Rīga +5°C 
Ceļa locītavā skrimslis, kas klāj kaulu galus, nodilst ātrāk, nekā atjaunojas. Skrimslis plaisā, tā daļiņas var atdalīties un radīt iekaisumu. Ar laiku skrimšļi noārdās arvien vairāk un kaulu gali sāk berzēties viens pret otru, saites kļūst vaļīgas, locītava izļurkājas un kā aizsargreakcija, lai stabilizētu locītavu, parādās kaulu izaugumi, radziņi jeb osteofīti. Kad locītava kļūst mazāk kustīga, apkārtējie muskuļi kļūst plānāki un mazāk stabilizējoši…
Tas viss notiek pakāpeniski un gadu gaitā lēni progresē. Osteoartrītam ir daudz cēloņu, piemēram, vecums un gēni, jo ir cilvēki, kuriem ir ļoti izteikta nosliece uz locītavu nolietošanos un deformāciju. Osteoartrīts parasti izpaužas ar sāpēm kustoties.
Mēģinot sevi pasargāt, centies no tām izvairīties, bet tas savukārt atkal sekmē osteoartrīta attīstību…
Mūsdienu medicīna ar osteoartrīta mesto izaicinājumu nav spējusi tikt galā. Joprojām nav atrasta ārstēšanas metode, kas to likvidētu, – tagad iespējams vienīgi atvieglot izpausmes un nedaudz mazināt tā attīstības ātrumu, mainīt gaitu. Tāpēc zinātnieki un ārsti vienojušies, ka visefektīvākā ir kompleksā pieeja – jādara viss, lai celis kustētos vairāk un sāpētu mazāk.
Pirmajā vietā – fizioterapija
Viena no versijām, kāpēc vispār attīstās ceļu locītavu artroze, osteoartrīts, ir asins apgādes teorija. Asins piegāde audiem ar gadiem kļūst sliktāka kaut vai tikai tāpēc, ka mums asinsvadi, tāpat kā jebkura caurule, pa kuru tek šķidrums, lēnām aizsērē, caurplūde ir sliktāka, attiecīgi visi sīkie asinsvadi nepiegādā audiem pietiekami daudz skābekļa, un tie vienkārši neatjaunojas.
Šajā kontekstā fizioterapijai un tradicionālām ārstnieciskām masāžām ir jēga, jo tās veicina asinsriti un apasiņošanu. It īpaši vingrošana. Saites un cīpslas ir jāstiepj – kaut vai tikai tāpēc, ka tad audi nepārtraukti pieprasa skābekli. Bet, ja saites un cīpslas pietiekami aktīvi nenodarbina, attiecīgi arī asinsvadi vairs tik daudz skābekļa nepiegādā – ko tur lieki tās asinis dzīt?! Tāpēc pēkšņi jūti, ka celis vairs nelokās tik labi kā iepriekš.
Kā sev palīdzēt?
Ar gadiem liekie kilogrami gandrīz visiem nāk klāt, bet vienkārši jāprot ar tiem tikt galā – tātad vajag vai nu mazāk un citādi ēst, vai arī vairāk kustēties. Fizioterapeita uzraudzībā apgūt un regulāri pildīt vingrojumu kompleksu gūžas saišu un muskuļu stiprināšanai, saudzēt ceļu locītavas no lielām slodzēm. Konsultējoties ar ārstu, lietot pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus.
Akūtā situācijā, kad ļoti sāp, ir jālieto pretiekaisuma zāles, kādreiz vajadzīgas arī speciālas injekcijas locītavās.
Bet jāņem vērā, ka locītavās ievadīto kortikosteroīdu jeb hormonu pretiekaisuma un pretsāpju darbība ilgst tikai nedēļas, nevis mēnešus un gadus. Ir jāārstē blakus slimības, kas saistītas ar asinsriti, saistaudiem, cukura līmeni asinīs. Fizikālās terapijas metodes var būt dažādas; tās izvēlas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts atkarībā no mērķa, kas jāpanāk.
Ja ir iekaisums ar tūsku, to mazina, piemēram, magnētterapija. Ja dominē sāpes, tad piemērotākas ir elektroterapijas metodes. Var būt iespējams izmantot lāzerterapijas īpašās programmas – locītavai apkārtesošos audus pabarot ar enerģiju, ko satur gaisma. Laikā, kad locītavas iekaisums ir nomierinājies, var izmantot dūņu aplikācijas, kad dūņās esošās vērtīgās vielas tiek ievadītas caur ādu audos, kas ieskauj locītavu. Ir ultraskaņas procedūras, kas iedarbojas uz saistaudiem ap locītavu. Pozitīvais efekts turas vidēji 3–6 mēnešus. Pēc tam traucējošie simptomi sāk atjaunoties.
Hialuronskābes injekcijas?
Hialuronskābe dabiski atrodas locītavu šķidrumā. Pateicoties šai smērvielai, varam kustēties viegli un bez sāpēm, tā arī pabaro skrimsli. Taču gadu gaitā locītavu šķidrumā esošo olbaltumvielu kļūst arvien mazāk, skrimslis nesaņem vajadzīgās barības vielas pietiekamā daudzumā. Tas kļūst trauslāks, mehāniski vieglāk ievainojams. Savukārt hialuronskābes injekcija ir gatava želejveida masa. Kad 2–3 mililitrus gela ievada ceļa locītavā, tas pārklāj visas nelīdzenās skrimšļa virsmas, un vairs ne tik veselā locītava sāk slīdēt, mazāk ķerties, labi kustēties.
Preparātam piemīt noturīgs pretiekaisuma efekts. Taču runas, ka hialuronskābe ceļa locītavā veido spilvenu, nav tiesa – viss, ko ievada ceļa locītavā, ļoti ātri uzsūcas. Turklāt bez fizioterapijas šādām injekcijām nav lielas nozīmes.
Ortozes?
Tās der, kad nepieciešams atslogot locītavu. Te padomdevējs var būt gan fizioterapeits, gan ergoterapeits, gan fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, gan traumatologs ortopēds – viņi novērtēs ceļgala locītavas stāvokli un vajadzības gadījumā piedāvās tehniskus risinājumus, kā atslogot un stabilizēt sāpošu locītavu kustību laikā.
Mūsdienās ir pieejamas dažādas ortozes, tās iespējams izveidot arī individuāli.
Agrāk lielākoties lietoja elastīgās saites, kas palīdzēja, piemēram, stabilizēt locītavu. Tagad arvien plašāk lieto ortozes, kuras iespējams pielocīt atbilstoši pacienta ķermeņa virsmai, tajās var būt dažādi ieliktņi, polsteri, šinas, siksnas. Ortoze var pat kustību laikā masēt audus, kas veicina tūskas mazināšanos un uzkrātā šķidruma uzsūkšanos. Ortozes mēdz lietot arī pirms fiziskas slodzes, lai profilaktiski pasargātu ceļgala locītavas.
Varbūt līdzēs akupunktūra?
Adatas var iedurt audos ap sāpošo locītavu, panākot vietēju asinsrites uzlabošanos, bet var iedurt pavisam citās vietās. Tad adatu terapijas rezultātā var mainīt sāpju pārvades mehānismus gadījumos, kad audi, kas atrodas ap locītavu (un tie ir plaši), kļūst hiperjutīgi. Tad sāp viss, ne tikai locītava pati – arī visus impulsus, kas nāk no konkrētās locītavas apvidus, smadzenes uztver kā sāpes. Adatu terapija iedarbojas uz šiem sāpju pārvades mehānismiem. Ja ilgi sāp locītavas, sāpes bloķējošā sistēma vienkārši izsīkst, vairs nestrādā.
Akupunktūra ievērojami mazina, maina sāpju uztveri pie osteoartrīta. Efekta ilgums būs tāds pats kā pārējai fizikālajai terapijai – 3–6 mēneši.
Kāpēc jānomet kaut 5 kilogrami?
Palielināta ķermeņa masa rada svaru nesošo locītavu pārlieku noslodzi. Tomēr osteoartrīts progresē arī svaru nenesošās locītavās. Tas saistīts ar iekaisumu veicinošu vielu izdali no tauku šūnām. Ir arī izpētīts: ja svaru samazina par pieciem kilogramiem, gandrīz uz pusi var arī samazināt sāpju stiprumu ceļu locītavās. Taču, ja pietiekami nekustas, pasliktinās apasiņošana locītavu veidojošajos audos un salīdzinoši strauji attīstās saišu un cīpslu vājums, kas var pastiprināt osteoartrīta sāpes. It īpaši, ja ir sēdošs dzīvesveids.
Locītavām vajag skābekli, tāpēc tās jāizkustina.
Ja ap locītavu ir labi attīstīti muskuļi un laba apasiņošana, asinis, kas plūst uz muskuļiem ap locītavu, baro arī pašu locītavu. Locītavām tīkamās, veselīgās kustības ir pastaigas, nūjošana un peldēšana, velobraukšana un specifiska vingrošana.
Pazīmes, kas liek domāt par osteoartrītu
- Sāpes ceļa locītavā.
- Osteofīti jeb radziņi ceļa locītavas rentgenogrammā.
- Vismaz viena no šīm pazīmēm:
• tavs vecums ir lielāks par 50 gadiem;
• rīta stīvums, kas ilgst līdz 30 minūtēm pēc pamošanās un pēc miera perioda;
• gurkstoša, čirkstoša skaņa kustību laikā.
