Rīga +19°C 
Mūsdienu pasaulē patērētāju kults ir sasniedzis savu virsotni – tik daudz apģērbu kā šobrīd vēl nav bijis nekad. Zinātnieki lēš, ka ar patlaban saražoto apģērbu daudzumu varētu satērpt veselas sešas paaudzes. Skan daudz, turklāt, lai saražotu šo milzīgo apjomu, ražotāji savai produkcijai mēdz izvēlēties tekstilu, kas kaitē ne tikai dabai, bet arī cilvēka veselībai. Kā tieši apģērbs cilvēkam nodara kaitējumu zinātniece Ulla Milbreta pastāstīja biedrības Zero Waste Latvija rīkotajā lekcijā Tekstila ABC.
Plastmasas drānās
Iepirkšanās karstumā lielākoties pircēji aplūko cenu kartīti, izmēru un aptausta pašu audumu, taču tikai retais ieskatās, no kā izgatavots apģērba gabals. Šobrīd veikalos gandrīz 70% no visām drēbēm ir sintētika un vispopulārākais ir tieši poliesters. Poliestera priekšrocības ir tādas, ka to var bezgalīgi daudz reižu mazgāt veļasmašīnā, tas ātri žūst, nemaina formu, neburzās, ir arī ļoti ērts un arī tik ātri nedilst kā dabīgie materiāli. Trūkumi ir statiskā elektrība, to arī bieži vien ir grūti iztīrīt, ja uz tā tikuši eļļas vai tauku traipi, vēl poliesters būtībā ir plastmasa un tā ļoti ātri aizdegas.
No sintētiskajiem materiāliem, bieži sporta apģērbi un zeķubikses tiek ražotas no neilona jeb poliamīda. Lai arī šāda tekstila drēbes ir staipīgas uz izturīgas, tomēr vienlaikus neilons ir arī vidi piesārņojošākā šķiedra. Ir pētījumi, kas liecina, ka no neilona visvairāk izplūst ražošanas procesā pievienotās ķīmiskās vielas, savukārt sievietēm, kuras strādā neilona ražošanas rūpnīcās, krūts vēža risks palielinās divas reizes. Tikpat kancerogēns ir arī akrils – mākslīgā vilna. Akrila pamatsastāvdaļa ir akrilnitrils, kas ir degoša, toksiska un cilvēka dzīvībai un dabai bīstama viela. Pierādīts, ka akrilnitrils izrausa plaušu, vēdera dobuma un smadzeņu vēzi. Vēl tikpat ļoti izplatīts materiāls ir spandekss, likra jeb elastāns. Tas ir ārkārtīgi izturīgs, staipīgs audums, taču mūsdienās aizvien nav izgudrots veids, kā to pārstrādāt.
Lielākie grēkāži
Sintētiska apģērba ražošanas procesā tiek izmantotas tūkstošiem ķīmisku vielu. Daļa no tām ir ārkārtīgi kaitīgas cilvēka veselībai, piemēram, apģērbu ražošanas procesā plaši izmanto formaldehīdu, kas neļauj tekstilam burzīties, sarauties vai izbalēt tā krāsai, kā arī pasargā to no pelējuma. Tomēr šo pašu ķimikāliju izmanto arī līķu iebalzamēšanai un tā kaitē arī cilvēka veselībai – tā veicina alerģiskas reakcijas, izraisa acu asarošanu.
Tomēr formaldehīds nav vienīgā kaitīgā ķīmiskā viela, ar kuru tiek apstrādātas drānas. To ražošanā izmanto arī bisfenolu A, kam ir pierādīta graujoša ietekme uz endokrīno sistēmu un auglību, smagos metālus, svinu, ftalātus, antimonu un PFAS jeb per- un polifluoralkilsavienojumus, kas kaitē gan videi un augsnei, gan cilvēka veselībai. Šīs bīstamās ķīmiskās vielas, ar kurām apstrādāt apģērbs, cilvēka organismā nonāk caur ādu berzes rezultātā, kā arī ieelpojot.
Eiropas Savienībā ir noteiktas stingras regulas, kas neļauj ražotājiem tekstila izstrādē izmantot pārlieku lielu apjomu kaitīgo vielu, tādēļ Eiropas veikalos nopērkamais apģērbs vairāk vai mazāk satur tādu ķīmisko vielu daudzumu, kas cilvēka veselību būtiski neapdraud. Tomēr lielākie grēkāži ir ultra ātrā mode, proti, Āzijas lieltirgotāji Shein, Aliexpress un Temu. Lai arī šie apģērbi ir lēti, taču pētījumos zinātnieki atklājuši, ka šajos apģērbu veikalos nopērkamo drānu ražošanā nekādas normas nav ievērotas un to sastāvā ir ārkārtīgi bīstams un augsts ķīmisko vielu kokteilis.
2022. un 2025. gada vides aktīvistu organizācijas Greenpeace pētījumos tika pierādīts, ka Shein tirgotie apģērbi vairākas reizes pārsniedz Eiropas Savienības noteiktās ķīmisko vielu koncentrācijas normas, turklāt dažas no pozīcijām sasniedz jau cilvēka veselībai ļoti bīstamus līmeņus. 2022. gadā vides aktīvisti izpētīja, ka no 47 drānām septiņas saturēja ievērojami lielāku pieļaujamo ķīmisko vielu koncentrācijas līmeni, bet jau 2025. gadā no 56 drānām bīstamas bija jau 18 drēbes, no kurām trīs apģērbi bija paredzēti bērniem. Septiņām no pērnajā gadā pētītajām jakām PFAS koncentrācija Eiropas Savienībā atļauto līmeni pārsniedza vairāk nekā 3000 reižu, bet ftalātu līmeni – 100 reizes.
Auglība sprukās
Vēl nesen Eiropas Savienībā BPA jeb bisfenolu aizliedza izmantot plastmasas ražošanā, jo tas būtiski ietekmē sieviešu hormonus un auglību, tomēr apģērbu izstrādē šī viela aizvien nelielās devās ir atļauta visā pasaulē. Savukārt pērn Greenpeace pētījumā zinātnieki atklāja, ka dažās no Shein tirgotajām apakšveļām bisfenola koncentrācija pārsniedz drošo cilvēkam līmeni, kas nozīmē, ka bisfenols no šādām apakšbiksēm tiešā viedā caur dzimumorgāniem nonāk sieviešu ķermenī un samazina auglību.
Sintētiskie materiāli arī tiešā veidā ietekmē vīriešu spēju tikt pie bērniem.
Piemēram, pierādīts, ka, ilgstoši valkājot poliestera apakšveļu, tajā rodas statiskā elektrība, kura nemitīgi tiek izlādēta uz vīriešu dzimumorgāniem. Tāpat arī poliesters ir neelpojošs materiāls, kas traucē termoregulācijai un karsē sēkliniekus. Jau tālajā 1992. gadā Kairas universitātes Medicīnas fakultātes eksperimentā tika pierādīta poliestera postošā ietekme uz vīriešu auglību. Pētījumā, kurā 14 drosmīgi vīrieši vesela gada garumā valkāja poliestera slingus, tika atklāts, ka šis materiāls padara vīriešus azoospermiskus jeb tiem kritiski samazinājās spermatozoīdu skaits. Pēc eksperimenta vīriešu auglība atjaunojās piecu mēnešu laikā.
Mikroplastmasa it visur
Poliestera un citu sintētisko apģērbu bīstamā un neredzamā puse ir mikroplastmasa, par kuru plašāk tiek runāts tikai pēdējā laikā. Mikroplastmasa ir ārkārtīgi sīki plastmasas pavedieni, kurus ik dienu cilvēks ieelpo un tie tālāk nonāk gandrīz visā ķermenī, tostarp, smadzenēs, sirdī, asinsvados, aknās, nierēs, plaušās, arī embrijos. Zīmīgi, ka pārstrādāts poliesters izdala pat sīkākas un vieglākas šķiedras, tādēļ tās mūsos ieiet dziļāk nekā dabīgas šķiedras, kā piemēram, vilna, kokvilna, kaņepe vai lins, kurus ieelpojot drīz vien var izšķaudīt ārā.
Nu jau pastāv vairāki pētījumi, kuros atklāta mikroplastmasas kaitīgā ietekme uz veselību. Piemēram, Itālijā bija pētījums, kur atklāja, ka mikroplastmasas nogulsnes kā trombi var aizsērēt artērijas un palielināt infarkta vai sirdstriekas risku līdz pat piecām reizēm. Citā pētījumā skatīja mirušu cilvēku smadzenes, aknas un nieres. Tur pārsteidzošā kārtā tika atklāts, ka mikroplastmasa visvairāk nogulsnējusies tieši smadzenēs, bet mazāk – citos orgānos. Zīmīgi, ka tieši tiem cilvēki, kuriem atklāja vislielāko mikroplastmasas koncentrāciju smadzenēs, bija sirguši ar demenci. Protams, nevar droši apgalvot, ka mikroplastmasa izraisa demenci, taču šī ir visnotaļ satraucoša kopsakarība. Tāpat atklāts, ka mikroplastmasa ir vainojama arī pie baktēriju rezistences veidošanās pret antibiotikām, jo ap mazajiem plastmasas gabaliņiem veidojas bioplēve, kur pieķeras baktērijas un ap to veido gēnu apmaiņu un tādējādi attīsta spēju pretoties antibiotikām.
Kā samazināt kaitējumu savam ķermenim?
Lielajā iepirkšanās karstumā piebremzē – aplūko drānas un iegādājies tās ne tikai izskata dēļ, bet rūpīgi apskati arī etiķi un tā sastāvu. Lūk, kā vari samazināt apģērba kaitīgumu.
- Centies apģērbu iegādāties klātienē vai Eiropas Savienības veikalos, kur skaidri zināms, ka ražotāji ir ievērojuši visas regulas un ražošanā nav pārlieku pārspīlējuši ar ķimikāliju pievienošanu.
- Izvēlies pēc iespējas dabiskākus materiālus, piemēram, kokvilnu, vilnu, mohēras vai merino vilnu, linus, kaņepi, liocelu jeb tencelu, viskozi.
- Neatkarīgi no tā, vai iegādājies pilnīgi jaunas drēbes vai lietoto apģērbu bodē, vienmēr tās izmazgā, lai noskalotu visas ķīmiskās vielas, ar kurām drānas apstrādātas.
- Ņem vērā, ka drēbes nav arī vēlams mazgāt pārāk bieži, jo mazgāšanas procesā apģērbs ātrāk nodilst un no tā izdalās vairāk mikroplastmasa.
- Izmanto maksimāli zemu temperatūru. Jo augtāka temperatūra, jo vairāk notiek visi ķīmiskie procesi.
- Pulvera vietā izvēlies šķidro mazgāšanas līdzekli, jo pulveris rada mehānisku berzi un veicina mikroplastmasas izdalīšanos.
- Žāvē drēbes karinot nevis žāvētājā, jo arī tas nodeldē apģērba šķiedras ātrāk. Ja nevar iztikt bez žāvētāja, vari tajā uzstādīt mikroplastmasas filtru.
- Regulāri vēdini telpas un tīri putekļus, jo mikroplastmasa nosēžas it visur.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
