🎁 Atver rakstu izlasi un iegrimsti lauku idillē ar SANTA+ 🎁 
Rīga +13°C 
A vitamīns uzkrājas aknās. Ja tās ir veselas, tad ar šīm A vitamīna rezervēm tev varētu pietikt pat 12 mēnešiem. Savukārt, ja tev ir gremošanas traucējumi – piemēram, aizkuņģa dziedzera iekaisums – vai nepietiekams, nesabalansēts uzturs, vai arī uzsūkšanās traucējumi (glutēna enteropātija jeb celiakija, kad glutēns bojā tievās zarnas gļotādu), iespējams, ka A vitamīna tev trūkst. Taču tā notiek ļoti reti. Biežāk, ja cilvēks pārtiek vienīgi no augu valsts produktiem.
Labie darbi
- A vitamīns īpaši vajadzīgs redzei – ja tā trūkst, veidojas vistas aklums, kad grūti redzēt krēslā un naktī. Tāpat var izžūt acābols un radzenes mīkstums, acu ārsti šo stāvokli sauc par kseroftalmiju.
- A vitamīns nepieciešams tavai ādai, gļotādai un epitēlijaudiem. Klasiski A vitamīna trūkums izpaužas kā hiperkeratoze – ādas virsējais slānis pārragojušos šūnu dēļ sabiezē un kļūst raupjš. Rodas gremošanas trakta gļotādas problēmas. Ja trūkst A vitamīna, bojātās epitēlija struktūras biežāk inficējas – piemēram, acs konjunktīva jeb acābola gļotāda, urīnceļu apvalki, elpceļi. A vitamīns tiek dēvēts par antiinfekcijas vitamīnu.
- A vitamīns nepieciešams, lai veidotos vīriešu dzimumhormons testosterons (starp citu, tas vajadzīgs arī sievietēm) un spermatozoīdi, kā arī placenta.
- Bērniem A vitamīna deficīts var izraisīt lēnāku kaulu attīstību.
- 2016. gadā metaanalīzē tika izvērtēti 11 pētījumi, iekļaujot 2705 aizkuņģa dziedzera vēža gadījumus, un tā pārliecinoši pierādīja, ka A vitamīna uzņemšana ar uzturu samazina risku attīstīties aizkuņģa dziedzera vēzim. Laboratoriskos pētījumos pieradīts, ka antioksidanti, kāds ir arī A vitamīns, savāc brīvos radikāļus, var būt nozīmīgi vēža profilaksē un pat ierobežot vēža šūnu augšanu.
Cik daudz vajag?
- Minimālā A vitamīna dienas deva ir 0,5–0,6 mg.
- A vitamīna rezerves aknās rodas, ja sieviete uzņem 0,75 mg, bet vīrietis – 0,8 mg A vitamīna dienā.
- Ieteicamā deva: 0,8–1 mg dienā.
Cik stabils ir A vitamīns?
- Neitrālā vidē (vitamīnu kapsulā, sviestā, olā) – stabils.
- Saskaroties ar gaisu, ar skābekli – nestabils.
- Gaismas ietekmē – nestabils.
- Temperatūrā virs +80 grādiem – nestabils.
A vitamīna radinieks bēta karotīns
Lieta tāda, ka zarnu sieniņās A vitamīns spēj izveidoties arī no augu krāsvielas bēta karotīna. Proporcija ir skaidri zināma: ja tava gremošanas sistēma darbojas lieliski, no 6 mg bēta karotīna top 1 mg A vitamīna. Tātad – ēd burkānus! Taču viss nav arī tik vienkārši. Šos pārveides procesus un A vitamīna uzsūkšanos daudz kas var ietekmēt, tāpēc zinātnieki uzskata: lai izveidotos 1 mg A vitamīna, tomēr vajag 12 mg bēta karotīna.
Par daudz nav labi!
Ēdot dabiskus produktus, praktiski nav iespējams A vitamīnu pārdozēt, taču ar kapsulām gan tas varētu izdoties – ja uztura bagātinātājus lieto uz savu galvu, nekonsultējoties ar ārstu.
Īpaši bīstami tas ir grūtniecēm, jo A vitamīna pārdozēšana topošajam bērniņam var radīt anomālijas.
Akūta saindēšanās ar A vitamīnu izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, galvassāpēm, paaugstinātu asinsspiedienu, neskaidru redzi. A vitamīna ilgstoša uzņemšana vairāk par 3 mg dienā mazina kaulu stiprumu, jo tā aktīvā forma retīnskābe veicina osteoklastu aktivitāti. Osteoklasti ir šūnas, kas atrodas kaulaudos un tos noārda, izdalot īpašus enzīmus.
Kur ir visvairāk A vitamīna? (100 gramos produkta)
- Cūku aknās – 38,10 mg.
- Liellopu aknās – 15,30 mg.
- Zivju eļļā – 10–30 mg.
- Olas dzeltenumā – 0,88 mg.
- Sviestā – 0,59 mg.
- Sierā (vidēji) – 0,30 mg.
- Biezpienā – (9%) 0,05 mg.
- Govs pienā – 0,032 mg.
- Siļķēs un sardīnēs – 0,01 mg.
Zini! A vitamīns vārītās olās saglabājas labāk nekā ceptās. Vislielākie zudumi ir, olas gatavojot omletē.
Kur ir visvairāk bēta karotīna?
- Žāvētās aprikozēs – 34,6 mg.
- Burkānos – 7,8 mg.
- Pētersīļu lapās – 5,4 mg.
- Spinātos – 4,69 mg.
- Melonēs – 4,67 mg.
- Lapu salātos – 3,9 mg.
- Skābenēs – 2,5 mg.
- Sīpollokos – 2 mg.
- Galviņsalātos – 1,44 mg.
- Ķirbjos – 0,58 mg.
- Tomātos – 0,51 mg.
Zini! Vārītos burkānos bēta karotīna ir daudz vairāk nekā svaigos.
