Mazliet eksotiskas garšas – ķirbji un pākšaugi

Ķirbju šķirņu ir gana daudz, un tās cita no citas atšķiras – ir tādas, kas ienākas agrāk un salīdzinoši plānās miziņas dēļ ir ātrāk apēdamas, un ir arī vēlās šķirnes, kurām miza nobriest cieta, un tos var labi uzglabāt līdz pat pavasarim un vēl ilgāk.

Lielākoties ķirbji saistās ar oranžas krāsas mizu, taču vieni no garšīgākajiem un arī labi uzglabājamiem ir tieši muskatķirbji un sviesta ķirbji, kuru mizas krāsa nav oranža (biežāk tumšzaļa un bēšīga), toties mīkstums gan ir skaisti piesātinātā oranždzeltenā tonī. Sviesta ķirbji un muskata ķirbji pieder muskatķirbju grupai un labi garšo dažādos veidos – gan svaigi, gan zupās un desertos, tos var arī cept, vārīt, spiest sulās, kā arī marinēt, jo nešķīst un saglabā kraukšķīgumu.

Kā ķirbi glabāt? Ķirbjiem nepatīk temperatūras svārstības, tie jāglabā vienmērīgā temperatūrā. Droši var glabāt istabā, jo sauss un silts ķirbjiem patīk. Taču, tā kā reizēm ķirbji stāvot mēdz iebojāties, labāk tiem jau laikus paklāt apakšā kādu necaurlaidīgu drānu vai uzlikt uz paplātes. Ķirbjus var glabāt arī vēsākā telpā, bet ne aukstākā par 12 grādiem. Ja tādu iespēju nav, bet ķirbi gribas saglabāt ilgāk, to var savārīt, sablendēt biezenī un sasaldēt nelielās porcijās – būs laba bāze zupām, mērcēm u. c.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Personības

Sporta komentētāja Kreipāna balss atgriežas televīzijā! Jau sestdien komentēs futbolu

Santa.lv

Rēzija Kalniņa

Rēzija Kalniņa: Grūti apzināties, ka tuvam un mīļam cilvēkam vairs nevarēšu pieskarties

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

PĀKŠAUGI

Pākšaugi ir nozīmīgs olbaltumvielu avots, īpaši veģetārā uztura pamatā. Tie ir arī labs šķiedrvielu avots, palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, normalizē asinsspiedienu un mazina cukura diabēta risku, satur vērā ņemamu B grupas vitamīnu un dzelzs daudzumu. 100 gramos pupiņu ir apmēram 20–22 grami olbaltumvielu, ap 40 grami ogļhidrātu un maz tauku, tikai 1–2 grami.

Ja rūp dabai draudzīga saimniekošana, ir vērts zināt, ka augšanas laikā pākšaugi bagātina augsni ar slāpekli un uzlabo tās struktūru. Pēc novākšanas pākšaugus var ilgi uzglabāt un ēst visu nākamo gadu.

Vārot pākšaugus, sāli labāk pievienot beigās, jo, sālot sākumā, vārīšanas laiks būs ievērojami ilgāks. Tiem cilvēkiem, kuriem pēc pākšaugu ēšanas parasti pūšas vēders, ieteicams lietot lēcas vai Ķīnas pupiņas, kas ir vieglāk sagremojami pākšaugi, savukārt starp zirņiem kā vieglāk gremojamie izceļas šķeltie zirņi un turku zirņi. Dzeltenās un sarkanās lēcas pirms vārīšanas pat nav nepieciešams mērcēt, tās izvārās 15 minūtēs. Vēl padoms, lai mazinātu vēdera pūšanos, – pākšaugus ieteicams gatavot kopā ar garšvielām: ķimenēm, kumīnu, fenheli, ingveru u. c.

Ķirbja un fenheļa krēmzupa ar apceptiem turku zirnīšiem

Garšās maiga un interesanta zupa – var ierosināt ēdējiem uzminēt sastāvdaļas! Ķirbis un fenhelis ir neparasta savienība, kuru vērts pamēģināt, un garšvielas apceptie zirnīši ir kā punktiņi uz i, kurus krēmzupas struktūrā ir patīkami uzkost.

Sastāvdaļas

• 1 sīpols
• 1 ķiplokdaiviņa
• Olīveļļa cepšanai
• 1 fenheļa bumbulis (ap 300 g)
• 315 g sviesta ķirbja ‘Butternut’
• Sāls, pipari pēc garšas
• Svaigi rīvēts muskatrieksts
• Mazliet buljona vai ūdens
• 40 g svaigi sarīvēta Parmas siera (vai cits līdzīgs cietais siers)
• 150 ml kokosriekstu piena

Pasniegšanai

• 100 g konservētu vai vārītu turku zirņu
• Šķipsna paprikas pulvera
• Šķipsna ingvera pulvera
• Pāris zariņu svaiga timiāna (var arī kaltētu)
• Sāls, pipari pēc garšas

Sīpolu sīki sakapā, tāpat arī ķiplokdaiviņu. Ķirbi nomizo un sagriež parupjos gabaliņos. Fenhelim plāni nogriež apakšējo daļu un augšējos stublājus (ja tur ir smuki zaļumi, tos atstāj zupas dekoram), un pašu sagriež apmēram astoņās daļās. Katlā sakarsē mazliet olīveļļas, apcep tajā sīpolus un ķiplokus, līdz sīpoli caurspīdīgi, tad pievieno ķirbi un fenheli. Pieber sāli un svaigi maltus piparus, kā arī pierīvē šķipsnu svaiga muskatrieksta. Pārlej nedaudz karsta buljona vai ūdens (apmēram glāzi), uzliek katlam vāku un uz nelielas uguns vāra 10 minūtes. Kamēr vārās, uz pannas sakarsē mazliet eļļas, uzber noskalotus un nosusinātus turku zirņus, pieber paprikas un ingvera pulverus, sāli, piparus un timiānu (ja ir svaigs, liek tikai no zariņiem nobraucītas lapiņas), maisot apcep, līdz kraukšķīgi.

Katlā izvārītos dārzeņus sablendē, pēc vajadzības mazliet vēl papildina ar karstu buljonu vai ūdeni, tad zupā iemaisa smalki sarīvētu cieto sieru un, kad tas iekusis, pielej arī kokosriekstu pienu. Zupu uzkarsē un lej šķīvjos. Dekorē ar pārpilinātu kokosriekstu pienu, ceptajiem turku zirņiem, svaigām timiāna lapiņām un fenheļa zaļumiem. Pēc vēlēšanās vēl pārkaisa ar svaigi maltiem pipariem un sāli.

Fenhelis mazina vēdera pūšanos, tas ir labs sirdij un nervu sistēmai, kā arī palīdz attīrīt organismu.

Pākšu pupiņas ar Indijas riekstiem aromātiskā mērcē

Zaļās vai dzeltenās pākšu pupiņas ne vienam vien vēl saglabājušās saldētavā no pērnā gada ražas. Šajā receptē tās garšīgi sastopas ar maigajiem Indijas riekstiem un austrumniecisku mērcīti. Pasniegt var gan kā siltos salātus pamatēdienā, gan kā piedevu.

Sastāvdaļas

• 300 g zaļo pākšu pupiņu (no saldētiem krājumiem)
• Sauja Indijas riekstu
• Sāls un pipari pēc garšas

Mērcei

• 1 ēdamkarote sojas mērces
• 2 ēdamkarote sviesta
• 1 ēdamkarote medus
• 1 ēdamkarote Hoisin mērces
• 2–3 ķiplokdaiviņas
• 1 tējkarote sarīvēta svaiga ingvera

Ja vēlas mazliet skābena svaiguma garšu ansamblī, pupiņas pasniedz ar laima daiviņām!

Indijas riekstus 3 stundas iepriekš liek mērcēties vieglā sālsūdenī. Tad katlā uzvāra ūdeni, pieber sāli un liek vārīties pākšu pupiņas. Vāra apmēram 6–7 minūtes, lai ir vēl, kā saka, al dente, kožamas. Kamēr pupiņas vārās, pannā liek kopā visas mērces sastāvdaļas: sviestu, sojas mērci, Hoisin mērci, medu, rīvētu ingveru un caur spiedni izspiestas vai sīki sasmalcinātas ķiplokdaiviņas. Maisot uzkarsē un turpina maisīt, līdz mērce viendabīga. Mērcei pievieno novārītās pākšu pupiņas un izmērcētos riekstus. Uz nelielas uguns visu kopā uzkarsē un samaisa, lai mērcīte apņem visas pupiņas un riekstus.

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.