Kad mīlestība beidzas, sākas «matemātika» – kā nepalikt zaudētājos, šķirot laulību

Ko likums saka par mantas dalīšanu šķiroties: kas ir dalāms un kas nav?

Civillikuma 89. panta otrajā daļā teikts, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. To šķiroties var dalīt.

Lai gan likuma regulējums ilgus gadus nav būtiski mainījies, tiesu prakse attīstās. Arvien rūpīgāk tiek vērtēts viss laulības laikā iegūtais – ne tikai nekustamie īpašumi vai automašīnas, bet arī, piemēram, bankas kontos uzkrātie līdzekļi un uzņēmuma kapitāla daļas. Tāpēc mantas apjoms, kas laulības šķiršanas brīdī jāapzina un atbilstoši konkrētajai situācijai jāsadala, var būt ļoti plašs. Savukārt katra laulātā atsevišķā manta nav dalāma. Tā ir manta, kas vienam no laulātajiem piederējusi jau pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu. Tā ir arī laulības laikā bez atlīdzības iegūta manta, piemēram, mantojums vai dāvinājums, kā arī priekšmeti, kas paredzēti tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai nepieciešami viņa patstāvīgajam darbam.

Atsevišķa manta var būt arī īpašums, kas iegādāts par viena laulātā atsevišķajiem līdzekļiem. Piemēram, ja laulātais pārdod mantotu īpašumu un par saņemto naudu iegādājas citu īpašumu, arī jauniegūtais īpašums var būt viņa atsevišķā manta. Taču šādā gadījumā jāspēj pierādīt naudas izcelsmi un to, ka jaunais īpašums patiešām iegādāts par atsevišķajiem līdzekļiem.

Tātad izšķirošs ir ne tikai tas, kad manta iegādāta vai uz kura laulātā vārda tā reģistrēta, bet arī tas, par kādiem līdzekļiem tā iegūta un kāds bijis katra laulātā ieguldījums.

Izklausās, ka visam vajadzētu būt skaidram: izlasām likumu un sadalām! Par ko tad jāstrīdas?

Divu identisku situāciju nav. Vienmēr ir kādi individuāli apstākļi – kā konkrētā manta iegādāta, no kurienes nākuši līdzekļi un kā katrs laulātais piedalījies kopīgās saimniecības veidošanā. Strīdi var rasties par visdažādākajām niansēm. Piemēram, par to, cik katrs ieguldījis īpašuma iegādē.

Tas, ka sieviete nav strādājusi algotu darbu vai ģimenes budžetā ienesusi ievērojami mazāk naudas, pats par sevi nenozīmē, ka viņai nav tiesību uz daļu no laulāto kopīgās mantas.