Glāstīt ekrānu, nevis partneri – kāpēc mūsdienās mīlējamies arvien retāk un retāk?

– Ko redzat savā psihoterapeita kabinetā – vai tiešām sekss divu cilvēku attiecībās kļūst par aizvien retāku ekstru?

Varētu būt, ka pēdējo desmit, pat divdesmit gadu laikā seksuālā aktivitāte, ja ar to domājam seksuālo aktu biežumu, ir mazinājusies, taču interese par seksu kopumā nav gājusi mazumā, varbūt pat augusi, un gan sievietēm, gan vīriešiem šis jautājums ir aktuāls un terapijā parasti aizņem lielu vietu. Domāju, ka cilvēki mūsdienās nav mazāk seksuāli. Drīzāk viņi ir kļuvuši apzinātāki, un tas nozīmē, ka sekss biežāk notiek tad, kad ir īsta vēlme, nevis tikai ieradums vai gaidas. Tāpat ir ļoti mainījusies tieši sievietes attieksme pret sevi un savu seksualitāti, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc seksa ir mazāk.

Proti, sievietes biežāk ieklausās sevī. Sievietes labāk apzinās, kas viņas ir, kādas ir viņu vēlmes un vajadzības, un viņas nosaka robežas.

Arī sabiedrība to atbalsta arvien vairāk, un tā kopumā ir pozitīva tendence. No jaunākiem vīriešiem mazāk, bet no tiem, kam ir 40 un vairāk gadu, bieži dzirdu neizpratni, ka viņš nevar apmierināt savas vajadzības, jo sieviete negrib seksu. Kādreiz sievietei šāda jautājuma vispār nebija – vīrietim ir vajadzība un to apmierināt ir viņas pienākums. Tagad tas ir mainījies. Tiesa, informācija par sievietes seksualitāti ienākusi pamazām, un interesanti, ka nebūt ne tik sen parādījās informācija, kāds patiesībā izskatās sievietes klitors.

Lai gan ir sievietes, kas joprojām to nezina, mīti ir sākuši mazināties. Šobrīd nav arī nekāds brīnums, ka vīrietis savā telefona kalendārā atzīmē sievietes menstruālo ciklu, un arī viņa pati par to runā arvien drosmīgāk – man ir cikls, es mainos katras plus mīnus 28 dienas, tāpēc iepazīsti manu ciklu, jo tas ļoti ietekmē vēlmi mīlēties.

– Taču atšķirībā no kādreizējiem laikiem šķiet, ka arī jauniešiem sekss vairs nav pirmajā vietā. Daudzi dod priekšroku karjerai, izaugsmei, telefonam, bet intīmā tuvība paliek novārtā. Kāpēc tā?