Rīga +27°C 
Kliedējam mītus un skaidrojam, kā faktiski tiek izmantota šī nauda.
Bezpeļņas princips: nauda paliek sistēmā
Īsā atbilde – nē, neviens uz šo nenodoto puteļu rēķina bagāts nekļūst. Depozīta sistēmas uzturētājs SIA «Depozīta iepakojuma operators» darbojas pēc bezpeļņas principa. Tas nozīmē, ka uzņēmuma īpašnieki nedrīkst izmaksāt pelņu dividendēs.
Ja gada beigās pāri paliek kāda naudas summa, tā netiek sadalīta īpašniekiem, bet gan paliek sistēmā un nodrošina tās darbību nākamajā gadā.
«Nereti cilvēki domā, ka depozīta sistēma pelna no iepakojumiem, kas netiek nodoti. Patiesībā visi finanšu līdzekļi tiek izmantoti tās darbības nodrošināšanai un attīstībai. Ja veidojas pārpalikums, tas nodrošina sistēmas stabilitāti un tiek ieguldīts, lai nodot taru būtu vēl ērtāk,» uzsver SIA «Depozīta iepakojuma operators» finanšu direktore Diāna Imaka.
No kurienes rodas nauda depozīta sistēmā?
Lai taromāti darbotos, kravas auto izvestu tukšo taru un tā nonāktu pārstrādē, ir nepieciešams finansējums. Depozīta sistēmu veido trīs galvenie ieņēmumu avoti:
- Ražotāju iemaksas – dzērienu ražotāji un importētāji maksā dalības maksu par katru tirgū laisto pudeli vai skārdeni.
- Materiālu pārdošana – ieņēmumi no savāktā stikla, plastmasas un alumīnija nodošanas pārstrādei.
- Neatgrieztie 10 centi – depozīta maksa par iepakojumiem, kurus iedzīvotāji izvēlas nenodot.
Kur aizripo šī nauda?
Gan savāktie, gan neatgrieztie līdzekļi sedz vērienīgus ikdienas tēriņus:
Ievērojamu daļu saņem veikali: ap 40% no sistēmas ieņēmumiem tiek samaksāti atpakaļ tirgotājiem kā atlīdzība par to, ka viņi uzņemas taras pieņemšanu, uztur taromātus un tērē savus resursus.
Loģistika un šķirošana: transportēšana, darbinieku algas, šķirošanas centrs un iekārtu uzturēšana.
Attīstība un ērtības iedzīvotājiem: investīcijas jaudīgākos pieņemšanas punktos (piemēram, Mežciema Dižtaromātā, kur taru var nodot milzīgos apjomos), kā arī iekārtu un IT sistēmu modernizācijā.
«Mūsu uzdevums nav gūt peļņu, bet nodrošināt, lai katrs depozīta iepakojums pēc iespējas efektīvāk nonāktu pārstrādē. Vienlaikus mēs nepārtraukti pilnveidojam depozīta sistēmu, lai tā kļūtu arvien ērtāka un pieejamāka iedzīvotājiem, tāpēc regulāri ieguldām infrastruktūrā un meklējam risinājumus, kas padara iepakojuma nodošanu vienkāršāku,» uzsver Imaka.
Atbildīgi ir paši ražotāji
Latvijā depozīta sistēma balstās uz ražotāju paplašinātās atbildības principu. Tas nozīmē, ka paši dzērienu brūvētāji un tirgotāji finansē vidi saudzējošo procesu, bet operators atbild par ikdienas darbu — no savākšanas līdz jaunai izejvielai.
Kā uzsver Diāna Imaka, mērķis nav peļņas gūšana, bet gan iespējami tīrāka vide un sistēma, kas katram no mums nodrošina ērtu un saprotamu taras nodošanu.
Uzmanības centrā
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
