Rīga +6°C 
Tikko izlasīju anekdoti… «Tu mani nemaz neklausies! Dzirdi tikai to, ko gribi dzirdēt!» – «Sarkanvīnu ārā uz terases? Protams, dzeršu!» Dakter, vai šajā stāstiņā nav liela daļa patiesības?
Dzirdes sistēma ir visai komplicēta. Katra auss kā orgāns sastāv no trim daļām: ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss. Ārējo ausi mēs redzam – pēc būtības tā darbojas kā lokators: gliemežnīca savāc skaņas viļņus no apkārtējās vides, koncentrē ārējās auss ejā un, aizvadot dziļāk ausī, līdz bungplēvītei, ierosina tās vibrācijas.
Aiz bungplēvītes sākas vidusauss – tur atrodas dažādi smalki mehānismi un vienlaikus arī gaiss, kas piedalās vibrāciju pārvadē, ko nodrošina gan bungplēvīte, gan trīs dzirdes kauliņu ķēde. Tālāk vibrācijas ar dzirdes kauliņu starpniecību tiek pārvadītas uz iekšējās auss endolimfātisko un perilimfātisko telpu. Tā ir vieta, kur, pateicoties dzirdes receptoriem jeb īpašām, ļoti smalkām tā dēvētajām matainajām šūnām, visas mehāniskās svārstības, kuras uztver ārējā auss un vidusauss, pārtop elektriskos impulsos, kas pa dzirdes ceļiem, pa dzirdes nervu, aiziet uz smadzenēm, un tur šī informācija tiek uztverta, apstrādāta un saprasta. Tikai tad mēs arī sadzirdam to, ko dzirdam, – dažādu veidu skaņas, runu, kā tās izklausās, vai mums patīk vai varbūt ne visai…
Tātad – lai gan ikdienā šķiet, ka skaņa pārvietojas zibenīgi, būtībā, lai mēs uztvertu blakussēdētāja sacīto (arī it kā par sarkanvīnu) vai zāles pļāvēja troksni, vajadzīgs garš informācijas apstrādes ceļš. Un, ja kaut kas šajā garajā ceļā nobrūk, mēs vairs tik labi nedzirdam vai nedzirdam vispār.
Iespēju taču daudz, ja ceļš tik garš…
Ir divi vājdzirdības jeb dzirdes zuduma veidi: konduktīvi un sensoneirāli. Konduktīvs nozīmē, ka ir mehāniskas dabas problēma, kas rodas, pavājinoties ārējās auss un vidusauss struktūru spējai pārvadīt skaņas viļņu radītās vibrācijas uz iekšējo ausi… Iebāz savā ausī pirkstus, un tev ir konduktīvs dzirdes traucējums! Tāds ir sēra korķis auss ārējā ejā, bungplēvītes caurums, dzirdes kauliņu nekustīgums vai, tieši otrādi, vaļīgums. Pēc kritiena, pēc traumas var būt dzirdes kauliņu mežģījums. Akūts vidusauss iekaisums ar šķidrumu bungdobumā, otoskleroze un tā tālāk… Jebkas traucējošs, dažādi bojājumi skaņas novadīšanas sistēmā no auss ieejas, no apkārtējās vides līdz iekšējās auss matiņšūnām.
Savukārt sensoneirāls dzirdes bojājums ir dzirdes sistēmas neiroloģiskās uzbūves problēma. Tātad, sākot no Korti orgāna, kur ir daudz matiņšūnu, no dzirdes nerva gala, kas atrodas iekšējā ausī… Tas viss nav parastā izmeklēšanā precīzāk identificējams, un tāpēc mēs sakām: sensoneirāls dzirdes bojājumus. Novecot sākušam cilvēkam pamata bojājums ir tieši sensoro šūnu funkcijas pasliktinājums.
Var būt arī jaukta tipa dzirdes bojājums, kad ir gan konduktīvi, gan sensoneirāli traucējumi. Piemēram, pacients pārslimojis smagu, komplicētu vidusauss iekaisumu un viņam saglabājas iekaisuma atliekas vai liels caurums bungplēvītē. Bet smagais vidusauss iekaisums ir izraisījis arī kādu iekšējās auss bojājumu, kādu toksisku iemeslu diktētu sensoru dzirdes bojājums, kas ir paliekošs.
No dzirdes bojājuma veida izriet arī palīdzības iespējas.
Bet tas, kas mani kā lordakteri visvairāk uztrauc, ir realitāte, ka joprojām gadiem ilgi no ārsta pie ārsta staigā tik daudz pacientu, kuri būtu varējuši savu dzirdes problēmu risināt citādāk, tikai viņi nav saņēmuši korektu padomu – proti, ka viņiem eventuāli būtu iespējama ķirurģiska dzirdes uzlabošana.
Pats skumjākais, ka daudziem no šiem pacientiem ir savākušās biezas mapes ar dažādiem medicīniskiem izmeklējumiem un slēdzieniem, un viņiem vienmēr ir sacīts, ka «tur neko nevar darīt – jums ir nelabojami, nekoriģējami dzirdes traucējumi» un ka vienīgā alternatīva, kā uzlabot dzirdi, ir dzirdes aparāti. Protams, sensoneirālu dzirdes bojājumu gadījumā, kad pagājis ilgāks laiks pēc bojājuma iestāšanās, nav iespējams to likvidēt, un tad mēs tik tiešām varam runāt par dzirdes zuduma kompensāciju ar palīgierīcēm, sākot no dzirdes aparātiem un beidzot ar ko modernāku – implantējamām dzirdes ierīcēm.
Taču konduktīvos vidusauss dzirdes bojājumus var un vajag likvidēt ar ķirurģiskām metodēm. Es ilgus gadus strādāju ar ausu pacientiem, un mana darba mūža mīlestība ir tieši vidusauss konduktīvie dzirdes zudumi. Tāpēc man sāp sirds, ka šīs metodes izmanto stipri par maz.
Ar to es gribu sacīt, ka vispirms ir nepieciešama precīza un pareiza diagnostika. Nav jēgas runāt par to, ko ar pasliktinātu dzirdi var darīt, ja nav identificēts, kāds ir dzirdes traucējuma veids – konduktīva vai sensoneirāla vājdzirdība. Atkarībā no šīs informācijas pirmās izvēles atšķiras.
Kā?
