Rīga +7°C 
Jau tikai ienākot pa Voglio Bene vārtiņiem Alunāna ielā 2, ikdienas steiga paliek ārpusē un pārņem miers – šis ir laiks savējiem, attiecībām un dzīves baudīšanai. Pāris pakāpienu uz leju un nonākam plašā, akmeņiem velvētā, gaismas pielietā telpā, kur no elegantiem plakātiem uzsmaida itāļu kino aktieri un režisori. «Jaunībā pat strādāju ar Šapiro, devos studēt aktiermākslu, bet nesanāca. Tagad esmu skatītājs un mīlu kino,» nosmaida restorāna īpašnieks, mūs sagiadot. Šī nav īpaši organizēta tikšanās. Rubens restorānā ir sastopams praktiski visu laiku. Viņam patīk aprunāties ar klientiem, apkalpot pie galdiņiem, piedāvāt nogaršot ko neparastu, pašam pārliecināties un parūpēties, ka viesi jūtas ērti un patīkami.
«Lūdzu, lūdzu, nāciet tālāk,» Rubens aicina latviski ar nelielu akcentu. Viņš nosmaida un paver mazu lappusi savas biogrāfijas: «Esmu dzimis Tbilisi, mamma ir no Rīgas, tētis – armēnis. Divdesmit vienu gadu strādāju Maskavā, līdz sieva teica, ka nevar izturēt, un atgriezāmies Rīgā. Starp citu tieši šajā ēkā atradās dzimtsarakstu nodaļa, te ir salaulājušies gan mani vecāki, gan vēlāk – mēs ar sievu. Tāpēc restorānam tik mīlestības piesātināts nosaukums.»
Mūsu garšu kolekcija
Pie restorāna ieejas ir mazs veikaliņš – sieri, uzkodas, saldumi, īpaši sagatavoti dārzeņi un, protams, vīns. «Paši atlasām, kas mums garšo, paši vedam produktus no Itālijas. Te atrodami vīni, kurus nekur citur Latvijā nenopirkt, jo nākuši no mazām vīna darītavām, kas nu jau kļuvuši par mūsu draugiem. Nopērkama arī mūsu uz vietas gatavotā pasta. Tā ir mūsu garšu kolekcija, ar kuru vēlamies dalīties,» nosmaida Rubens.
Itāļu dzīves baudīšanas kultūra turpinās arī tālāk – no pieciem līdz septiņiem pēcpusdienā Voglio Bene varat ienākt uz aperitivo. «Pasūti dzērienu, bet uzkodas uzsaucam mēs,» Rubens norāda uz bāru un vedina dziļāk telpās.
«Lūk, virtuve! Visu gatavojam paši – katru dienu svaigu pastu, picas mīklas. Mums ir arī sava desertu meistare. Komanda nav liela – kopā esam 18 cilvēku, bet visi strādājam kā ģimene. Arī jaunu ēdienu, pirms likt iekšā ēdienkartē un piedāvāt viesiem, vispirms nogaršojam visi kopā, jo katram ir atšķirīga garšas izjūta, nevaru paļauties tikai uz savu.»
Restorāna telpas ir gaumīgi zonētas, lai mazākas un lielākas kompānijas var ērti pavadīt laiku, kā pašiem tīk – romantiski un klusi, mierpilnās sarunās, vai plēšot jokus, smejoties un varbūt pat metoties dejās.
«Interjeru veidojām kopā ar mākslinieci Ivetu Šandursku. Katra detaļa ir izlolota un ļoti daudz kas veidots rokām, īpaši mums,» palepojas Rubens un turpina: «Man šis darbs nav naudai. Vēlos ko atstāt pēc sevis – lai cilvēkiem paliek atmiņā. Visiem, kas atnāk – jauniešiem, vecākiem cilvēkiem – lai paliek siltas emocijas, kas te gūtas.
Nu ko, paēdīsim?»
Klasika ar knifiņu
Izvēlamies picas – Margaritu un pēc saimnieka ieteikuma ar bumbieriem un trifeļu medu. Rubens piedāvā, mums noteikti jāpagaršojot ziedkāpostu karpačo un Vitello Tonnato jeb liellopa gaļas šķēles tunča un kaperu mērcē. Sentimenta vadīti klāt pasūtām limonādi tarhūnu.
«Ak, garšo kā bērnībā!» Rubens pasmaida par komplimentu: «Jā, tas nav rūpniecisks, saķīmiķots produkts. Mēs to vedam no Gruzijas, pats biju pie ražotāja, redzēju garšaugus, kā no tiem gatavo sīrupu.»
Atnes uzkodas un drīz vien arī picas, un mēs nodomājam, ka porcijas tik dāsnas, te būtu pieticis arī četriem gardēžiem.
Puķkāposts ir debešķīgs! Siera mērce un patiešām svaigas, acīmredzami tikko plūktas estragona lapiņas. Vitello Tonnato – sabalansēta maigā, mutē kūstošā liellopa un sāļā, dziļā tunča garša ar perfektu kaperu skābuma punktiņu.
Pieskaroties pragmatiskajai pusei – cenas pārsteidz. Margarita maksā tikai 9 eiro. Un tā ir dāsna, skaista Margarita no īstiem tomātiem gatavotas, bagātīgas mērces, ar pufīgu, zeltaini apcepušos, dabīga rauga uzmestu burbuļu maizes maliņu, kuru tā vien gribas nolauzt un tajā iekosties.
Pica ar bumbieriem ir skaista kā mākslas darbs, bet garša – īsts piedzīvojums. Tas ir jūsu eksperiments?
«Mums patīk meklēt interesantas kombinācijas, izmantot sezonālu produktu. Šie vēl ir ziemas bumbieri ar riekstiem, trifeļu medu un četru veidu sieriem. Drīz pievērsīsimies sparģeļiem, tad nāks ogas un citas vasaras veltes, rudenī – gailenes, baravikas…»
Baudām patiešām gardos ēdienus, un ar acīm skrienu pāri ēdienkartei: cepti pipari, tunča salāti ar svaigu gurķi, pastētes ar konjaku un heresu, garneles ar ķiploku mērci, kalmāri, fokača. Zupas – minestrone, zivju zupa ar jūras veltēm. Teļa gaļa Milānas stilā, orzo pasta, jūras asaris ar kartupeļiem un olīvu mērci, tuncis ar baltajām pupiņām, risoto ar trifelēm. Ravioli ar krēmīgu sēņu mērci, stracciatella siers ar kartupeļiem. Pastas ar rikotu, bumbieriem, lazdu riekstiem. Gnocchi ar rikotu, spageti carbonara – Rubens piebilst, ka klasiskā recepte bez krējuma, bet ar guanciale jeb sālītu un žāvētu cūkas vaigu un sieru. Pasta ar garnelēm, kalmāriem, mīdijām. Un, protams, picas, ceptas malkas krāsnī. Arī saldie! Citronu deserts augļa formā ar vaniļu un citronu krēmu. Mille-feuille, kanoli, dželato – vaniļas, pistāciju. Un tiešām viss pašu gatavots?
«Jā, mēs tiešām pilnīgi visu gatavojam paši uz vietas. Izvēlamies vienkāršas, bet kvalitatīvas garšas. Ideja ir, ka šis restorāns drīzāk ir kā itāļu osteria ar vienkāršu, kvalitatīvu virtuvi un situ atmosfēru, kur viesi var droši dalīties ēdienā un emocijās.
Katram cilvēkam ir sava mīlestība. Manējā ir restorāni un viesmīlība, daru to jau 44 gadus. Esmu tik sens, ka savulaik strādāju pat Jūras Pērlē,» nosmej Rubens, tad kļūst nopietns: «Man tā vairs nav tikai profesija, tā ir mana dzīve. Un galvenais ir blakus esošie cilvēki. Es gribu dot viņiem daļu savas mīlestības caur ēdienu un noskaņu. Katrs dara savu mākslu – mūziķis raksta mūziku, gleznotājs glezno. Mēs ar mīlestību gatavojam un pasniedzam ēdienu.»
Mēs bijām, izbaudījām un noticējām.
