Rīga +22°C 
Vai arī, kad, dodoties pastaigā pa Gaujas labā krasta takām starp Siguldu un Murjāņiem, apmēram pusceļā nonāc līdz Latvijas valsts mežu kokaudzētavai Zābaki, paejies prom no Gaujas – garām uzņēmuma vārtiem un karogiem – un paskaties, kur tā jumts šķietami izaug no kalna. Gan apaļo namiņu pie panorāmas rata, gan kokaudzētavas korpusus sedz Latvijā vēl gana neierastais zaļais jumts. Tos abus ierīkojis uzņēmums Green Urban, kas kopš 2008. gada nodarbojas ne tikai ar zaļajiem jumtiem, bet arī ar citiem risinājumiem, kas palīdz pilsētas darīt zaļākas – koku stādīšanu, lietus ūdens apsaimniekošanu, infiltrācijas laukiem un tamlīdzīgi. Un uzņēmuma pārstāvis Valdis Turkovs mums izstāstīs, kas īsti ir zaļais jumts, kāds no tā labums un kā pie tāda tikt arī tad, ja neesi milzu uzņēmums.
Kāds no zaļā jumta labums?
No vienas puses, efekts ir vizuāls un estētisks – zaļais jumts it kā atdod atpakaļ dabai apbūvēto teritoriju. Skatoties no augšas, vieta, kur uzcelta māja, atkal izskatās tikpat zaļa kā tad, kad tur vēl pletās pļava. Taču to īsti var novērtēt no lidojuma vai arī kalnainā apvidū. Taču izskats nav viss un varbūt pat nav galvenais.
Zaļais jumts palīdz uzlabot mikroklimatu.
Gan tiem, kuri zem tā uzturas – uzlabojot ēkas skaņas un siltuma izolāciju un samazinot enerģijas patēriņu apkurei un dzesēšanai. Gan apkārtnei un pilsētai kopumā, jo karstās vasaras dienās tas neuzkarst tik ļoti kā asfalts, bruģis vai, piemēram, metāla jumts. Tas arī uzsūc lietusūdeni, samazinot kanalizācijas noslodzi. Šos ieguvumus izjūt ēku iemītnieki un novērtē arī arhitekti un lielo daudzdzīvokļu īpašumu attīstītāji, jo tāds mūsdienīgs zaļš jumts gan palielina īpašuma vērtību, gan, iespējams, pat ļauj uz izdevīgākiem nosacījumiem saņemt bankas aizdevumu.
Arī senāk celtām un nelielām ēkām
Taču zaļais jumts vēl nav viss jumts. Tas ir kā papildu krēma kārta uz kūkas, zem kura jābūt tai jumta konstrukcijas daļai, kas gādā, lai lietus nelīst iekšā, un rūpējas par citām jumta pamatlietām. Tāpēc zaļo jumtu var uzlikt ne tikai jaunceltai, bet arī senāk celtai mājai, kurai jau ir savs jumts. Un to pat var izdarīt pašu spēkiem. Visbiežāk zaļo jumtu cilvēki izvēlas daļai no jau uzceltas privātmājas. Parasti notiek tā – ēka ir vairāku līmeņu, un, piemēram, pa otrā stāva guļamistabas logu redzams pelēks, skumīgs un garlaicīgs garāžas jumts. Kad uz to apnīk skatīties, cilvēki sāk meklēt risinājumu, kā to padarīt glītāku.
Lai uzliktu zaļo jumtu, esošais nav jāmaina. Taču jāpārliecinās par konstrukciju stāvokli un esošā jumta kravnesību.
Ceļot ēku, saskaņā ar būvnormatīviem ierēķināta sniega slodze, ko jumts iztur. Zaļajam jumtam jārēķina papildu slodze – 50–60 kilogramu uz kvadrātmetru, ja tiek izmantotas kasetes, vai 100–110 kilogramu uz kvadrātmetru, ja tiek izmantots laimiņu paklājs ar substrātu. Šis svars ietver sevī arī maksimālu piesūcinājumu ar lietusūdeni. Piemēram, sausa zaļā jumta kasete sver apmēram 30 kilogramu, slapja – 54 kilogramus uz kvadrātmetru.
Ja sasniegts maksimālais ūdens piesātinājums, bet lietus turpina līt, tas drenējas cauri substrātam un tiek novadīts uz noteku sistēmu. Peļķes uz jumta neveidojas un papildu slodzi neveido. Lielākoties ir tā – guļbaļķu pirtiņai zaļo jumtu var likt droši, jo tai ir milzīga slodzes rezerve, un arī standarta moduļu mājām parasti nav problēmu, jo tām ir īsi laidumi. Bet pārliecināties un konsultēties ar būvinženieri vajag vienmēr. Ja jumta slīpums ir no 0 līdz 10 grādiem, zaļais jumts ir brīvi un viegli ierīkojams, ja slīpums lielāks, tas papildus jānostiprina, lai gravitācijas ietekmē neslīdētu nost.
Kas aug uz jumta, un kā to kopt?
Zaļā jumta segumu veido 6–8 neliela auguma laimiņu sugas. Saulainā, siltā vasarā izaug 7–8 cm un arī uzzied rozīgos, dzeltenīgos, sārtos toņos. Latvijā to neaudzē, bet piegādā no citām Eiropas valstīm – Nīderlandes, Polijas, Beļģijas, Čehijas. Segums ir divu veidu – vai nu kasetēs, kas mazliet atgādina dēstu kasetes, un to ar visām kasetēm arī liek uz jumta. Vai arī ruļļos – izaudzēts laukā līdzīgi kā paklājzāliens.
Pa zaļo jumtu drīkst arī staigāt. Un to pat ieteicams darīt vismaz divas reizes gadā.
Pavasarī jumts mazliet jāpabaro ar ilgas iedarbības minerālmēslu granulām. Gluži no zila gaisa un ūdens pat tik izturīgi augi kā laimiņi nevar pārtikt, jo substrāta kārtiņa tiem ir pavisam plāna. Pie reizes jāpārbauda un jāiztīra notekas un jāizravē nezāles. Savukārt rudenī ar lapu pūtēju jānopūš lapas no jumta un atkal jāpārbauda notekas. Doties regulārās pastaigās, rīkot pikniku un atlaisties, lai pasauļotos, gan nevarēs, jo zaļais jumts tomēr vairāk līdzinās puķu dobei, nevis izturīgam mauriņam.
Tomēr, ja nedēļu turas 27 grādu karstums, ieteicams jumtu arī mazliet aplaistīt.
Citādi saulē cepinātie laimiņi pēc šīs traumas atkopsies ilgāk un jumts nebūs tik glīts. Taču, ja uz jumtu nav jāskatās, var arī nelaistīt – tas savā nodabā tiks galā pats. Sausums tam pat palīdz, jo laimiņš, kā jau sukulents, izdzīvo, toties izdeg visas liekās nezāles, kas iesējušās.
No kaut kā jāsāk
Ja lielam zaļam jumtam vēl neesi gatavs, var uzbūvēt šādu. To vientuļo bišu viesnīcai Jūrmalā darinājis biškopības guru Juris Šteiselis. Jumts būvēts kā kaste, tajā ieklāta plēve, kas pie malām pielīmēta ar izolācijas lenti. Iebērta augsne un iestādīti nelieli, sausumizturīgi augi – laimiņi un vairāku sugu un šķirņu mārsili. Lai gan ne visi no tiem izdzīvoja, tomēr skaisti šā vai tā. Tā kā stādījums acu priekšā, var gan ravēt, gan papildināt.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
Populārākie raksti
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
