Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ko nozīmē – ceļgalā ir ūdens?
Tā tiešām tautā mēdz teikt, taču patiesībā ceļa locītavā atrodas sinoviālais šķidrums, kuru ražo locītavas somiņas īpašas iekšējā apvalka šūnas. Tas ir dzeltens, viskozs, eļļai līdzīgs šķidrums, kas gādā, lai audi locītavas iekšpusē pastāvīgi būtu mitri un virsmas slīdētu viena pret otru.
Šķidruma daudzums ceļa locītavā ir atkarīgs no cilvēka auguma, vidēji – 1–2 ēdamkarotes (15–30 ml).
Ar to pietiek, lai nodrošinātu pastāvīgi mitru vidi un ieeļļotu locītavas virsmas. Par palielinātu daudzumu uzskata ap 40–60 ml un vairāk šķidruma, kas liecina, ka locītavā radusies kāda problēma, – veselā celī tas nevairojas.
Vai vienmēr var just, ka ir šis liekais šķidruma daudzumam locītavā?
Ne vienmēr, un ne katram no tā rodas milzīgs diskomforts – tas atkarīgs no saistaudu īpatnībām. Ja tie ir stingri, saites, cīpslas un locītavas kapsula mazāk stiepjas, tāpēc pat neliela šķidruma daudzuma palielināšanās, kas no ārpuses nav manāma, rada sāpes, spīlējošu un spiedošu sajūtu. Iespējama velkoša sajūta ceļa locītavas aizmugurē, var šķist, ka ir sastieptas cīpslas vai muskuļi.
Bieži vien sāpes izstaro uz apakšstilba ikru muskulatūru.
Jo vairāk ceļa locītavā šķidruma, jo lielāks ir kustību ierobežojums. Vispirms rodas grūtības saliekt celi, piemēram, pietupties. Šķidruma daudzumam palielinoties, tiek apgrūtināta arī locītavas iztaisnošana un nākas staigāt ar pussaliektām kājām, it īpaši, ja celis ir stipri iekaisis. Turpretim, ja cilvēkam ir ļoti staipīgi audi, locītavā pakāpeniski var uzkrāties līdz pat puslitram šķidruma. Tad celis izskatīsies kā bumba, taču fiziski vari to neizjust kā lielu traucējumu.
Kāpēc visbiežāk rodas liekais šķidrums?
Šķidruma pārlieka veidošanās ir atbildes reakcija locītavas kairinājumam. Tas var būt mehānisks, piemēram, bojāts menisks, kas palielina berzi starp locītavas virsmām, ko ķermenis cenšas kompensēt, ražojot papildu šķidrumu. Kairinājums var būt arī bioķīmisks, kad ceļa locītavā iekļūst vīrusi, toksīni vai baktērijas.
Visbiežāk menisks plīst vecuma deģeneratīvo izmaiņu dēļ, vienkārši staigājot, apsēžoties, ejot pa kāpnēm vai pietupstoties.
Celī lieks šķidrums mēdz krāties, arī progresējot vecuma izmaiņām, kad rodas tā sauktais primārais osteoartrīts – locītavas skrimslis nodilst un kaulu virsmas berzējas viena gar otru. Fonā var būt arī reimatisks, podagrisks, psoriātisks vai cita veida artrīts, kas mēdz radīt tā saukto sekundāro artrozi, kad nereti nepieciešama ceļa locītavas endoprotezēšana.
Ceļi var piepampt no pārslodzes, piemēram, ja cilvēks stundām ilgi uz tiem rāpo, liekot flīzes vai ieklājot parketu.
Tad šķidrums krājas nevis pašā locītavā, bet tā sauktajā prepatelārajā bursā jeb gļotsomiņā, kas atrodas ceļa priekšpusē. Tikpat labi šķidrums šajā vietā var vairoties pēc sasituma, piemēram, sadauzot celi pret galdu. Tad var gadīties, ka nākamajā rītā ceļa priekšpusē rēgosies milzīga bumba.
Kā likvidēt šķidrumu?
Ja liekais šķidrums izraisa stipras sāpes un kustību traucējumus, ārsts to izvilks ar šļirci, kurai mazliet resnāka adata nekā parasti. Pēc tam uzreiz jūtams atvieglojums, jo mazinās locītavas iestiepums. Jo vairāk celis pietūcis, jo mazāk sāpīga būs procedūra.
Reizēm šķidrums uzsūcas pats no sevis, taču, ja ir bojāts menisks vai cita struktūra, kas kairina locītavu, celis var būt pietūcis, iekams netiks veikta operācija un problēma novērsta.
Iespējams, lai mazinātu iekaisumu, ārsts, izsūcot šķidrumu, locītavā papildus iešpricēs kortikosteroīdu – kenologu vai deksametazonu. Tas palīdz ļoti daudziem, it īpaši osteoartrīta, podagriskā artrīta un psoriātiskā artrīta slimniekiem.
Kā rīkoties mājās, ja celis tiešām piepampis?
Piepampušam celim pieliec ledu vai aukstuma paku, apakšā paklājot drāniņu. Pret sāpēm un tūsku iedzer nesteroīdā pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļa, piemēram, ibuprofēna, tableti.
Līdztekus šīs zāles vari lietot arī ārīgi – plākstera, ziedes vai gela veidā.
Centies celi pārlieku nenoslogot, lai neveicinātu šķidruma uzkrāšanos. Ja tūska 2–3 dienu laikā nemazinās, noteikti sazinies ar ārstu, jo ir jānoskaidro, kas par vainu.
