Rīga +17°C 
Sintija Tocs-Macāne: «Mana ģimene nāk no Īdeņas – tas ir zvejniekciems Rēzeknes novada Nagļu pagastā pie Lubāna ezera. Man ir mīļas bērnības atmiņas, kā tuvāki un tālāki radi ar laivām brauc zvejot zivis Lubāna ezerā, žāvē tās. Arī tagad labprāt ēdu šīs zivis, jo zinu, no kurienes tās nāk, citas zivis neizvēlos.»
Marta Dieviņa:«Abi mani opji bija cieši saistīti ar ūdeņiem – viens bija jūrnieks, otrs kaislīgs makšķernieks. Mūsu ģimenē zivis vienmēr bijušas galdā, to ēšana mums ir cieņpilns un savā ziņā pat meditatīvs process. No bērnības man mācīts, ka zivis jāēd bez steigas, mierīgi sarunājoties. Atceros, ome vienmēr atgādināja, ka no zivs jāapēd viss, kas vien apēdams, apčibinot katru asaciņu. Pati, kad iegādājos zivis, vienmēr noskaidroju, kur un kā tās iegūtas.»
Arī tava atbildība
«Iegādājoties zivis, nereti cilvēki skatās tikai uz to, cik tās maksā: o, laba cena – pērkam!» stāsta hidrobioloģe Marta Dieviņa. Ilgtspējīgas zivju resursu pārvaldības vārdā viņa pircējus mudina vienmēr painteresēties, kas tās ir par zivīm. Vienkāršākais veids, kā nopirkt atbildīgi zvejotas vai audzētas zivis un to produktus, ir izvēlēties tās, uz kuru iepakojuma redzams marķējums MSC (Marine Stewardship Council) vai ASC (Aquaculture Stewardship Council) sertifikātu logo. Pērkot zivis ar šiem marķējumiem, pircējs var būt drošs, ka domā ne tikai par sevi, bet arī zivīm. Ja šāda marķējuma nav, noteikti vajadzētu pajautāt pārdevējam, no kurienes ir šīs zivs un kā tās ir zvejotas vai audzētas.
Varētu rasties jautājums – kāpēc vispār tiek tirgotas zivis, kuras mums, pircējiem, nevajadzētu pirkt? Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens projektu vadītāja Sintija Tocs-Macāne skaidro: «Tas, kā savu politiku veido bizness – gan zvejošanā, gan tirdzniecībā –, ne vienmēr tiek balstīts ilgtspējīgos apsvērumos.
Tāpēc, lai kāds ir piedāvājums, mums, pircējiem, zivis jāizvēlas atbildīgi, arī mēs kā patērētāji ar savu izvēli varam ietekmēt tirgotājus.
Ja turpināsim savu naudu tērēt par zivīm, kas nav iegūtas ilgtspējīgi, tās nespēs dabīgi atjaunoties, līdz ar to zivju skaits ūdens ekosistēmās kritiski samazināsies.»
Būtiski pievērst uzmanību arī nebrīvē audzēto zivju izcelsmei. Spilgts piemērs ir smuki oranžais Atlantijas lasis – tik spīdīgs un pievilcīgs! «Tomēr būtu vērts painteresēties, kā tas izaudzēts,» iesaka Marta Dieviņa. Smukā krāsa ne vienmēr nozīmē ilgtspējīgu izvēli. Liela daļa Atlantijas lašu veikalos nāk no intensīvām akvakultūrām, kur zivis dzīvo ļoti blīvos apstākļos, tās baro ar speciāliem maisījumiem, lai iegūtu pircējiem tīkamu krāsu, nereti tiek izmantotas zāles pret slimībām un parazītiem, bet fermu radītais piesārņojums nonāk apkārtējā vidē. Un tas vēl nav viss.
Šādu lašu audzēšanai nepieciešami arī savvaļas zivju milti un eļļa, kas nozīmē papildu slodzi dabiskajiem zivju krājumiem.
Otrs populārs piemērs ir garneles no Vjetnamas. Arī tās bieži audzē intensīvās akvakultūrās, kur, ierīkojot fermas, izcērt applūstošos tropiskos piekrastes mežus, kas ir svarīgi piekrastes ekosistēmai un zivju nārsta vietām. Vjetnamas garneļu audzēšanā nereti izmanto ķimikālijas un antibiotikas, bet piesārņotais ūdens nonāk atpakaļ dabā. Tātad – produkts, kas no uzturvērtības viedokļa šķiet labs cilvēkam, var būt būtiski kaitīgs videi un zivju populācijas atjaunošanās iespējām.
Zivju špikeris
Lai zinātu, kuras zivis droši celt galdā un kuras labāk nepirkt, var izmantot īpašu špikeri – Pasaules Dabas fonds regulāri atjauno savu Zivju gidu. Tajā atrodama informācija par apmēram 50 zivju sugām – gan tām, ko nozvejo pie mums, gan tām, kas uz Latviju atceļo no citām valstīm. Zivju gids palīdz ilgtspējīgi izvēlēties zivis, vērtējot trīs galvenos aspektus (ekoloģisko ietekmi, zivju krājumu stāvokli un to pārvaldību), savukārt audzētajām sugām tiek ņemta vērā arī barības izcelsme un audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi.
Pasaules Dabas fonds savu Zivju gidu atjaunojis 2025. gada rudenī, jo situācija ar zivju populācijām ir ļoti mainīga.
«Piemēram, pašlaik plaudi var pirkt droši, bet Eiropas zuti, kurš ir uz izsīkšanas robežas, noteikti nevajadzētu ēst.
Arī Baltijas jūras mencu populācija ir jau izsīkusi un nav atguvusies,» stāsta Sintija Tocs-Macāne.
Par zivju nespēju atgūties liecina ne tikai to sarūkošais skaits, bet arī izmēra samazināšanās. «Pavisam nesen Baltijas jūras konferencē zinātniskais institūts BIOR prezentēja pētījumu par to, kā samazinājies mencu izmērs, – kāds tas bija pirms 20 gadiem un kāds ir šobrīd. Milzīgā menca pārvērtusies par mazu zivtiņu,» stāsta Marta Dieviņa.
Pētījumi rāda, ka kopš 90. gadiem pieaugušu mencu vidējais garums ir samazinājies no 40 cm līdz 20 cm, bet svars – pat vairākas reizes. Ilgstoša un selektīva zveja, lielākās zivis izzvejojot pirmās, veicina, ka populācijā paliek un vairojas mazākas, lēnāk augošas zivis. Papildus tam situāciju pasliktina arī vide – mencām trūkst barības, jūrā ir maz skābekļa.
Zivis ietekmē arī eitrofikācija – process, kad ūdenī – upēs, ezeros vai jūrā – nokļūst pārāk daudz barības vielu, galvenokārt slāpeklis un fosfors, kas nāk no lauksaimniecības mēslojuma un notekūdeņiem.
Vispirms tas izraisa strauju aļģu savairošanos, bet vēlāk, tām atmirstot un sadaloties, ūdenī tiek patērēts skābeklis. Rezultātā zivīm un citiem ūdens organismiem trūkst skābekļa – ir grūti vai pat neiespējami izdzīvot, tāpēc pasliktinās visa ekosistēma. Eitrofikācija samazina piemērotas dzīves un nārsta vietas, tādēļ Baltijas jūrā dominē mazas, lēni augošas mencas, un populācijai ir grūtāk atjaunoties.
Kur meklēt informāciju?
Pilnu Zivju gidu meklē zivjugids.lv. Tajā izmantots luksofora princips – zaļais, dzeltenais un sarkanais signāls ļauj saprast, kuru zivju populācija ir labā stāvoklī. Zivis ar sarkanu atzīmi nevajadzētu pirkt vispār, ar dzeltenu atzīmi – dažreiz var, bet ar zaļu apzīmētās zivis var droši izvēlēties. Jāņem vērā, ka viena suga var būt marķēta ar dažādām krāsām – tas atkarīgs no nozvejas vietas un metodes.
Zivju gids
5 zivis, kuras vari pirkt droši
- Asaris. Ja tas nozvejots Latvijas iekšējos ūdeņos, Rīgas līča vai Baltijas jūras piekrastē un ir lielāks par 19 cm. Droši vari ēst arī asarus, kas nākuši no Peipusa ezera Igaunijā vai zvejoti ar tīkliem Šveices un Zviedrijas iekšējos ūdeņos.
- Plaudis. Sugas populāciju stāvoklis kopumā ir stabils. Droši var ēst, ja plaudis zvejots Latvijas iekšējos ūdeņos vai Rīgas līča piekrastē ar jebkuru atļauto zvejas rīku vai tad, ja zvejots ar tīkliem Igaunijā.
- Sudrabkarūsa. Sugas populāciju stāvoklis ir stabils. Ja sudrabkarūsa nozvejota Latvijas vai Igaunijas iekšējos ūdeņos – ēd droši.
- Upes nēģis. Bet tikai tad, ja tas iegūts legālā zvejā Latvijas upēs. Suga tiek mākslīgi pavairota, lai kompensētu Daugavas HES kaskādes aizsprostu radītos nārsta vietu zaudējumus.
- Karpa. Ja audzēta Latvijā vai citur Eiropā.
5 zivis, kuras labāk nepirkt
- Pangasija. Savvaļā mītošu pangasiju palicis pavisam maz. Taču Āzijā tās masveidā audzē akvakultūras saimniecībās, kas tiek slikti kontrolētas, un to darbībai ir negatīva ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Tiek izmantota neskaidras izcelsmes zemas kvalitātes barība, kas piesārņo dabiskos ūdeņus; izbūvējot audzētavas, tiek iznīcinātas dabiskas ekosistēmas; zivis profilaktiski baro ar medikamentiem, kas pēc tam nonāk cilvēka uzturā.
- Haizivis un rajas. Vislielāko apdraudējumu to resursiem rada pārzveja. Haizivju spuras daudzās valstīs ir delikatese – miljoniem haizivju katru gadu iet bojā, lai nodrošinātu lielo pieprasījumu, tāpēc daudzās valstīs spuru ieguve ir stingri regulēta vai aizliegta. Daudzas mirst, iepinušās tīklos, kas paredzēti citu zivju iegūšanai. Zvejojot haizivis un rajas tropu ūdeņos, netīšām tiek notverti un ievainoti arī bruņurupuči, putni, jūras zīdītāji.
- Alata. Tā iekļauta īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstā, jo suga Eiropā ir apdraudēta kopējās upju ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ.
- Zutis. Nepērc ne to, kas nozvejots savvaļā, ne to, kas audzēts, jo visi audzētie zuši izaudzēti no savvaļā noķertajiem zušu mazuļiem. Nebrīvē zuši nevairojas.
- Līdaka. Nepērc tās, kas nozvejotas ar tīkliem Baltijas jūrā vai Ziemeļeiropas iekšējos ūdeņos, kā arī tad, ja zivs mazāka par 50 cm.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
