Atbildi sniedz Ilze Kikuste, gastroenteroloģe un endoskopijas speciāliste Rīgas 1. slimnīcā, Veselības centru apvienībā un Veselības centra 4 filiālē Diagnostikas centrs.
«Liene, jūsu aprakstītie simptomi ir ļoti nepatīkami, taču tie nebūt neliecina par nopietnu zarnu slimību. Jūs rakstāt, ka vēlme doties uz tualeti rodas uzreiz pēc ēšanas, kā arī stresa un satraukuma situācijās. Tas liek domāt par pastiprinātu tā dēvēto gastrokolisko refleksu, kas pēc būtības ir pilnīgi normāla organisma reakcija, kad pēc ēdienreizes resnā zarna sāk aktīvāk darboties. Dažiem cilvēkiem šis reflekss ir izteikti spēcīgs – īpaši, ja vienlaikus ir paaugstināta zarnu jutība vai trauksme.
Psihoemocionālais stāvoklis, piemēram, trauksme, un zarnu darbība ir cieši saistītas. Smadzenes un zarnas savā starpā nepārtraukti apmainās ar informāciju pa tā saukto zarnu–smadzeņu asi. Tāpēc satraukums pirms svarīgiem notikumiem, ceļojuma vai viesībām var radīt steidzamu vēlmi iztukšot zarnas pat tad, ja tajās nav daudz satura.
Savukārt asinsvads, kas spiež uz divpadsmitpirkstu zarnu, un saaugumi pēc apendicīta operācijas daudz retāk izraisa simptomus, kādus aprakstāt vēstulē.
Šādas anatomiskas izmaiņas parasti rada citādas sūdzības – pastāvīgas sāpes vēderā, sliktu dūšu, vemšanu vai pat zarnu nosprostojuma pazīmes.
Iesaku jums konsultēties ar gastroenterologu, lai pārliecinātos, ka nav citu iemeslu, piemēram, celiakija, iekaisīga zarnu slimība, žultsskābju malabsorbcija, kad tās zarnās netiek pietiekami uzsūktas, vai vairogdziedzera darbības traucējumi, īpaši, ja simptomi ir ilgstoši. Ja netiek atklāta nopietna organiska slimība, ārstēšana, visticamāk, būs vērsta uz zarnu jutības un trauksmes mazināšanu. Daudziem palīdz regulāras, neliela apjoma ēdienreizes, pārtikas dienasgrāmata ieviešana, lai noteiktu individuālos simptomu provocētājus, kā arī zema FODMAP diēta dietologa uzraudzībā. FODMAP ir uztura pieeja, kas palīdz mazināt simptomus funkcio nālu gremošanas traucējumu gadījumā.
Trauksmi var novērst kognitīvi biheiviorālā tera pija, relaksācijas tehnikas vai elpošanas vingrinājumi. Dažiem pacientiem pēc ārsta ieteikuma palīdz arī medikamenti, kas mazina zarnu spazmas vai ietekmē zarnu–smadzeņu asi.
Ja jums ir vairāk nekā 45–50 gadi vai parādās tā dēvētie trauksmes jeb sarkanā karoga simptomi – asinis pie vēdera izejas, neizskaidrojams svara zudums vai ģimenē ir zināmi resnās zarnas vēža gadījumi –, noteikti nepieciešama padziļināta izmeklēšana, tostarp jāveic kolonoskopija, ja tas vēl nav izdarīts.»


































































































































































