Rīga +17°C 
KLAUSIES
Konsultē: Inta Lange, Mg. biol., zooloģe, Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Kurmis ir viens no pazemes dzīvei vislabāk pielāgotajiem zīdītājiem. Daba kurmi ir radījusi šai dzīvei ar gareno ķermeņa formu, priekšķepu pārveidoto delnu un pirkstu kauliem, kas atgādina lāpstu. Viņa dzīves vide nebūt nav bezgaisa bedre – augsnē ir pietiekami daudz skābekļa, un viņa organisms ir pielāgots dzīvei zemākā skābekļa daudzumā nekā virszemē. Turklāt kurmja tuneļi bieži ir nedaudz vēdināti, jo tie savienoti ar daudzām ejām.
Kaut gan kurmja aktivitātes dārzniekos izraisa sašutumu, lai ekosistēmā būtu līdzsvars, mums visiem vajadzētu sadzīvot mierā un saticībā.
Patiesībā nevis kurmis ir ieradies mūsu dārzā, bet mēs savu dārzu esam ierīkojuši kurmju teritorijā, jo viņu senči pasaulē saimniekoja jau ledus laikmetā, pirms bija radusies civilizācija. Cīņu ar kurmi varētu nosaukt par sportu, jo jāizdomā, kā izdarīt tā, lai viņš netiek tur, kur mēs negribam, un lai tas nenotiktu ar pārāk skarbām metodēm. Aizbaidīt kurmi prom no dārza ir iespējams – tikai jāpārzina viņa bioloģija un dzīvesveids.
Kurmja labie un sliktie darbi
Lasi 
trīs mēnešus
→
abonents?
Ienākt portālā
