Rīga +17°C 
Teātra pasaules cilvēks
«Man par Kārli ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Viņš nekad neatklājās,» saka aktrise Ausma Kantāne. «Lai gan mēs bijām draugi, daudzas stundas esam kopā sēdējuši un runājuši, sevi tajās sarunās Kārlis neatklāja. Mums bija sarunas par teātri, par mākslu, par grāmatām, par teātra procesiem. Kārlis bija augstas kultūras cilvēks, ļoti inteliģents. Pārvaldīja vairākas svešvalodas, lasīja pasaules klasiku oriģinālvalodā. Tādi cilvēki teātra pasaulē ienāk reti un ir liela bagātība, bet Kārļa personībā bija kaut kas tik ļoti traģisks, ko es nesaprotu.
Es viņu pazinu, bet netiku klāt viņa būtībai, un domāju, ka neviens viņam netika klāt. Es nezinu, pret ko viņš bija patiess līdz galam.
Viņa dzīvē bija daudz traģisma. Kārlis bija absolūti traģiska personība. Absolūti! Es viņu līdz galam noteikti neesmu pazinusi. Par Kārli man palikuši lieli, lieli jautājumi… Kāpēc viņam bija tik smags liktenis? Es nezinu…»
«Par Kārli man ir īpašas atmiņas,» kādā mūsu sarunā teica Jānis Paukštello. «Mēs satikāmies Tautas kinoaktieru studijā. Viņš ar sarkano diplomu bija beidzis Medicīnas institūtu, bet nepalika medicīnā. Es aizgāju no ekonomistiem, un līdz ar to tiku iesaukts armijā. Mani draugi visādi izdarījās, lai nokļūtu psihenē un tiktu vaļā no dienesta, bet es domāju: «Ai, iešu armijā! Līdz divdesmit astoņiem gadiem tāpat neliks mieru.» Mani aizsūtīja uz Tallinu, strādāju strojbatā, kur bija daudz brīva laika, un Kārlis man sūtīja grāmatas – Staņislavska teātra mācību, Efrosu, krievu literatūru. Krievu valodu riktīgi nepratu, bet tā es iemācījos lasīt un domāt krieviski. «Pauk, ja esi nonācis tādos apstākļos, skaties un klausies visu – skaņas, ritmu, trokšņus, balsis… Tas viss tev noderēs,» Kārlis rakstīja.
Tās viņa vēstules bija mana garīgā maize.
Viņš man mācīja dzīves pamatu. Kad ienācu teātrī, līdz Jāzepam un viņa brāļiem es biju Auškāpa aktieris.»
«Kārlis Auškāps – manas Dailes teātra 8. studijas vadītājs – ielicis manī stiprus koda vārdus, ko es zemapziņā esmu uzsūcis,» atzīst aktieris un režisors Intars Rešetins: «Viņš ir viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem manā dzīvē, pirmais balsts, kas noteikti jāmin, kuram pateicoties esmu šajā profesijā. Ja nebūtu Kārļa, iespējams, sapnim par aktiera profesiju atmestu ar roku, jo tajā laikā biju puisis no laukiem, mazpilsētas Rūjienas, un lielpilsētas vaibsti, kā arī vairāki jauniešu desmiti, kuri vēlējās kļūt par aktieriem, iedvesa man nepārliecinātību, nedrošību un neticību saviem spēkiem. Bet Kārlis noticēja, milzīgajā atlases konkursā ieraudzīja manī potenciālu, uzņēma Dailes teātra 8. studijā un ielika pamatus manai izpratnei par vienu no skaistākajām mākslas izpausmēm pasaulē – teātra mākslu.»
Lielais brālis
Tulkotāja Raimonda Auškāpa stāsts par brāli sākas laikā, kad viņa paša vēl nebija. «Mans brālis piedzima 1947. gada 28. jūlijā. Tas bija rudzu pļaujas laiks. Auru apriņķa Vārpās ģimenei bija vasaras atpūtas un lauku darbu vieta. Mammu, sākoties dzemdībām, noguldīja zirga vilktos ratos un veda uz Dobeli, kur piedzima īsts rīdzinieks.
Lasi 
trīs mēnešus
→
abonents?
Ienākt portālā
