«Ja atzīstam lietas, kādas tās ir, esam kaili lauka vidū.» Gabrieļus Landsberģis par Baltijas drošību
Mēs reti pamanām kaimiņvalsts premjerus, kur nu vēl ministrus, taču bijušā Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa vārdu latvieši iemācījās visai naski. Ne tikai tāpēc, ka viņa vectēvs bija varens Lietuvas neatkarības cīnītājs. Gabrieļus savu slavu nopelnīja pats. Daudzi novērtēja politiķa drosmi skaļi un atklāti iestāties par Ukrainu kara sākumā. Biznesa un diplomātu aprindās ievērību izpelnījās viņa nostāšanās pret Ķīnu, ļaujot Taivānai atklāt savu pārstāvniecību Viļņā. Šobrīd Gabrieļus ir Stenforda Universitātes (ASV) pētnieks, raksta grāmatu par to, kā ir palikt bez liela drauga – Amerikas Savienotajām Valstīm –, un pasaules ietekmīgākajiem TV kanāliem regulāri atgādina par Baltiju un tās aktualitātēm.
Foto: Mindaugas Mikulenas
– Kā tu nokļuvi Stenfordā?
Esmu te kā pētnieks stipendijas programmā. Gandrīz uzreiz, kad aizgāju no politikas un beidzu savu ministra karjeru, mani uzrunāja vairākas ASV universitātes, aicinot pavadīt gadu pie viņiem. Bija viens reāls mācību piedāvājums Stenfordā, otrs vairāk pētniecisks, kas saistīts ar Ķīnu un Klusā okeāna reģionu.
No abiem izvēlējos pavadīt gadu Kalifornijā. Kāpēc tur, nevis Vašingtonā? Silīcija ieleja ir pavisam citāda.
Bet te ir arī savs politiskais elements, ļoti spēcīga militārā bāze, tehnoloģijas, finanses, tagad arī mākslīgais intelekts. Tā ka es sevi noliku mazliet citādā situācijā, ārpus savas komforta zonas.
– Kas ir tavs pētniecības darbs?
Esmu programmā, kas paredzēta bijušajiem augsta līmeņa valdību ierēdņiem. Starp šīs stipendijas saņēmējiem bija arī Tomass Ilvess, Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova, arī bijušais Ukrainas premjers Oleksijs Hončaruks. Programma ir diezgan brīva. Varu izmantot visus universitātes resursus, apmeklēt lekcijas, pavadīt laiku studējot, rakstot. Šajā semestrī nedaudz arī mācu citus. Esmu nolasījis vairākas atvērtās lekcijas par Baltiju.
Viena no galvenajām tēmām, par ko diskutējam, – cik ļoti ASV ir ieinteresētas mūsu drošībā, Ukrainas karā un tamlīdzīgās tēmās. Tas nav liels pārsteigums, ka cilvēkiem šeit pārsvarā tas nav saistoši. Pasaulē notiek tik daudz lietu, kas ir tuvākas viņu interesēm, – tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, Ķīna un tā tālāk. Tāpēc domāju, ka būtu labi pastāstīt stāstu, balstoties uz dažiem piemēriem no mana darba – kā mēs tiekam galā ar Krievijas spiedienu.
– Tas izklausās pēc laba temata grāmatai.
Es tieši strādāju pie grāmatas. Atvedu sev līdzi trīs biezas dienasgrāmatu mapes, ko rakstīju, kad biju ministrs. Tagad cenšos tās pārrakstīt vienkāršākā valodā, man jau ir vienošanās ar starptautisku izdevniecību, kas grāmatu izplatīs Eiropā un ASV. Faktiski tās ideja ir par to, ko nozīmē dzīvot valstī, kas ir atkarīga no ASV drošības garantijām, un kas notiek, kad lielvara zaudē interesi un novēršas no tevis.
– Perfekts tilts uz nākamo jautājumu. ASV atbalsts Eiropai lielā mērā ir atkarīgs no vienas personas – Donalda Trampa. Varbūt esmu ļoti naivs, bet, manuprāt, ASV interesi par Eiropu var itin viegli atjaunot pēc viņa prezidentūras.
