Rīga +7°C 
Zirņiem svarīgs mērens mitrums – tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc tos iesaka sēt tik agri. Vēlāk pavasarī zeme sāk strauji žūt, tāpēc zirņi slikti dīgst, ja vien saimnieki nestāv blakus ar lejkannu. Jāņem vērā arī tas, ka pārāk liels mitrums zirņiem kaitē, tādēļ pirms sēšanas jāraugās, lai pavasara slapjums ir uzsūcies un dobe neslīkst ūdenī.
Agri pavasarī tos var sēt arī tāpēc, ka zirņiem pietiek, ja zeme iesilusi līdz plus 5 grādiem, un asni labi pārcieš salnas. Daudziem citiem augiem, piemēram, tomātiem vai paprikai, sēkliņas pamostas tikai plus 17–18 grādu temperatūrā, bet salnas var izrādīties liktenīgas. Agrai sējai ir vēl viens labums – līdz ziedēšanai nepagūst attīstīties zirņu tumšais tinējs, kas iedēj savas oliņas ziedos, un no tām attīstās kāpuri, kas sabojā zirņu ražu.
Svarīgākais par sēšanu
- Vajadzēs ap 25 g sēklu uz kvadrātmetru.
- Mērcēt vai nemērcēt? Pastāv uzskats, ka pirms sēšanas zirņi diennakti jāpatur aukstā ūdenī, jo tas veicina dīgšanu. Ja šādi sagatavotas sēklas liek mitrā augsnē, tie ātrāk sadīgs. Taču, ja zirņus sēj sausā augsnē un papildus nelaista, visu mitrumu izsūks zeme un sēklas dzīve būs galā.
- Dobes veido 20 cm citu no citas. Nabadzīgā, smilšainā augsnē var iestrādāt kompostu, kūtsmēslus vai humusu. Tomēr zirņi nav pārlieku prasīgi, izaugs arī mazāk bagātā augsnē. > Sēklas zemē liek 4–5 cm dziļi 10 cm attālumā citu no citas. Smilšainā augsnē var arī mazliet dziļāk – tad ilgāk turēsies mitrums. Labāk sēt biezāk. Ja visi sadīgs, varēs paretināt.
- Sēklas sadīgst 6–7 dienās, vēsākā laikā pirmie asniņi var parādīties pēc 14 dienām. Ja arī tad vēl nedīgst, var parušināt un papētīt, kas noticis. Visbiežāk šādās reizēs sēkla pārvērtusies putriņā. Gaiss bijis par vēsu, augsne par mitru, un sēkla zemē nosmakusi.
- Lai iegūtu agru ražu, zirņus var sēt arī siltumnīcā. Tikai jārēķinās, ka raža gaidāma ne agrāk kā jūnijā un dobes jāveido tā, lai netraucē stādīt tomātus, gurķus un citas siltumprasīgas kultūras.
Īsi par audzēšanu
- Pēc sēšanas zirņu dobes ieteicams apklāt ar agrotīklu. Tas veicinās dīgšanu, jo palīdzēs uzturēt augsnē siltumu un pasargās no sala. Laukā agrotīkls pasargās dīgstus arī no putniem, piemēram, zosīm, kam tīk ar tiem našķoties. Lai agrotīkls varētu uz dobēm palikt pēc iespējas ilgāk, to var klāt virs metāla, plastmasas vai koka lociņiem, veidojot tuneli. Vajadzētu gan uzmanīt gaisa temperatūru. Ja dienā laiks ir silts un saulains, siltumnīcā agrotīkls jānoņem un jānodrošina vēdināšana, lai dīgsti neizsustu.
- Agras rīta salnas zirņiem nekaitē, taču sals, kad gaisa temperatūra zem nulles noslīd jau vakarā un tāda turas visu nakti, gan asnus var nokniebt. Par to gan pārāk nevajadzētu uztraukties. Augs bojā neaiziet! Ar laiku tas atgūstas un pamazām turpina augt. Tikai jārēķinās, ka līdz ražai būs jāgaida mazliet ilgāk.
- Aprīļa sākumā sētus zirņus laistīt nevajag. Taču, ja sēj arī vēlāk, lai jauni zirnīši būtu visu vasaru, mitrums jāgādā.
- Visām zemajām zirņu šķirnēm ir ķerlapiņas jeb ūsas, ar ko augi saķeras kopā. Lai lielāks vējš tos nesagāž kaudzē, dobes malās ik pa gabalam sadzen mietiņus un novelk auklu, kur zirņiem pieķerties. Mietiņu attālums citam no cita paliek katra paša ziņā.
Kuras šķirnes labākas?
Sējot aprīļa sākumā un vidū, ieteicams izvēlēties pēc iespējas agrākas zemo zirņu šķirnes. Viena no tādām ir Avola, kam veģetācijas periods ilgst tikai 50 dienu. Tiem raža ienāksies ap Jāņiem.
Bet, ja zirņus vēlas ēst visu vasaru, labāk izvēlēties kāršu zirņus.
To augums sasniedz pat divus metrus. Ja zirņus ēd svaigā veidā un kārojas saldumu, jāmeklē cukurzirņi. Tos var ēst ar visām pākstīm. Lobāmajos zirņos cukuru nav tik daudz, un tiem uzturā lietojamas tikai sēklas. Taču saldums atkarīgs ne tikai no veida un šķirnes, bet arī laikapstākļiem un ēšanas laika. Kamēr zirņi ir jauni, tie ir saldi. Nobriestot saldums ātri pazūd.
Kādus zirņus vēl pamēģināt?
- Ja grib ēst pelēkos zirņus ar speķi, var meklēt Latvijā radīto šķirni Retrija. Pelēkos zirņus audzē tāpat kā lobāmos vai cukurzirņus, var ēst arī svaigā veidā, tikai tie nebūs tik saldi.
- Sniega zirņiem (angliski – snow peas) un strupajiem zirņiem (angliski – snap peas) ēdamas ir ne tikai sēklas un pākstis, bet arī pārējās veģetatīvās daļas – dzinumi, lapas un ziedi. Sniega zirņiem pākstis ir plakanas, ar ļoti mazām sēklām, bet strupajiem – noapaļotas un pilnas.
- Turku jeb auna zirņus (latīniski Cicer arietinum) pievieno zupām, putrām, no tiem gatavo humosu. Sēj aprīlī, bet veģetācijas periods ir garš – agrajām šķirnēm 100, vēlīnajām – pat 220 dienas. Ziedēšanas un pākšu veidošanās laikā vēlama augsta gaisa temperatūra – pat plus 24–28 grādi.
