Kā 100 gadus vecu koka arhitektūras pērli pielāgot 21. gadsimta komfortam? Arhitekta Gata Gavara pieredze

Biroja GB Studio arhitekti stājās pretī vairākiem izaicinājumiem, arī – kā pirms simt gadiem būvētajā vasarnīcā, ko sargā pieminekļa statuss, ieviest 21. gadsimta komforta līmeni, vienlaikus saglabājot to īpašo, vārdos nenoformulējamo, ko varam saukt par ēkas dvēseli.

Priedes, kas gaisu piepilda ar vērtīgajiem fitoncīdiem, jūra, kuras krasts ir noklāts ar smilti miltu smalkumā, un koka mežģīnēm izgreznotās vasarnīcas ir kombinācija, kas atbildīga par Jūrmalas īpašo šarmu, izceļot to citu pilsētu vidū. Kūrortpilsētas koka arhitektūra veidojusies, seno zvejniekciemu apbūvei mijoties ar peldviesu izmitināšanai paredzētajām vasarnīcām, kuru būvniecība īstu bumu piedzīvoja no 19. gadsimta beigām līdz Pirmajam pasaules karam, kad gadā vidēji uzcēla ap 200 ēku. Laika gaitā arhitektūras formas no smagnējām zvejnieku mājām evolucionēja līdz koka statņu konstrukcijām ar stiklotām lodžijām un verandām. Sākot no jumtgales un beidzot ar logu apmalēm, tās vasarnieku priekam tika izrotātas kokgriezumiem, radot kūrortam nepieciešamo viegluma un rotaļīguma efektu.