• Šobrīd

    weather img

    Rīga -1°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Imunitāte – uzmanības degpunktā

    Stiprini imunitāti
    12. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Cilvēki mūsdienās lielākoties ir labi informēti par veselīga uztura nozīmi dabiskās imunitātes veicināšanā. Bet ko iesākt, ja ēdienkarte ir pārdomāta un veselīga, tajā netrūkst ne svaigu dārzeņu un augļu, ne citu ieteicamu produktu, bet tomēr nemitīgi jāslimo?

    Dr. med. Jeļena Eglīte,

    RSU Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorijas vadītāja

    Imunitāte – iedzimtā un iegūtā

    Imunitāte ir mūsu organisma spēja sevi pasargāt pret noteiktu slimību ierosinātājiem un to var iedalīt iegūtajā un iedzimtajā imunitātē. Iegūtā imunitāte veidojas uz kādas konkrētu slimības izraisītāju, pārslimojot šo slimību vai pret to vakcinējoties. Savukārt iedzimtā jeb dabiskā imunitāte ir vispārējā organisma aizsargspēja. Iedzimtā imunitāte nozīmē, ka mums jau vairākās paaudzēs izveidojusies dabiska spēja cīnīties pret slimībām. Tāpēc, piemēram, mūsu mājdzīvnieki no mums nesaslims, savukārt mums lielākoties nav bīstamas dzīvnieku slimības (piem. cūku mēris, putnu gripa). Taču, piemēram, gripas vīrusiem vairāk nozīmīga ir iegūtā imunitāte, kas izstrādājas pret attiecīgo gripas vīrusu to izslimojot vai pēc vakcinācijas. 

    Tieši vīrusiem piemīt vislielākā spēja mainīties. Līdz ar to cilvēkiem ir vismazākā iespēja izveidoties specifiskajai imunitātei pret tiem. Cilvēku darbības rezultātā arī slimību izraisītāji mikroorganismi mainās, pielāgojas jaunajiem apstākļiem un kļūst grūtāk apkarojami. Katram cilvēkam ir savas imūnsistēmas īpatnības, no kurām daļa ir ģenētiski nosacīta, bet daļa atkarīga no citiem faktoriem, tostarp no cilvēka vecuma. Tiek uzskatīts, ka imūnsistēma nobriest līdz 6 gadu vecumam, bet aptuveni 25 gadu vecumā tā sāk jau novecot. Ap 50 gadu vecumu imūnsistēmas līdzsvaru uztur atmiņas šūnas, kas uzkrājušas diezgan daudz informācijas par dažādiem slimību izraisītājiem, tos atpazīst un iedarbina nepieciešamos aizsargmehānismus, bet vienlaikus katra izslimotā slimība nedaudz vājina organismu, tāpēc ar gadiem nereti kļūst jūtams, ka  ir arvien grūtāk atlabt, piemēram, no  elpceļu vīrusu izraisītām saaukstēšanās slimībām. Ja saaukstēšanās kļūst biežāka, tā nereti ir pirmā pazīme, ka imūnsistēmai nepieciešams atbalsts. Pretvīrusu imunitāti nodrošina imūnsistēmas harmoniska kopdarbība.

    Ēdu veselīgi, bet slimoju – kāpēc?

    Cilvēki mūsdienās lielākoties ir labi informēti par veselīga uztura nozīmi dabiskās imunitātes veicināšanā. Bet ko iesākt, ja ēdienkarte ir pārdomāta un veselīga, tajā netrūkst ne svaigu dārzeņu un augļu, ne citu ieteicamu produktu, bet tomēr nemitīgi jāslimo? Tas nozīmē, ka  ar veselīgo uzturu cilvēks tomēr nespēj uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus! Pēdējā laikā bieži tiek runāts par kuņģa un zarnu trakta mikrobiotu – vairāk nekā 1000 dažādu sugu mikroorganismu populāciju, kam ir liela nozīme cilvēka veselības uzturēšanā.  Gremošanas trakts veic tādas svarīgas funkcijas kā barības vielu uzsūkšana, nodrošina fizisku, mikrobioloģisku un imunoloģisku barjeru, kas pasargā organismu no potenciāli bīstamām vielām un mikroorganismiem.  Ja cilvēks ēd pilnvērtīgu uzturu, bet imunitāte tik un tā ir vāja, tad jāsecina, ka vērtīgās uzturvielas no pārtikas produktiem zarnu traktā vienkārši neuzsūcas, un ir jāmeklē papildu veidi, kā tās uzņemt. Reizēm gadās arī pretrunīgas situācijas: piemēram, ir zināms, ka imunitātes uzturēšanai būtisks mikroelements ir cinks, taču galvenais pieejamais cinka avots uzturā šajā sezonā ir sarkanā gaļa, ko savukārt neiesaka lietot kardiologi, jo tā var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs un līdz ar to nelabvēlīgi ietekmēt sirds un asinsvadu veselību. Lai novērstu imunitātes stiprināšanai nepieciešamo uzturvielu trūkumu, vajadzētu padomāt par piemērotiem multivitamīnu preparātiem. 

    Svarīgākais Tavai imunitātei!

    Saskaņā ar žurnālā Nutrients 2020. gadā publicēto pārskatu, cilvēka imūnsistēmai nepieciešami mikroelementi, tādi kā – A, B6, B12, C, D un E vitamīni, kā arī varš, folāti, dzelzs, selēns un cinks. Šīs elementi darbojas sinerģiski, tiem trūkstot imūnās šūnas nevar pienācīgi veikt savu darbu. Daudzi cilvēki ikdienā neuzņem pietiekami daudz vitamīnu un mikroelementu, un pat neliels viena vai vairāku būtisku elementu trūkums var vājināt imūnsistēmu. Tiem ir daudzveidīga loma imūnsistēmas darbības uzturēšanā. Attiecībā uz iedzimto imunitāti iepriekš uzskaitītie vitamīni un minerālvielas darbojas sinerģiski, lai veidotu pirmo šūnu aizsardzības barjeru.

    Vitamīni, bioflavonoīdi un minerāli, piemēram, beta-karotīns, A, C un E vitamīni, folskābe, B6 un B12 vitamīns, cinks un selēns ir antioksidanti, kas var stiprināt cilvēka imūnsistēmu – regulē imūnās reakcijas un apgādā šūnas ar enerģiju. Mūsu organismam nepieciešami antioksidanti, kam piemīt spēja pārvērst brīvos radikāļus reducētās formās, tādējādi pasargājot šūnas no brīvo radikāļu graujošās iedarbības, kam ir būtiska nozīme vismaz 50 slimību patoģenēzē

    Augstam brīvo radikāļu riskam ir pakļauti cilvēki, kuriem ir vienveidīgs un nesabalansēts uzturs, kas neievēro veselīgas ēdienkartes principus (un tie ir vairākums), kuri pakļauti ikdienas stresam vai kuriem ir hroniskas un akūtas slimības. Arī jo vecāks kļūst cilvēks, jo vairāk viņam var kaitēt brīvie radikāļi. Visos šajos gadījumos uztura bagātinātāju papildus lietošana ir gandrīz vienīgais veids, kā nodrošināt pietiekamu mikroelementu uzņemšanu cilvēka ķermenī. Lai arī pastāv pretrunīgi dati, pieejamie pierādījumi liecina, ka uztura papildināšana ar vitamīniem un  mikroelementiem var modulēt imūnās funkcijas un mazināt infekciju risku.

    Taču atceries – par uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, vienmēr vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu.

    A.F. GombartA. Pierre, S. Maggini. A Review of Micronutrients and the Immune System –Working in Harmony to Reduce the Risk of Infection. Nutrients. 2020 Jan; 12(1): 236.

    Materiāls tapis sadarbībā ar Vitabiotics.lv

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+