Rīga +24°C 
Pirms nu jau vairāk kā pirms sešiem gadiem Rīgas maratonā tika pastiprināti piedomāts par ilgtspēju – parādījās dalībnieku somiņas un numuri no ekoloģiskiem materiāliem, atkritumi nodoti otrreizējai pārstrādei. Tomēr ar katru gadu Latvijas lielākā tautas sporta notikuma rīkotāji sper jaunus soļus, un nu maratons ir pirmais un vienīgais pasākums, kas ne tikai aprēķina, bet arī kompensē savu radīto oglekļa dioksīda jeb CO2 pēdu.
Kā notiek aprēķins?
Pasākumu rīkošanai un lielu notikumu organizēšanai aiz aizraujošās galvenās pasākuma fasādes slēpjas puse, par kuru bieži apmeklētāji un dalībnieki pat neaizdomājas. Tā ir lielā pasākuma ietekme uz vidi. Cik ogļskābās gāzes emisijas rada šis pasākums? Cik kaitniecisks ir katra mākslinieka vai dalībnieka ceļojums uz notikuma vietu? Cik lielu oglekļa pēdu rada katrs apmeklētājs? Par šiem jautājumiem pirms vairākiem gadiem sāka domāt Rīgas maratona idejas autors un rīkotājs Aigars Nords. Tagad maratona rīkotājs pat nespēj iztēloties gadu bez skrupuloza zaļās pēdas aprēķina.
«Praktiski, mēs aprēķinām visus sīkumus un mums šī CO2 pēda sanāk vairāki simti tonnu. To rēķinām sākot no vienkāršas uzskaites grāmatvedībā, piemēram, cik mēs patērējam degvielu, uzskaitām, cik mēs saražojam konkrētus materiālus, cik mēs izmantojam saspraudītes, cik saražojam numurus, aploksnes, no kā ražots viss noformējums trasē, bieži vien tās ir kilometriem garas lentes, starta arkas, brendings. Klāt vēl tiek uzskaitīta arī netiešā pēda,» stāsta Nords. Netiešajā pēdā ietilpst ikviens ārzemnieks, kurš uz maratonu ierodas ar lidmašīnu, atbrauc ar autobusu vai savu personīgo automašīnu. Visus aprēķinus nu jau vairākus gadus veic Latvijas Universitātes profesors Jānis Brizga, kurš ar īpašu formulu kalkulē kopējo pasākuma pēdu, kā arī, cik lielu pēdu atstāj katrs dalībnieks individuāli. Iepriekšējos gados Rīgas maratons bija radījis vidēji 350 tonnas ogļskābās gāzes pēdu, taču ik gadu, ieviešot revolucionārus zaļos pasākumus, pēda uz katru dalībnieku pēdējā laikā iet mazumā. «Zaļā pieeja maratonā jau ir kā tradīcija un nu tā turpinās. Mēs varam parādīt piemēru citiem sporta pasākumiem, maratoniem, un nav noslēpums, ka esam ar saviem padomiem dalījušies ar citiem, piemēram, Dziesmusvētkiem,» atklāj Nords.
Plongings un izglītoti skrējēji
Kā atzīst maratona rīkotāji, lai pasākums būtu pēc iespējas zaļāks, skrējējus tiešā un netiešā veidā mudina rīkoties pēc iespējas ilgtspējīgāk. Piemēram, visi skrējējiem piešķirtie atribūti ir veidoti no pārstrādājamiem materiāliem, turklāt, tādus suvenīrus kā somas, rīkotāji vairs nedod katram sportistam, bet aicina skrējējus pirms starta izvēlēties, vai tādu vispār vēlas saņemt. Maratona rīkotāji ievērojuši, ka ik gadu somas kļūst mazāk pieprasītas. Vēl skrējēji uz startu var atnākt ar savu veco jaku, kuru var nomest pie starta līnijas, lai to vēlāk nodotu otrreizējai pārstrādei vai labdarībai. Tāpat skrējējus aicina ierasties uz pasākumu, ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, kurš maratona dienā un dienu pirms skrējējiem ir bez maksas.
Tomēr maratona rīkotāji visvairāk lepojas ar iniciatīvu, kurā skrējēji var apmainīt savus numurus pret eglīšu stādiem. «Doma laukumā ir telts, kur var iedot numuru un apmaiņā pret to saņemt stādiņu. Tā izklausās naiva ideja, bet, gadiem ejot, cilvēkiem pie sirds iet arvien vairāk. Šogad izdalījām 5000 eglītes,» priecājas Nords. Pēcāk visas atgūtās saspraudes un numuri tiek nodoti otrreizējai pārstrādei. «Mēs redzam, ka dalībnieki paši grib nokompensēt savu pēdu. Ir skrējēji un arī uzņēmumi, tieši uzņēmumu komandas, kuri ir gatavi piemaksāt papildus dalības maksai, lai kompensētu savu pēdu. Tas arī ir veids, kā cīnāmies ar pēdas samazināšanu,» turpina Rīgas maratona organizators.
Savukārt netiešā veidā skrējēji tiek arī apmācīti domāt zaļāk. Pirms maratona norisinās enerģiskie treniņi profesionāla trenera pavadībā, kuri ir pieejami bez maksas ikvienam skrietgribētājam. Viens no treniņiem ir plogings. «Manuprāt, tā ir interesanta un aizraujoša metode, kā aicināt skrējējus domāt zaļi. Mums katru pavasari ir talkas kā treniņi, kur vienu dienu vienmēr mēs veltām plogingam. Ideja tāda – tu nāc, skrien mežā, un savāc atkritumus, ko citi tur nometuši. Tas ir labs veids, kā parādīt pārējiem piemēru, pie reizes tu vēl izskrienies un labi pavadi laiku, vēl savāc atkritumus,» stāsta Aigars Nords, piebilstot, ka visus gadus dalībnieki ir bijuši atsaucīgi un iesaistās. «Tā ir forša tradīcija, cilvēki nāk, piedalās, ņem līdzi savas ķeseles un savāc atkritumus.» Vēl maratona rīkotāji ir radījuši testu, kurā ikviens var aprēķināt savu zaļo pēdu, kā arī virkni pamācošu video, kā uzvesties trasē un kā rīkoties dabai draudzīgāk.
No medaļām neatteiksies
Lai arī jau šobrīd maratonā ir ieviesti vairāki zaļie principi, taču rīkotāji sola iet tālāk un ieviest jaunas inovācijas. Pērn Parīzē notika pirmais maratons bez dzirdināšanas punkta, kas, saprotams, izsauca milzu sašutumu skrējēju vidū, taču ļāva pilnībā atteikties no plastmasas glāzīšu lēruma. Arī šo ideju plānots tuvākā nākotnē ieviest arī Rīgā. «Esam apsvēruši ieviest Rīgas ūdens krānus, nefasētu ūdeni, kuru varētu pa tiešo paņemt no pilsētas ūdensvada. Arī Parīzē cilvēki tika pie ūdens, bet skrējiens uzreiz kļuva lēnāks. Tur bija katram jāskrien ar savu pudeli un jāpiepilda pie krāna. Arī lielajos ultramaratonos tā ir, jo mežā nav iespējams nodrošināt dzirdināšanas punktus, tādēļ tur ir lielas mucas ar ūdeni. Nav izslēgts, es pat teiktu, esmu pārliecināts, ka ar laiku tā būs arī Rīgā,» par saviem plāniem stāsta Nords. Domājams, ka šī iecere varētu tikt realizēta tuvāko piecu vai desmit gadu laikā. Kā atklāj maratona rīkotājs, tika izskatīta arī ideja ar ūdeni pildītām aļģu kapsulām, kuras bijušas Londonas maratonā, taču šādu kapsuliņu izgatavošana beigu beigās sastādītu pat lielāku ogļskābās gāzes pēdu nekā plastmasas glāzīšu izmantošana, jo kapsulas nāktos izgatavot un pildīt Lielbritānijā un vest uz Latviju.
Kas attiecas uz medaļu izsniegšanu – no tām dalībnieki atteikties nevēlas. «Esam piedāvājuši dalībniekiem atteikties no medaļām, taču visi grib tās saglabāt. Bet, kas zina, varbūt nākotnē mēs visi skriesim ar digitālām medaļām? Tas skan utopiski, bet varbūt pēc dažiem gadiem tas notiks,» spriež Nords.
Kompensē ar mežu apstādīšanu
Patlaban vislielāko ogļskābās gāzes pēdu Rīgas maratonā veido ārzemnieki. «Mūsu pašu, kā maratona, pēda ir ārkārtīgi mazs procents, mazāk kā 10%, savukārt lielāko daļu veido transports. Jo īpaši tā ir ārvalstnieku atlidošana ar lidmašīnām, kas ir neizbēgami, jo mēs taču gribam, lai šeit brauc ārzemnieki,» spriež maratona organizators. Katra maratonista ierašanās Rīgā ar lidmašīnu, personīgo auto vai pat autobusu rada milzīgu piesārņojumu, kuru paši organizatori apņēmušies kompensēt ar zaļām iniciatīvām.
«Ļoti lepojos ar to, ka mēs tiešām kompensējam to pēdu. Tas ir aspekts, par kuru daudzi masu pasākumi nedomā. Pasaulē ir tā – nopirksiet datoru un tur ir uzlīme, ka tas ir kompensēts. Tu vari kā liels ražotājs samaksāt, kompensēt savu pēdu trešajās valstīs, ieguldīt viņu meža infrastruktūrā. Mums tas likās pārāk abstrakti un nepersoniski. Mēs zinājām, ka vēlamies savu pēdu kompensēt Rīgā, jo tā ir vieta, kur mēs notiekam. Tieši tādēļ mēs esam pēdējos gadus Rīgā vai Pierīgā kaut kur ieguldījušies,» stāsta Nords. Iepriekšējos gados Rīgas maratona komanda finansēja Rīgas apgaismojuma nomaiņu uz videi draudzīgākām spuldzēm, taču tagad organizatori stāda mežu degradētās Rīgas un Pierīgas teritorijās. «Ņemam palīgā Rīgas mežus, kuri mums ierāda pareizās vietas. Mēs paši kā brīvprātīgie braucam un paši stādām. Mūsu pētnieki saka, ka tas ir visefektīvākais veids, kā kompensēt savu pēdu un šādi varam būt arī klimatneitrāli,» turpina Aigars.
Kā pašam būs zaļam skrējējam?
Lai ikviens skrējējs radītu pēc iespējas mazāku CO2 pēdu, organizatori aicina uz startu ierasties ar sabiedrisko transportu, kājām vai velosipēdu, bet skrējienā skriet ar savu pudeli. «Iesaku arī apdomāt, vai tiešām vajag piecpadsmit apavu pārus skriešanai. Vēl, ja ir iespēja nodot savu numuriņu, tad izmanto to!» mudina Aigars Nords.
Ja tomēr skrējienā nav iespējams paņemt līdzi savu pudeli, ikviens droši var izmantot dzirdināšanas punktu, bet būt atbildīgs un plastmasas glāzes vai citus atkritumus izmest tam paredzētajās tvertnēs.
«Aiz katra dzirdināšanas punkta ir šķirošanas konteiners, tvertnes. Ja nesanāk, tad nomet uz ielas – tas viss ir ok, jo mēs visu to saslaukām un nododam pārstrādei,» turpina organizators. Maratons sadarbojas ar visiem Rīgas atkritumu apsaimniekotājiem, tādēļ visas drazas, tostarp organiskie atkritumi, kas savākti maratonā, nonāk attiecīgajās šķirošanas vietās.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
