Rīga +22°C 
Šim stāstam ir pavisam personisks sākums. Mūsu mīļais kaķītis, nodzīvojis garu un raibu mūžu, aizgāja gulēt un vairs nepamodās. Protams, karaliska aiziešana vecajam runcim. Tomēr pa vidu savai bēdai un bērnu mierināšanai bija arī jāsaprot – ko darīt? Kaķis izvēlējās kāpt pie debesu pelēm svētdienas vakarā, kad uz laukiem tiksim vien pēc darba nedēļas. Ko iesākt tagad, pilsētas dzīvoklī? Ir jau dzirdēti stāsti par kastītēs ieliktiem kāmīšiem, ko kādu laiku uzglabā ledusskapja saldētavā, līdz, piemēram, atkūst zeme un zvēriņu var apglabāt zem rožu krūma. Tomēr man kaut kā šķita savādi pastumt malā pērn sasaldētās zemenes un mellenes un pa vidu ielikt Muri, lai pagaida līdz bērēm, kamēr mums beigsies darba nedēļa.
Kur kaķis staigājis
«Pirmkārt, jāsāk ar to, ka mirušu lolojuma dzīvnieku apglabāšanu un – lai gan mums nepatīk šis vārds, bet formālajā valodā tā raksta – iznīcināšanu nosaka likumdošana. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti paredz, ko drīkstam darīt un ko ne.
Viens no biežākajiem jautājumiem ir – vai dzīvnieku drīkst apglabāt savā privātajā teritorijā, piemēram, piemājas dārzā vai mazdārziņā? Jā, Ministru kabineta noteikumi to atļauj, taču tie tiek norādīti kā izņēmuma gadījumi,» skaidro Toivo Lāāts.
«Respektīvi, apglabāšana savā piemājas teritorijā ir atkāpe no vispārējās kārtības.»
Te jāievēro noteikta kārtība: pirmkārt, mirušu kāmīti, kaķi vai suni drīkst apglabāt savā privātmājas teritorijā – vietā, kurā dzīvojam. Otrkārt, šai vietai jāatrodas norobežotā teritorijā, tātad tas, piemēram, ir pagalms, ap kuru ir sēta vai žogs. Dzīvniekus nedrīkst apglabāt lauksaimniecībā izmantojamā zemē un arī ne daudzdzīvokļu māju teritorijā.
Noteikumi diktē, ka mirušais dzīvnieks jāaprok bedrē, un tam virsū jābūt vismaz vienam metram zemes slāņa. Šo visu nosacījumu jēga ir, lai netiktu radīta smaka un piesārņojums augsnei, ūdenim vai gaisam un lai mirušajam dzīvniekam nevarētu piekļūt citi dzīvnieki, piemēram, lapsas vai klaiņojoši suņi, kam varētu būt interese to izrakt.
Ar skatu uz upi
Vēl noteikumos aprakstīts, ka lolojumdzīvniekus nedrīkst arī apglabāt pie upēm, ezeriem, ūdenstilpnēm vai citiem virszemes ūdens objektiem.
Jautājums – cik tālu no krasta? Jo varbūt gar lauku māju plūst upe un šķiet, ka uzkalniņš tās malā būs skaista atdusas vieta mīlulim. «Noteikumos tiek minēts, ka to nedrīkst darīt pie ūdens ieguves vietām un aizsargjoslās. Precīzs attālums būs atkarīgs no konkrētās vietas, zemes struktūras un citiem apstākļiem. Bet principā jāvadās pēc veselā saprāta – lai šo vietu ūdens neapplūdinātu, neizskalotu, lai tas netraucētu citiem cilvēkiem un neietekmētu ūdeņus,» atbild speciālists.
Mazu piemineklīti
Ja savā dārzā savam mīļajam četrkājainajam draugam vēlos veltīt piemiņas zīmi – vai to drīkst uzlikt?
Izrādās, arī te ir savi noteikumi, jo skaidrs, ka plašā lauku viensētas teritorijā nekas šokējošs nebūs, ja pie zvēru kapiņiem tiks atvelti, teiksim, laukakmeņi un tajos iekalti dzīvnieku vārdi. Savukārt, ja runājam par dārzu, kur pāri kaimiņu žogam viss labi redzams, skaidrs, ka neviens nāburgs nepriecāsies, ja viņam blakus tiks ierīkota dzīvnieku kapsēta. «Ir arī savi noteikumi, kas nosaka, vai objekts uzskatāms par pieminekli. Piemēram, ja uz tā būs krusta simbols, tas jau ir piemineklis. Ja tā būs keramikas vāze ar rozēm vai māla priekšmets dzīvnieka formā – visdrīzāk tas neskaitīsies kā piemineklis,» skaidro Toivo Lāāts.
Urniņa uz kamīna dzegas
Savukārt dzīvnieku kremēšanas pakalpojumus piedāvā četras krematorijas. Daugavpilī, Jelgavā, Rīgā un Babītes pagastā, blakus Citiem medību laukiem. Tiesa, jārēķinās, ka dzīvnieku kremācija nav lēta.
Dzīvnieks līdz 10 kilogramiem – un ir vienalga, vai tā ir jūrascūciņa, kas sver pārsimt gramu, vai kaķis, – maksā ap 100 eiro plus cena par urnu.
«Pēc kremācijas dzīvnieka saimniekam atdod pelnus, un ar tiem viņš var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Pelni vairs nav bīstami un nepakļaujas iepriekš aprakstītajam regulējumam. Tas vairāk ir ētikas jautājums – lai netraucētu citiem un neradītu nepatīkamas sajūtas, tos drīkst izkaisīt, apglabāt dārzā vai dzīvnieku kapsētā,» komentē speciālists.
Lauksaimniecības dzīvnieki
«Zirgu dzimtas dzīvniekus drīkst apglabāt dzīvnieku kapsētās, bet tādus lielos dzīvniekus kā govis, aitas, kazas pieskaita lauksaimniecības dzīvniekiem, un tur jau ir konkrēta kārtība, ko lopkopji visbiežāk zina. To pārstrāde notiek pēc stingri noteiktiem principiem – noteiktā temperatūrā un spiedienā. Latvijā ir viens uzņēmums, kas drīkst veikt šādu dzīvnieku blakusproduktu pārstrādi, – Grow Energy, kas atrodas Limbažu pagastā. Pašiem saimniekiem dzīvnieki nav jāved – ir izveidota savākšanas sistēma. Uzņēmumam piesaka vajadzību, tiek plānoti maršruti. Šādi iespējams nodot arī lielus lolojuma dzīvniekus, piemēram, suņus.
Saskaņā ar noteikumiem jānodod arī daļa dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, piemēram, trušu ādas, ja tās netiek izkaltētas vai citādi izmantotas. Savukārt, kaujot cūku pašpatēriņam, noteikumi atļauj daļu blakusproduktu izmantot lolojuma dzīvnieku barošanai. Toties aprakt tos savā teritorijā vai izmest kompostā nedrīkst – šādā gadījumā tie jānodod pārstrādei.
Pēc tam notiek pārstrāde atbilstoši stingrai klasifikācijas sistēmai. Daļa materiālu tiek izmantota biodegvielas vai biogāzes ražošanā, daļa – mēslojumam, bet daļa pēc pārstrādes tiek apglabāta atkritumu poligonos. Latvijā darbojas arī uzņēmumi, kas savāc un transportē dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus uz pārstrādi Lietuvā,» skaidro Toivo Lāāts.
Dzīvnieku kapsētas
Ja savas piemājas teritorijas, kur apglabāt aizgājušo mīluli, nav vai vienkārši tā darīt nav vēlēšanās, Latvijā eksistē oficiāli reģistrētas dzīvnieku kapsētas. To precīzās adreses var atrast PVD mājaslapā. Publiska kapsēta nozīmē, ka tajā savu mājdzīvnieku var apglabāt jebkurš cilvēks, ievērojot kapsētas noteikumus un samaksājot paredzēto maksu. Savukārt slēgtā tipa kapsētas nav brīvi pieejamas visiem – tajās apglabāšana notiek pēc iepriekšējas saskaņošanas ar kapsētas īpašnieku vai tās apsaimniekotāju. Praktiski tas nozīmē, ka slēgtā kapsētā nevar vienkārši atbraukt un pats izvēlēties apbedījuma vietu bez saskaņošanas.
No piecām oficiāli reģistrētajām dzīvnieku kapsētām Latvijā publiskas ir:
- Cēsu mājas dzīvnieku kapsēta;
- Jēkabpils pilsētas dzīvnieku kapsēta;
- Gulbenes novada dzīvnieku kapsēta.
Savukārt Dzīvnieku kapsētas Citi medību lauki, kas atrodas Babītes pagastā, un Aizsaule Bauskas novadā darbojas kā privātas kapsētas ar publisko un slēgto daļu.
Populārākie raksti
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
