Šīs puķes neplūc! Kam nav vietas pļavu ziedu pušķī un jāņubērna vainagā

Konsultē Laura Grīnberga, Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe 

Smaržīgā naktsvijole ar savām baltajām ziedu zvaigznēm tā noslēpusies zālē, ka to atrast šķiet kā brīnums, un smarža ir tik valdzinoša, ka vakara pustumsā speciāli jāiet to meklēt vēlreiz, jo tad naktsvijole sāk smaržot pa īstam, lai pievilinātu savus apputeksnētājus naktstauriņus. Kuram gan tādu brīnumu gribētos plūkt nost un pīt vainagā, kurš jau nākamajā rītā būs noguris, pajucis un apvītis?

Par naktsvijolēm viss skaidrs – tās ir aizsargājamas, bet gribētos zināt, kuras vēl mums ir tās sargājamās puķes, ko negribētos nejauši iejaukt pļavas ziedu pušķos. Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe Laura Grīnberga kā pašas pirmās nosauc savvaļas orhidejas – daudzas no tām zied tieši ap Jāņu laiku. Latvijā savvaļā aug 32 sugu orhidejas, visas tās aizsargā CITES konvencija un lielāko daļu arī Latvijas Sarkanā grāmata.

Īpaši izsmalcināts Latvijas retums ir dzeltenā dzegužkurpīte, krāšņākā un lielākā no mūsu savvaļas orhidejām, tik reta, ka diez vai kāds puķu lasītājs līdz tai vispār aizmaldīsies.

Ieraudzīt dzelteno dzegužkurpīti ir liela privilēģija, un tās aizsardzībai izveidoti liegumi.

Starp citu, arī zaļziedu un smaržīgās naktsvijoles ir orhidejas, tāpat orhideju ģimenītei pieskaitāmi tādi mazi audziņi kā Lēzela lipare un ložņu saulenīte. Ir daudzas orhidejas, kuras pat botāniķiem nemaz nav viegli atšķirt citu no citas, jo gan to izskats, gan nosaukumi ir ļoti līdzīgi, – tās visas ir rozā vai violetas ziedu vālītes, kurām atšķiras tikai lapu raksti un sakneņu forma. Tās visas ir dzegužpuķes (deguma, vīru, bruņcepures un zalkšu dzegužpuķes) un dzegužpirkstītes (Baltijas, asinssārtā, Fuksa un Rusova). It kā dzeguzei ar tādu vārda monopolu vēl būtu par maz, pie orhidejām pieskaitāmas arī izskatā atšķirīgākās dzeguzenes – purva dzeguzene un košā tumšsarkanā dzeguzene.

Vēl ir tāda eksotiska un smalka orhideja kā mušu ofrīda, kam ziedi patiešām izskatās pēc elegantām mušiņām. Tās visas ir augi ar smalku un sarežģītu vairošanās procesu, un arī tāpēc aizsargājamas un apdraudētas. Piemēram, mušu ofrīda uzzied reizi mūžā, septītajā dzīves gadā, izsēj sēkliņas un nezied vairs nekad. Un puteklīšiem līdzīgajām orhideju sēkliņām vajag ļoti īpašus apstākļus, lai izaugtu, – tām zem zemes jāsatiek īpaša sēne, orhideju mikoriza, tikai tad tās var uzdīgt.  

Saudzējami augi, kas ataug ļoti lēni, ir arī staipekņi – gada staipeknis, vālīšu staipeknis un parastais plakanstaipeknis. Jūnijā vēl dažviet zied arī bezdelīgactiņas, Daugavas krastos pie Staburaga vēl varētu slēpties kāds aizsargājamais meža jeb Daugavas vizbulis ar lieliem, sapņaini baltiem ziediem, bet mitrās vietās bariņos zied Sibīrijas skalbes un purva skalbes – zili un dzelteni savvaļas īrisi. Arī tie ir saudzējami. Savukārt mūsu vienīgā savvaļas gladiola – jumstiņu gladiola –, kas sastopama slapjās un mitrās palieņu pļavās, uzplaukst tikai jūlijā. 

Viens no Jāņunakts simboliem ir papardes, un Latvijā ir vairāk nekā 20 paparžu sugu.  Arī starp tām ir aizsargājamas sugas: Brauna cietpaparde, daivainā cietpaparde, vārpu ēnpaparde, Roberta kailpaparde, Virdžīnijas ķekarpaparde, plūksnu sīkpaparde, mūru sīkpaparde, zarainā ķekarpaparde un plūksnu ķekarpaparde. Taču tās ir mazas papardītes, sastopamas tik reti, ka, visticamāk, neviens jāņabērns pie tām neaizmaldīsies. 

Seši būtiski jautājumi

1. Bet ko tad drīkst plūkt puķu pušķiem un vainagiem?

Pīpenes, rudzupuķes, sarkano un balto āboliņu, vīķi, dedestiņas, dzeltenās ilzītes, sveķenes, pēterenes, bitenes, nārbuļus, raspodiņus. Droši var plūkt visas smildziņas jeb graudzāles. Vasaras puķu pušķos efektīgi greznosies dadži, rotājumos dekoratīvi izskatīsies grīšļi, bet Jāņos māja visu nakti reibinoši smaržos, ja uz grīdas izbārstīsi gabaliņos sagrieztas kalmju lapas. Vainagam ļoti piestāv madaras, kas to padara gaisīgu kā mākonīti. Jauks, lai arī ātri vīstošs kronis iznāks no gārsu ziediem, taču tos nevajadzētu sajaukt ar kādu līdzīgu indīgo augu, piemēram, plankumaino suņustobru. 

2. Kā plūkt, lai nenodarītu augiem pāri? 

Vislabāk to darīt, uzmanīgi un meditatīvi staigājot pa pļavu un izvēloties pa skaistam augam, nevis vienā vietā saraujot veselu klēpi. Un labāk griezt ar šķērēm vai asu nazi, jo, plūcot ar rokām, bieži sakne izraujas līdzi. 

3. Vai Jāņu vainagam drīkst izmantot mellenājus? 

Mellene nav aizsargājams augs, un pāris no to mētrām savīti vainagi melleņu audzēm neko daudz nenodarīs. Taču audzi var ļoti ievainot, ja mētras plēš klēpjiem. Ir izpētīts – lai melleņu mētras sāktu dot ogas, tām jāaug vismaz 30 gadu.  

4. Vai mēs postām dabu, cērtot bērzus meijām, ar ko svētkos rotāt telpas? 

Bērzi ir tā saucamā pioniersuga, kas ātri iesējas un sāk augt visur, kur ir gaisma un brīva vieta. Pēc kāda laika tie tāpat ir jāretina, lai cits citu nenomāktu, tāpēc ar meiju izciršanu mēs blīvi saaugušai jaunaudzei varam tikai palīdzēt. Meijas var cirst izcirtumu malās, savos vai Latvijas valsts mežu īpašumos. 

5. Vai ir tādi augi, kurus pat ļoti ieteicams plūkt? 

Invazīvos augus var un vajag lauzt klēpjiem, un viens no tiem ir lupīnas, kas jūnijā parasti zied pilnā sparā. 

6. Kā ar ozolu zariem ozollapu vainagiem?

Galvenais ir nelauzt galotnītes jauniem ozoliņiem! Kā tautasdziesmā: Lauziet meitas, ko lauzdamas, galotnīti nelauziet! Savukārt aplauzta pazare pieaugušam ozolam daudz nekaitēs. Protams, nedrīkst šņikāt zarus dižkokiem, parku ozoliem un ozoliem svešos īpašumos. 

Svarīgi!

Citiem piederošos privātos mežos un pļavās un aizsargājamās dabas teritorijās puķes nevar lasīt.  Par privātīpašumu parasti vēsta zīmes, savukārt to, vai neesi ieklīdusi aizsargājamā dabas teritorijā, var pārliecināties karšu lietotnē LVM GEO vai https://ozols.gov.lv/pub. 

Noderīgi

• Kā pazīt paparžu sugas? https://ldf.lv/wp-content/uploads/2024/05/Paparzu-Noteicejs.pdf
• Kā pazīt augus? Augu noteikšanai var izmantot telefona lietotnes, piemēram, Google Lens un PlantNet (lai noteiktu precīzāk, vērts ierakstīt reģionu, kur atrodies).
• Kur pārbaudīt, vai augs ir aizsargājams? daba.gov.lv/lv/aizsargajamas-sugas; sarkanagramata.lu.lv/ (Latvijas Sarkanā grāmata, starp citu, šogad ir atjaunota.) 
• Esi atradusi retumu un labprāt par to izstāstītu? Ieraksti vietnē Dabas dati: https://dabasdati.ornitho.lv/