsnes un augu uzturēšanu un bagātināšanu.»
Lieto atbildīgi!
Ja nu vienalga dārzā kaitēkļi ir un tomēr lieto augu aizsardzības līdzekļus, tas jādara atbildīgi, ievērojot ieteiktās devas. Bulduru Tehnikuma pasniedzēja Ausma Jaundžeikare norāda, ka, lietojot 3. klases augu aizsardzības līdzekļus, kas ir brīvi pieejami ikvienam dārzkopim un lietotājam, neprasot īpašu profesionālo apliecību, jo tie ir mazāk bīstami videi un cilvēkiem, būtībā ne sev, ne ražai un augsnei kaitējumam nevajadzētu rasties.
«Kopumā šiem līdzekļiem vajadzētu būt pietiekami videi draudzīgiem, jo tie ir domāti plašam lietotāju lokam un tie ir ar mazāku bīstamību. Šobrīd šos līdzekļus vērtē ļoti stingri un, ja kaut kas neatbilst normai, tos izņem no Augu aizsardzības līdzekļu reģistra. Lielākoties pie problēmām ir vainīgs ne jau līdzeklis, bet gan nesaprātīga cilvēku rīcība. Joprojām gana daudzi neievēro lietošanas instrukcijas un šos līdzekļus lieto diezgan nesaprātīgi, bārstot tos saujām. Ja instrukcijā rakstīta platība, kādā līdzeklis jālieto, tad tas ir jāievēro!
Ja rakstīts daudzums, kādā tas jālieto, tad tas ir jāievēro! Tāpēc lietošanas instrukcija vienmēr ir jālasa un jādara tieši tā, kā rakstīts. Nereti cilvēki žēlojas – ir izmantojuši lielākas devas, nekā instrukcijā noteikts, un pēc tam līdzeklis nestrādā. Taču visai dzīvai radībai var izveidoties rezistence, un tāpēc, ja iepriekš sakaisīta lielāka līdzekļa deva un kādam kaitēklim izdevies izdzīvot, tad ieteicamā deva vēlāk nestrādās.»
Ko iesākt ar gliemežiem?
Vieni no nevēlamajiem dārza iemītniekiem ir arī gliemeži. Vislabākā metode, sevišķi mazdārziņā, kā atbrīvoties no gliemežiem, ir to vienkārša nolasīšana, sevišķi, ja nav liela platība. Katram savā teritorijā būtu jāpaskatās, tieši kurā vietā gliemeži vairāk pulcējas – vai tas ir aizaugušā, nezāļainā vietā vai komposta kaudzē – un jātiek galā ar teritoriju, kur ir lielāka viņu koncentrācija.
Jāatceras, ka gliemežus vairāk pievilina svaigi pļauta zāle, komposta kaudzes.
Ja ir karsta vasara, tad tos pievilina arī augi, kam ir lielas lapas, zem kurām viņi var paslēpties no saules. Kā norāda Ausma Jaundžeikare, cīņā ar gliemežiem tagad modē nāk pīles, tikai jautājums, vai ir kāds, kas pīli pieskata, baro un darbojas ar viņu. Iegādājoties pīli, kaut kas jāiemācās par tās audzēšanu, kāda pīle izskatās vesela, kāda slima, kas tai varētu kaitēt, jāuzzina, kā šo putnu turēt un barot, jo skaidrs, ka pīle tikai no gliemežiem arī nedzīvos.
Ņem vērā, lietojot augu aizsardzības līdzekļus
- Ievēro lietošanas instrukciju!
- Lieto noteikto devu! Cerībā uz labāku rezultātu neizmanto lielāku līdzekļa koncentrāciju.
- Pareizi uzglabā! Tas ir ļoti svarīgi – ja ir norādīts, ka līdzeklis jāuzglabā, piemēram, noteiktā temperatūrā, tad tas ir jāievēro.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
