Rīga +22°C 
Eiropā audzē trīs sugu vistērijas: Ķīnas vistēriju (Wisteria sinensis), kas savvaļā aug Dienvidkorejā un Ķīnā; daudzziedu jeb Japānas vistēriju (Wisteria floribunda) un Amerikas vistēriju (Wisteria frutescens), kuras dabīgais izplatības areāls ir ASV dienvidaustrumi.
Vistērijas iesaka audzēt sestajā klimatiskajā zonā, kur gaisa temperatūra ziemā nenokrīt zemāk par mīnus 22 grādiem, citādi augs var ciest no sala. Pēdējos gados, mainoties klimatam, Rīgā oficiāli ir 5,5 zona, bet nu jau varētu būt sestā, taču Kurzemē un Latvijas vidienē svārstās starp sesto un septīto zonu, tātad vistērijas var droši stādīt. Rīgas reģionā gan tās ziemā labāk mazliet piesegt. Tālāk no jūras – Vidzemē un Latgalē – klimats ziemā ir daudz bargāks un vistērijām patīk mazāk.
Kad un kur stādīt?
- Vislabāk izvēlēties tādus stādus, kas auguši pēc iespējas tuvāk Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, Polijā. Šīs valsts stādu audzētavu apvienībā par populārākajām atzītas šķirnes: Ķīnas vistērija ‘Prolific’, daudzziedu jeb Japānas vistērijas ‘Multijuga’, ‘Alba’, ‘Longissima Alba’, ‘Violacea Plena’. Kā viena no izturīgākajām tiek minēta Kentuki vistērijas šķirne ‘Blue Moon’. Stādus var izaudzēt arī pats no sēklām vai spraudeņiem, tikai tas prasīs daudz laika.
- Vistērijas vislabāk stādīt rudenī vai pavasarī. Rudenī piemērotākais stādīšanas laiks ir septembrī, tad augs līdz ziemai paspēj iesakņoties. Pavasarī to vajadzētu darīt, kad zeme pilnībā atkususi un vairs nav sala. Parasti – no aprīļa vidus līdz maija sākumam.
- Vistērijas vislabāk stādīt saulainā vietā, aizvējā, dienvidu vai rietumu pusē.
- Izvēloties vietu, vēl der atcerēties, ka vistērija dzīvo ļoti ilgi un ir aktīvs vīteņaugs. Francijā redzēta simtgadīga vistērija, kas aizņem apmēram divdesmit piecus metrus rādiusā. Amerikā vistērijas bieži aug pie māju sienām, taču ziemeļu klimatā tā nevajadzētu – augs var bojāt ēkas konstrukcijas. Labāk balstam izmantot izturīgu metāla režģi.
Uzmanības centrā
Kas jāzina par kopšanu?
- Kopšana ir vienkārša. Vistērijas nav ne kaprīzas, ne prasīgs pret mitrumu un barības vielām, jo savvaļā aug kalnainos apvidos.
- Lielāko darbu prasa apgriešana. Jaunos dzinumus ieteicams saīsināt augusta otrajā pusē. To var darīt arī aktīvās augšanas periodā vasarā – ja sāk traucēt un, piemēram, aizēno logu. Francijā un citās Dienvideiropas valstīs vistērijas nereti veido kā nelielu kociņu. Regulāri – reizi nedēļā – nogriežot no apakšas nākošos dzinumus, stumbrs ar laiku pārkoksnējas. Ja Latvijā mēģinātu tik skarbi griezt, diez vai vistērijas uzziedētu.
Kas vēl jāņem vērā?
- Rūpīgi jāizvēlas piemērota vieta – vislabāk stādīt dienvidu pusē, aizvējā, labi drenētā augsnē. Vistērijas ir liānas jeb vīteņaugi, tāpēc jāpadomā arī, kur varētu stiepties. Vidusjūras reģionā redzēts, ka Ķīnas vistērija var uzrāpties pat četrstāvu mājas augstumā.
- Jaunos dzinumus droši var īsināt, jo gada pieaugums spēj pārsniegt pusotra metra, pieauguma regulēšana pat var veicināt ziedēšanu. Līdz dzinumi sasnieguši vismaz īkšķa resnumu, ziemā vistērijas ieteicams ietīt agrotīklā vai papīrā, lai tās nesaldē aukstie ziemeļu un austrumu vēji.
- Vēl svarīgi zināt, ka vistērija pieder pie tauriņziežiem. Tas nozīmē, ka šiem augiem uz saknēm ir gumiņi, bet tajos – baktērijas, kas piesaista slāpekli. Tātad nevajadzētu pārspīlēt ar slāpekļa mēslojumu. Slāpeklis var kaitēt gumiņbaktērijām, veicināt zaļās masas augšanu un kavēt ziedēšanu. Toties par ļaunu nenāks nelielas kālija un fosfora mēslojuma devas.
- Pirmajos gados pēc izņemšanas no podiņa, kamēr saknīte tikai 30–40 cm dziļa, sausā laikā augu vajag biežāk apliet. Ja vistērijai konkrētā vieta, kur tā iestādīta, patiks, tā saknes laidīs tik dziļi, cik pati gribēs. Vistērija būtībā ir kalnu augs, tāpēc saknes var dzīt ļoti dziļi. Augsts gruntsūdens un stāvoša ūdens ieplakas tai noteikti nepatiks.
- Ja vistērija pavairota ar spraudeņiem, pirmos ziedus varētu sagaidīt jau visai drīz. No sēklām audzētai ziedēšanu var nākties gaidīt krietni ilgāk. Bet jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka tā ir loterija.
- Daudzziedu vistēriju vērtē kā piemērotāko Latvijas klimatam, salīdzinot ar krāšņāko, bet mūsu klimatā mazāk izturīgo Ķīnas vistēriju. Rietumeiropas stādu audzētavās tiek piedāvāta arī Amerikas un Kentuki vistērija (Wisteria macrostachya). Zināmas daudzas vistēriju šķirnes, kuru ziedu krāsa variē no baltas līdz pat sarkanvioletai.
